bazinga.

katra 3. teikuma galā joprojām gribas teikt 'ta-dā', katra 5. teikuma galā gribas dziedāt Zemfiras dziesmu 'мальчик', jo tās vārdi ir līdz mielēm patiesi un saprotami (paldies, Djima). kas vēl tāds brīnišķīgs? ziemassvētki, temperatūra, ēdiens, ēst negribēšana, lielisks laiks aiz loga, galvassāpes.. bet neies jau činkstēt :] ta-dā. ar organismu spēlējam 'kurš kuru piežmiegs pie zemes', pagaidām es zaudēju. visi radi Liepājā un baigas ilgas pēc vecajiem, labajiem draugiem, kuri tepat tuvumā vien ir, tik mēs k-kā esam pamanījušies visi vienlīdz sparīgi ielīst katrs savā kastē, lai darītu savas lietas. мальчик желает быть Богом, но это так трудно и грустно, и так одиноко. garlaicīgi. ta-dā. nejustos kā tāda pussprāgusi muša, brauktu dažus apciemot. varbūt rīt. būtu tak smuki iztēloties, ka man nav telefona, nav interneta, nav gribēšanas visus brīdināt par sevi, bet vienkārši būt pie attiecīgajām durvīm, apķert (jo pa retam drīkst), pateikt, ka man prieks pazīt, iedzert uz otra rēķina tēju un tad braukt tālāk. ta-dā. tāds normāls par sevi atgādināšanas reids! oн мне говорил это пьяный и глядя в глаза. tipa viltīgi.

tuvojas jaunais gads. ta-dā. tā runā, ka vecajā gadā der izdarīt līdz galam iesākto, lai gadu sāktu sakārtoti. nespīd. esmu ar to jau samierinājusies. денег - ноль, cекса - ноль, музыка сдохла - мальчик - ноль. ta-dā. turklāt plāni nākamajam gadam birst kā no pārpilnības raga. un, mans mīļais organism, piedod, bet tev nāksies tiem turēt līdzi, jo manas smadzenes tā grib. brīnišķīga saruna. ta-dā. agrāk bija vieglāk, jo man negribējās kārtību, tagad man to gribas pat tur, kur nav iespējams to atrast, jo viss ir sapurgāts ar spilgtām krāsām, muļķīgiem lēmumiem / negribēšanu lēmumus pieņemt, priekšstatiem, prototipiem un citām skaistām (un dažām patiešām skaistām) lietām. reizēm grūtais ar vieglo savstarpēji mijas tik strauji, ka rodas pārliecība - galva man reibst tieši no tā, ne no temperatūras, alkohola, zema asinsspiediena vai citām skaistām (un dažām patiešām skaistām, he) lietām. мимо дождей, фонарей, мимо снов и бессониц, быстрее, чтоб не опоздать и запомниться, жадно глотая улыбки людей.

nogriezt matus un noplēst tapetes. ta-dā.

ras.

nearnebez.

jūs esat cits citam pastāvīgi nepastāvīgi, mēs esam viens otram pastāvīgi nepastāvīgi, jo nekas nav tik pastāvīgs kā nepastāvīgais, tāpēc es pastāvēšu tev brīdi aiz muguras, lai tad aizietu prom, saglabājot nepastāvību, jo pastāvīgais kļūst garlaicīgs, ja tas nav nepastāvīgs, tu droši vien domā tāpat brīdī, kad man šķiet, ka esi pastāvīgs, bet izrādās, ka nepastāvīgs, turklāt tas notiek ārkārtīgi pastāvīgi.

unja | ajnu

unja | ajnu

unja | ajnu

cilvēkā viss notiek spoguļattēlā - viens rāda pa labi, otrs rāda pa kreisi, viens saka par, viens pret, viens piemiedz labo aci, otrs kreiso utt., u.tml., bet par spīti visam, abām manām spoguļpusēm nav bail. kaut kā baigi jocīgi.

paķēru maisus un izrevidēju te visu, katru lietu, pie kuras pieķēru sevi domājam: 'varbūt pēc kāda laika noderēs,' nafig maisā. traukus, zeķbikses, krāsas, krūšturus, bildes, žurnālus, dēļus, pakaramos, marinētu sēņu burkas utt. attīrīta telpa - attīrīts gaiss - attīrītas domas. būs labi. neatkarīgi no pastāvīgā vai nepastāvīgā.

ras.

p.s. nevaru tomēr saprast, kas uzvar 'pastāvīgi nepastāvīgais' vai 'nepastāvīgi pastāvīgais'.

rāmirītimiglātīti.

"bet viņas nekad nava, viņa vienmēr tikai ir bijusi," deg J.Akuratera sala. vakarnakt mīļpilsētā vējš pūta tik dikti, ka man šķita - manu nišu stikli tūliņ, tūliņ kritīs pār muguru un sašķērēs miesas. iemigt sanāca stundu pirms mošanās. nenormēta norma.

mazliet par nesenā pagātnē redzēto / darīto.

SKATS 2011 lasījumi izdzīvoja. laiks bija neveiksmīgs, materiāls veiksmīgāks, iesaistītie - satriecoši labi. man žēl, ka jūs to neredzējāt, jo es ticu, ka jums būtu ieteikumi, kā un ko turpmāk darīt labāk. netieku gudra, vai postmodernisma, bet paaudze mēs esam. un tā netikšana gudram laikam ir laba, jo neba nu kāds vienā jaukā dienā izdomāja, ka nu valdīs tas un šis, un es būšu tā un šī paaudzes daļa! nē, beznosacījums valda pār noteikto. rakstiņš te - http://kroders.lv/postmodernisma-paaudze/

SKATS 2011 ietvaros redzēju izrādi, kas latviski saucas 'meitene, no kuras bijās Dievs'. S.Radzobe gan teica, ka tas viss ir vakardiena, bet te tad var smuki saslēgties ar iepriekšējo rindkopu, jo laikā ielikt laikā neieliekamo ir .. laicīgi. man patika. pat ļoti. dramacakas un režijas šīzes. aktrise vispār.. pilns komplekts. viņi visi lika noticēt man, ka varbūt es esmu mazliet traka. un, ja tāds ir pamata uzstādījums - skaisti.

Spēlmaņu Nakts 2011 arī aiz muguras. pirms tam ar Šapiro pasēdēju vienā ekrānā, pabraucu ar 20.trolejbusu, kurā sapazinos par prātam netverami labu vadītāju Violu. personības. tad bēru applausus, sāku orientēties teātrī, sarunāju turpmākos rīcību plānus, padejoju, papapa.. pašā laikā aizbraucu mājup, lai brauktu uz mīļpilsētu, jā.

un tur? tur iesprūdu atkal laikā un vecos niķos. pie jūras pūta vējš, smiltis izskatījās citādāk, rokas, acis, mugura tāpat.

"bet Tonio Krēgers vēl kādu laiku stāvēja pie atdzisušā altāra, ar izbrīnu un vilšanos secinādams, ka uzticība šai pasaulē nav iespējama. tad viņš paraustīja plecus un aizgāja savu ceļu." /T.Manns/

un patiesībā 'drastisks' nozīmē 'draisks'!

r.

rakstiet, minkas!

Turpmāk katra mēneša pirmajā trešdienā nevalstiskajā teātrī Dirty Deal Teatro notiks Latvijas jauno dramaturgu lasījumi „10 minūtes slavas”. Tajos dramaturgi varēs iepazīstināt plašāku publiku ar sevi un savu topošo lugu, dalīties iespaidos ar klausītājiem un viens ar otru, kā arī sacensties par galveno balvu – sava darba iestudējumu Dirty Deal Teatro. Pirmie lasījumi notiks jau šī gada 7.decembrī.

Lai piedalītos lasījumos, dramaturgam jābūt vecumā līdz 30 gadiem, kā arī gatavam stāties publikas priekšā, pašam nolasot savu tekstu un par to diskutējot. Projekts ir vērsts uz atgriezeniskās saiknes veidošanu starp autoru un skatītāju jau darba tapšanas laikā, nevis tikai tad, kad luga jau ir uzvesta uz skatuves un skatītājs to var vien vērot no teātra zāles. Tādēļ lugai jābūt vēl izstrādes stadijā. Sava topošā darba sinopsi (īss sižeta un galvenās domas izklāsts) un pirmās 3 – 5 lugas lapas līdz katra mēneša 26.datumam jāiesūta e-pastā dirtydealteatro@dirtydealteatro.lv. Darbi pirmajiem lasījumiem, kuri norisināsies decembrī, jāiesūta līdz 26.novembrim.

No iesūtītajiem darbiem katru mēnesi četrus labākos atlasīs žūrija - teātra kritiķe Maija Treile, dramaturģe Rasa Bugavičute un režisors Valters Sīlis. Pēc 26.datuma dramaturgiem personīgi tiks paziņots, kuri četri ir tikuši izvēlēti nākamā mēneša lasījumiem. Lasījumi notiks katra mēneša pirmajā trešdienā. Pēc lasījumiem vienīgie vērtētāji būs klausītāji, kuri varēs izteikt savu viedokli par nolasīto lugas fragmentu, tās ideju, tādējādi, iespējams, iedvesmojot jaunos dramaturgus turpmākiem darbiem. Klausītāju balsojums arī katru mēnesi noteiks uzvarētāju, kurš saņems naudas balvu.

Projekta noslēgums paredzēts 2012.gada maijā. Noslēguma lasījumos piedalīsies visi iepriekšējo mēnešu uzvarētāji, lasot savus nu jau tālāk attīstītos darbus. Viņi cīnīsies par galveno balvu – savas jaunās lugas iestudējumu Dirty Deal Teatro nākamajā sezonā. Finālā uzvarētāju noteiks īpaši sastādīta žūrija.

Jauno dramaturgu lasījumi būs vērtīga pieredze gan pašiem dramaturgiem, kuriem būs iespēja parādīt savu darbu plašākai auditorijai, gan arī klausītājiem, kuri ar savu viedokli varēs piedalīties jaunās lugas tapšanā. Tāpat lasījumi var kļūt par labu sākuma punktu kāda dramaturga un režisora sadarbībai, atrodot kopīgu valodu, lai veidotu jaunus projektus.

Ieeja lasījumos bez maksas.

Projekts norisinās sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi un Valsts Kultūrkapitāla fondu.

ras.

p.s. šito der paziņot tālāk.

daiļpsiho.

man patīk būt uz vienas strīpas,

man patīk sakarības.

no darba burtiem paslēpjoties mācību burtos, radošos paturot nemitīgā tuvumā, pārdomas izberot burtos. burtu burvestības. lt un lv valodām reizēm ir tieši tik daudz savstarpējās sasaistes, cik man ir nepieciešams. taču vispār runa ir par to, ka LiepU mācību vajadzībām nointervēju vienu no saviem LKA guru. elektroniski gan, bet tikko lasīju lietas un skaļi smējos, teju vai apraudājos, palepojos, aizdomājos, saiedvesmojos. un, nē, negribu dalīties (vismaz ne pagaidām) konkrētībās! es gribu mazliet pakaifot. mani iedvesmo cilvēki, mani iedvesmo tas, kā strādā tavas / manas / šimšošā / viņu domas, mani iedvesmo poētiskā matemātika un citas muļķīgas lietas. man patīk apstāklis, ka mani var uzpirkt ar 'fēniksa' alu nakts vidū, bet fancy vakariņas paliks visam devītajā plānā. man patīk, ka bija jāpaiet tieši tik ilgam laikam, lai izlīdzinātos nobīdes, un tagad mēs atrastos uz viena viļņa. man patīk apziņa, ka man rūp, ka trausls kļūst vēl trauslāks, ka koola kņud uz mēles, ka novembra vidū kanālmalā zied mārpuķītes, ka šodien nejauši izspēru teikumu 'ja grib, tad var,' tik pārliecinoši, ka pati sabijos. man patīk pat tas, ka pēc mirkļa šitas vieglums var pārvelties grāvja otrā pusē, piespiežot pie zemes visu, kas nupat plivinājās gaisā. katrai sekundes simtdaļai sava nozīme. un mēs jebkurā gadījumā esam vienkārši evolūcijas process.

ras.

p.s. daiļrades psiholoģija ir ģeniāls lekcijas nosaukums, jo nekas cits kā daiļa psihošana tā daiļdarba psiho(zā?)loģiskā tapšana nav.
p.s.2 jā, labi, es aiziešu pie muguras ārsta.

gala vīns un dūmi.

tik tālu nu mēs būtu tikuši. kleita ir, vīns pie atvērta loga bija, dūmi arī. tagad ir sārti vaigi un kņudoņa pakrūtē. tad, re, kā tas notiek! iespējams, ka līdzīga sajūta ir vecākiem, kad viņi palaiž bērnu 1. 1.septembrī uz skolu. kā nu būt, ko nu darīt? patiesībā viss ir skaisti. adrenalīns un citas lietas jau tagad liek domāt par nākamajiem soļiem, lai no tā visa neatkāptos ne par cm. 

ни пуха ни пера!

ras.

p.s. un, ja runājam par 'bikts' pirmizrādi, he, tad tas bija cits gadījums, jo mani nomāca kursa darba negulētās naktis un visssliktinekonevaru.

enercija & emoģija.

par teātri, protams. un dzīvi mazliet. emociju gūt no enerģijas, enerģiju gūstot no emocijas. apburtais loks. tiešām, patiešām apburts! un tad tu tur tā loka vidū sēdi tāds apbūries, aburts un apbūris, un spīdi aiz pareizības un skaidrības. nu, tā pareizība un skaidrība ir tajā, ka ir skaidrs, ka esi pareizajā vietā. nāvīgi labi. un tad tu vari iet mājās ilgi un gari, jo ir skaidrs, ka laiks nekur nepazūd, tas vienkārši rit pareizi.

un tad atkal, sēžot vienā citā teātrī, mēģinājuma laikā sākām runāt par to, kāpēc cilvēks izvēlas apskaust citus par to, kas ir viņiem, nevis pats sevi par to, kas ir viņam! oij, un tad tur tā, un tad tur šitā, līdz atkal jau esi apbūries un tev savi cimdi šķiet skaistākie pasaulē. un tad tu saproti, starp kādiem cilvēkiem sēdi, saproti, ka ir vienojošais, ka ir virziens. un tad tu dzer alu bārā, un tur atkal ir kāds, kurš stāsta un klausās. un tad tu sēdi atkal citā teātrī, jo tur notiek citas skolas cita lekcija, un tev pretī ir cits cilvēks, kurš stāsta un klausās, bet mazliet citādi, taču tajā pašā laikā par to pašu, un .. jā, nejaušību nav. viss sakņojas gribā un darbībā. loģika un fizika visa pamatā :]

rīt ģenerālmēģis, parīt pirmizrāde un trīcoša kleita (nekādā gadījumā bikses), tad elpas atvilkšana, lai 5dien muktu uz Liepāju, kurā saošņāties (sašņaukties!) jūru un cilvēku, un pabūtu citā teātrī, un 7dien jau atpakaļ te, lai būtu turpinājums manam visam. lūk, tā.

begom, rebjatāā!!

ras.

p.s. tulkoju lugu. patīk. pat tulkot tad patīk! crazy, huh?
p.s. 2 - http://teatris.lv/lv/izrades/jauna-zale/gals#images - te tagad ir arī pāris bildes ieskatam!

111 + kakao.

ir. kaut kas ir. vienkārši ir un ir! ir. kaut kas. un nevis kaut kur, bet te. ir un viss. nav, bet ir! nu, jūs saprotat, par ko es runāju?

kopš 3dienas bizoju dramadarbnīcu ritenī. viens pasniedzējs uzmet visu lietu, viens režisors uzmet visu lietu, bet starp pārējiem valda k-kāda tāda.. beznosacījuma apziņa, ka tik, cik iedošu, tik arī saņemšu pretī, kā rezultātā 3 dienas no vietas dabūju absolūti kvalitatīvus spriedumus par un ap tēmu. ir! protams, ka viss varēja būt kārtīgāk un glītāk, un varbūt vēl k-kā nebūt, bet nezagsim sev pirmās reizes baili un lažiņas, he. ir. turklāt lt, lv un est ļaudis spēj rakstīt tik dažādi par tik līdzīgām un visiem saprotamām tēmām, ka.. oho.

šodien teju 5h no vietas runājos ar puišiem, kas ir iekš improvizācijas teātra tik dikti, ka viņiem vajag paplašināt skatījumu par lietām. un tas ir tik skaisti, kad tu redzi, ka cilvēks raksta k-ko nebūt pirmo reizi un pats par to visu iekšā smaida. nevis tā, ka ņirgājoties, bet smaida! jo jūtas mazliet atsviests atpakaļ laikā un kaut kā jauna apgūšanā. es arī. ir.

un tad vēl tas, un tad vēl šitas, un tad vēl tā, un tad vēl šitā, un vēl man ir kakao un 111. ieraksts šajā blogā. pieņemsim, ka tam par godu k-kas jāievēlas. lai ir, kas nav!

turās.

ras.

p.s. apsolu visai pasaulei, ka tuvāko dienu laikā pieslēgšos arī mācībām. superpoweeeers.

oOoOparadise.

sakārtots perimetrs iestāda dvēseļmieru. sēžu, klausos augstāk redzamajās skaņās un grūvējos. pati ar sevi. k-kā tā. patiesībā šī nedēļa būs baisi spraiga, bet esmu tikusi tik tālu, ka nav bail! liekas, ka viss ir gana tālu sakārtots, lai ar lietām būtu iespējams tikt galā. no kurienes šitā sajūta? nav ne jausmas. reizēm manī ieslēdzas visiem izdevīgais flegmātiķis, kurš var vāļāties pa grīdu un domāt par to, ka viss būs labi, nav ko ārdīties. patīk man tā.

+ visam tam mans jaunais šampūns liek matiem smaržot tā, kā smaržo vienas no manām mīļākajām vīriešu smaržām. jes! veikalā esot, cītīgi meklēju ar acīm un degunu, kur ir TAS, kurš tik labi smaržo, līdz attapu, ka pašas mati. prieks un laime, un cerības uz saldiem sapņiem. ha! joki, joki.

sakārtots perimetrs liek domāt meitenīgi. ak, piedodiet! ir labi.

ras.

p.s. un vēl lietas salabo brokastīs sasūtītas, tālu dzīvojošas mūzikas, stundu garas telefonsarunas (kas nemaz nešķiet stundu garas), kā arī teikums 'tu esi draugs ar detonatoru'.

+ arī kakao sagribēšana, tad sadusmošanās par to, ka gribas kakao, jo es tak to nesen jau pirku (ne sev), un tad sasmiešanās par to, ka man nāk dusmas par to, ka man gribas kakao, jo es nesen to pirku ne sev. šaurs lenķis, jā, piedodiet vēlreiz!

vupidū.

k-kā tā. kapital ef em besis mijas ar apziņu, ka viss ir sasodīti labi. lietas notiek, darbi birst kā no pārpilnības raga, ir ticība, ka šis tas no visa arī izdosies, rīt beidzot tiks pieslēgta apkure (ar dievpalīgu, madam la nauda, kuras tāpat īsti nav), vēderiņš pilns, šorīt redzēju mierīgāko jūru pasaulē, teātru dienesta ieejas kļūst par normu utt., BET .. man vajag to kādam pastāstīt! ievelties matracī, izpūst elpu, pamurmulēt, pakrist uz nerviem un atvainoties. vai man ir kam?! 'ku-kūū!' es nobļaujos savās četrās sienās. davai, atrodies, ja?

uzraksti man! es atbildēšu.

tavs misters klusums.

P.S.

http://teatris.lv/lv/izrades/jauna-zale/gals - k-kur tur ir norādīts arī, kur pirkt biļetes. mhm.

your robot heart is bleeding.

nekā jauna nav. daru. arī tagad. daru un domāju par to, ka pēc 4h riktēšos, lai brauktu uz savu mīļāko pilsētu pasaulē. nu, vismaz tas un vismaz tā. gribējās te baigi k-ko teikt, bet jēgas laikam īsti nav. tik vien kā novilkt laiku, kā paātrināt nākamās 4h..

mazliet tāds tā kā rūgtums un škrobe, mazliet tā kā dusmas, mazliet tā kā spīts. respektīvi, iekšās rOsols (man patīk ar O), kas atkal būs jāizgāž kāda neeksistējoša cilvēka dzīvē, kuru būs jāuzbur pašai no sevis. nu, vismaz tas un vismaz tā. 'uzraksti par vectēvu skapī - tas ir tavā stilā,' teica režisors. tas laikam kaut ko izsaka. un es nezinu, kamdēļ, bet gabalus ar / par vīr.dz. pārstāvjiem uzrakstīt vieglāk. sanāk kaut kā sirsnīgāk un patiesāk, un sakāpinātāk. lūk, kā lietas tiek kompensētas, he.

siltu segu!

ras.

p.s. joprojām patīk kleitas. joprojām roboti.

(V) (°,,,,°) (V)

pasaule bizo uz priekšu pa galvu pa kaklu, nemitīgi mani pliķēdama. tā, lūk, viss notiek. taču temps ir tik ātrs, ka nav laika atjēgties un analizēt, kas, kā, kāpēc. atliek vien darīt, darīt, darīt, pagulēt, darīt, darīt, atcerēties, ka jāpaēd, darīt, darīt, paēst, darīt, gulēt, darīt. un šitā pa rinķi vien. ir labi!

es pārtieku no svešām / neeksistējošām emocijām, es mīlu dramaturģiju.

dr.zoidberg

nopērc dramaturgu!

DIRTY DRAMA NEFILTRĒ

____

jeb 10 minūtes slavas,

jeb dramaturgu tirgus

kur?

'dirty drama' festivāla ietvaros iekš 'dirty deal teatro'

kad?

17. septembrī

cikos?

no 17:30

kas?

jauno dramaturgu lasījumi

kāpēc?

lai iepazītos, atrādītos un apstiprinātu jums, ka protam un gribam rakstīt,

tamdēļ padod šo ziņu tālāk tiem, kurus tas / mēs varētu ieinteresēt

go, drama, go

!!

ja ir kādi jautājumi - rasa.anna.b@gmail.com / 26135453 (mani sauc Rasa)

The magic button — Make Everything OK

ras.

pieturies.

patiesībā ir tā, ka esmu iesviedusies mežonīgā darba burbulī. kursēju nemitīgi cauri visai rīgai, ļaujot krampjiem savilkt kājas, klausos, uzzinu, pārdomāju, skatos, mācos, filtrēju, funktierēju. un par spīti tam, ka mans smadzeņu operators saprot, ka es nedrīkstu šobrīt ļaut kaut kam sevi izsist no sliedēm, mans .. kaut kāds tur cits operators domā citādāk, jo reizēm vienkārši gribas zināt, ka kaut kur tev ir kāds, pie kura pieturēties, ja savajagas. un tu zini, ka viņam ir jābūt tur, kaut kur, mazliet aiz muguras, kreisajā pusē, un tu pastiep roku atpakaļ, jo tu zini - jābūt! - un tu tvarsties kā tāds tizls, tizls cilvēks, līdz saproti, ka nav, un tad tu domā, ka varbūt viņš ir labajā pusē, mazliet aiz muguras, un tad tu tizli, tizli tvarsties tur, līdz saproti, ka nav, bet tad tev bail skatīties atpakaļ, lai par to pārliecinātos, tāpēc tu vēlreiz kaut ko tur tukši paķer gaisā, un tad, neatskatoties, nolaid rokas gar sāniem, un viss, tu esi viens, bez atbalsta punkta, un vējš pēkšņi sāk pūst kaut kā stiprāk. tas ir kā mācīties braukt ar divriteni. vajag vienkārši to apziņu, ka kāds aizmugurē riteni tur, ka tad, kad tu kritīsi, tevi pieturēs, papūtīs ceļus, iedos ceļmallapu. nu, nav svarīgi. jo nav. nē, nu, ir, bet ne tur, kur tu gaidi, ka jābūt. ir kaut kur citur. un tu nezini, kur. un tad kaut kas graužas starp ribām, un tu žņaudz to grauzošo nost, jo nedrīkst, jo daudz jādara.

un tas ir tas brīdis, kad cilvēks sāk degt.

ras.

p.s. apsolu drīz atkal būt formā, lai te mazliet parakstītu par 'HomoNovus' u.c. racionālām un netulkojamām lietām.

pirmdiena.

ir dienas, kuras sākas tik nesatricināmi mierīgi, ka prieks. es pamostos, aiztenterēju uz virtuvi pēc kakao, iepilinu acīs pilienus, kas parasti notek gar vaigiem tik dikti, ka es nesaprotu, kāda no tām zālēm jēga, ieslēdzu kompjūteri, uzlieku brilles, atveru savu kalendāriņu un apātiski tajā blenžu, jo man nav skaidrs, kopš kura brīža manos pienākumos ietilpst sanāksmju apmeklēšana, ārzemnieku koordinēšana, cilvēku intervēšana, mēģinājumi, izrādes, izstādes utt., neaizmirstot, protams, tulkošanu un drāmu kā tādu. un es skatos, un dzeru kakao, un man patīk! jo raibi kalendāri apstiprina to, ka viss notiek.

visādi citādi arī viss ir skaisti. šādu tādu burtu spiesta, es šobrīd pastiprināti interesējos par pašnāvnieciski noskaņotiem ļaudīm. es pati nekad neesmu baigi aizrāvusies ar domu sevi nobeigt nost, jo man patīk dzīvot, bet internets ir viena vērtīga lieta. tu vari atrast veidus, kā, vari atrast pašnāvību vēstuļu piemērus, vari atrast dziesmas, filmas, seriālus, dies' pas', arī bildes (uz tām es neskatos), līdz priekšstats par visu top kaut kāds tāds teju vai skaidrs! un, kas to būtu domājis, ka es reiz spēšu uz pašnāvībām lūkoties kā uz materiālu darbam. ha! dramaturģijas cinismu tiražējošais spēks.

lai nu kā, man ir interesanti, un pa vidu visam ir sanācis redzēt / lasīt visu ko. dalos. filma 'chatroom' - nu, zini, tā ir, kā ir. man patika forma. raksturi mazliet palikuši visam otrajā plānā, bet varbūt tad, ja kāds vēlreiz censtos ar šādu pašu formu iznest līdzīgu ideju - būtu labi. līdzīgi arī ar filmu 'trust' - doma ta inčīga, bet jēgas nekādas, jo viss paliek tādā kaut kādā spriedelējumā par to, ka, jā, re, kā mums te notiek pasaulē - tas, kuru tu uzskati par labu, izrādās pedofils, kurš sačakarē mazai, naivai meitenei visu dzīvi. slikti, ajajaj. respektīvi - nepatika. pa vidu visam ir baigi interesanti palasīt visu ko par 'club 27' biedriem, viņu miršanām, starp kurām ir gan pašnāvības, gan slepkavības, utt., bet tas ir ārpus filmu kategorijas, kaut gan.. kaut kādu šīzi par to, kā visiem 'club 27' biedriem iet pa mākoņiem, būtu interesanti apskatīt! jebkurā gadījumā, mana visu laiku mīļākā pašnāvību filma joprojām ir 'the virgin suicides', un tā tam būs palikt. komentāri lieki, ja gribēsiet - noskatīsieties! taču pa lielam dzīve ir skaista, pie kā palikšu arī es, un to pierāda filma 'wristcutters: a love story', kas jānoskatās, neko vairāk par to nestāstīšu. un vēl viens superlielisks atklājums, kas liek dzīvot un dzīvošanu arī mīlēt, ir seriāls 'wilfred'. lūk. un labākā pašnāvību dziesma ir kosheen 'slip & slide' (suicide). un absolūti lieliska ir grāmata 'pirmskaitļu vientulība', kas ir šitā čaļa šitā grāmata, no kuras viens citāts, lai jums arī tiek, jo tas, manuprāt, ir absolūti dievīgs, ja to saslēdz kopā ar grāmatas nosaukumu un tās sižetu. tātad:

pirmskaitļi dalās tikai ar vienu un paši ar sevi.

baudi dzīvi, minci!

ras.

p.s. garšo plūmes, gribas turp, patīk skaņas un gaismiņas.

un citi zvēri.

šovasar man ir gadījies redzēt brīvā dabā briedi, neskaitāmas, stirnas, pāris lapsas, neskaitāmus trušus un citus dzīvus radījumus. no līgatnes aizmukusi lācene, un kādam iekš draugiem.lv saliktas smieklīgas bildes ar to, kā guļ murkšķi. paralēlā pasaule, kurā valda daudz lielāka kārtība kā mūsējā, turklāt tāpēc, ka katrs gluži vienkārši zina savu vietu, jo kāds ir stiprāks tāpēc, ka daba tā lēma, ne tāpēc, ka ambīcijas lien ārā pa visiem galiem. cilvēki savu sasodīto iespēju dēļ vairs vienkārši nesaprot, kur likties.

uk bardaks (http://bristol.indymedia.org/article/705493 - te ir interesanti raksti par tēmu, ja kādam labpatīk parakāties tajos). norvēģijā bardaks. berlīnē 3.nakti pēc kārtas dedzina mašīnas. spānijā protesti pret pāvesta vizītes izmaksām. pie mums boikotus ceļ mediķi, 14gadnieki demolē skolas un zog mašīnas, jūrmalu pārņem krievi. ziņu portālus apnīk vērt vaļā un pētīt, jo viss pēkšņi šķiet melns.

un tad tu izdomā paskatīties kādu filmu. viss sākas ar apzinātu izvēli noskatīties Jack the Ripper 1988. gada tv filmas versiju. ja neviens nerunā par kvalitāti, aktierspēli un citām, maigi sakot, antisanitārām lietām, filmas atrisinājums pat bija labs! par labā un ļaunā miju vienā cilvēkā, par to, ko sabiedrība drīkst / nedrīkst uzzināt. tādas mūžam nemirstošas antivērtības. nākamā filma, kuru sanāca noskatīties bija Irreversible. ja jūs esat dzīvotnavjēgas sajūtas piekritēji, jums patiks. es, maigi sakot, iekšēji vēmu. bilde gan inčīga, čakarē smadzenes, forma arī nav slikta, bet tā kā es filmās meklēju stāstus, sanāca vilties. varbūt pie vainas vienkārši mana šīze par to, ka mani neintersē pastāvīga vissslikti sajūta, kuru vēl daži labprāt tiražē. nu, un tad es noskatījos filmu Cracks, par kuru manī valda divējādas domas, jo no vienas puses - labi, no otras - kaut kas nebija līdz galam izdarīts, un es īsti nesaprotu, kas. lai nu kā - pilnīgi visās filmās valda tāds beznosacījuma melnums, kuram mēs piedēvējam vārdu 'dzīvnieciski', taču dzīvnieki cīnās par izdzīvošanu, nevis cits cita apgānīšanu, uzvarēšanu, uzšķēršanu aiz gara laika..

aj, ko tur daudz. vienkārši viela pārdomām.

ras.

p.s. (uz)ziņu portāls, kurš, manuprāt, ir pietiekoši labs, jo tajā ir arī pozitīvais, ne tikai melna draza, ir www.irliepaja.lv - jo tā pilsēta (un te es domāju cilvēkus, kas tur darbojas) ar sevi lepojas.

p.s.2 pēc 100 gadiem trešdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvos Āfrikā.

p.s.3 vai jūs zinājāt, ka Latvijā ir labākā interneta pieeja pasaulē? un projektu '3.tēva dēls' sponsorē Bils Geits?

p.s.4 kur atrast labu, kvalitatīvu informāciju par pareizticību?

p.s.5 es gribu uz bibliotēku.

āboļi un govītes.

šorīt braucām mājās. uz lielpilsētu, pie joda, un tik dikti negribējās! jo tur pļavas bija pilnas ar miglu, un, kur tajā pazuda ceļš, saimnieks no vienas ganību vietas uz otru pārveda govis, uz elektrības stabu vadiem tupēja putnu bari, tad pacēlās spārnos un aizlaidās miglā. mēs arī miglā. Latvija ir BAIGI skaista.

nedēļas laikā mēs esam pierādījuši sev, ka varam. varam sēdēt zem klēts jumta un likt likmes par to, no kuras ābeles kritīs nākamais ābols. varam sēdēt zem tās pašas klēts jumta un skatīties, kā negaiss tuvojas pār pļavu. varam bez vārdiem sadalīt pienākumus. varam paklusēt, kad kādam šķiet, ka tā vajag. varam nejēdzīgi ilgi runāt muļķības (jā, kaspars zvīgulis nu ir folklorizējies). varam vēlu vakarā, pilnmēnesī peldēties ezerā. varam griezt health-hoop riņķi līdz ziliem sāniem. varam runāties ar ēdienu. varam slīkt atmiņās par skolas diskotēkām. varam būt godīgi pret sevi. varam ķert vardes un spilgti zaļu tārpu vest ekskursijā. varam radīt 20 raksturus un salikt tos vienā lugā. varam aizbraukt uz pamestu baznīcu nekurienes vidū. varam pasapņot. varam bezjēdzīgi nestrīdēties un neapnikt. ir priecīgi un pareizi.

ar cieņu,

ras.

p.s. patiesībā mana runāšanās ar ēdienu ir mazliet biedējoša, jo to nav iespējams kontrolēt. bet, kaspar, tev pie tā nāksies pierast :]

p.s.2 vecs golfs pa grants ceļu var braukt ar 145 km/h. naktī. ne gluži skaidrā prātā. ajajaj.

p.s.3 piedodiet par šauro lenķi, taču tā, kā rādās, vajadzēja. un runa te ir tikai un vienīgi par darbu. and i'm lovin' it.

that feels so rough.

mazliet par beidzamā laika iespaidiem un secinājumiem:

• patīk filma Fucking Åmål, jo tur ir labi tīneidžeri, un viņi joprojām spēj iekarot manu sirdi tā, ka maz neliekas. Iespējams, ka jāsāk no kā tāda bīties, bet man negribas. Tāpēc es teikšu, ka man patīk filma Hævnen ! es pat varētu pielikt iepriekšējā teikuma beigās 2 izsaukuma zīmes, lai pievērstu jūsu uzmanību tam, ka man tā filma tiešām, tiešām patīk. sajūtu saradīja tādu, ka, vai. gan no tīneidžeru puses, kas bija organiski un attaisnoti līdz pēdējai kripatai, gan no vecāku - bērnu attiecību puses, gan no vispārzināmiem faktiem un apstākļiem par to, ka viens mūsu lēmums, solis un rīcība var radīt baigas lietas. un šajā brīdī es atceros filmu De grønne slagtere, kas vispār bija kaut kas sasodīti nesaprotams un labs, un visiem svinīgi paziņoju, ka man ļoti patīk skandināvu kino;
• patīk grāmata High Fidelity, jo valoda tajā ripo kā pa diedziņu, turklāt daudzus lapu stūrus bija vērts ielocīt, lai dienās, kad .. lidlauks pārāk tāls, varētu papriecāties par labiem citātiem. pašlaik lasu grāmatu A Tiny Bit Marvellous, kura liek ķiķināt tai līdzi teju katrā pāršķirtajā lapā. un, jā, šajā grāmatā ir divi superīgi tīneidžeri. lūk, un tā kā pavisam nesen es te jūsmoju arī par grāmatu One Day, tagad es visiem svinīgi paziņoju, ka man ļoti patīk britu literatūra;
• patīk garšīgi paēst. un sakarā ar to, ka mūžīgi mūžos esmu bijusi sladkaješka, šovakar ņēmu un uztaisīju banānu-karameļu mousse, kas gan manā variantā pagaidām saldējas ledusskapī, pamatīgā māla bļodā, nevis mazā pickucītī ir uzlikts uz milzu šķīvja, bet garšu, mīlīši, tas nemaina, jo tā lieta garšo sasodīti ADORABLE (recepti var nožurkot te). tamdēļ es visiem svinīgi paziņoju, ka man ļoti patīk franču virtuve (un dažreiz arī valoda, un mūzika, un filmas).

visādi citādi - šodien samērā veiksmīgi pabraukājos ar 2riteni. lai gan pirmajā piemājas krustojumā ierāvu tam spieķos tašiņu, gandrīz pārveļoties pāri ritentiņa stūrei, viens čē-pē visa ceļa garumā manā gadījumā ir uzvara. un tad es vēl papeldējos savā mīļākajā dīķī pasaulē, un tad aizgāju izšurīt mazpilsētas bodes, un patulkoju, ununun.. sakarā ar to, ka ir 1:23, varu teikt, ka rīt sākas augusts, bet man mazliet kārojas septembri.

jauku nakti!

ras.

p.s. ja par dziesmu, tad tā te atrodas, jo man patīk. varat nemēģināt no tās izzīst drūmo zemtekstu, jo tāda šoreiz te nav. viss ir vienkārši un samērā lieliski.

serait-ce possible alors?

on me dit, que le destin se moque bien de nous,

qu' il ne nous donne rien, et qu' il nous promet tout,

paraît que le bonheur est à portée de main,

alors on tend la main et on se retrouve fou.

pourtant quelqu' un m' a dit, que..

lūk, šādu skaņu, šādu vārdu, šādu apstākļu sakritību labad ir vērts solīt sev un visai pasaulei, ka es nākamgad darīšu visu tā, lai franču valoda uz manas mēles atgūtu sparu. ir reizes, kad prieks un saviļņojums tirpst kaut kur starp lāpstiņām, jo dzīve kā vājprātīgs akrobāts uz zīda diega met kūleņus kaut kur augstu virs bezdibeņa. ak, ikdienišķā adrenalīna deva, kas paslēpusies jautājumā 'ko nu?'.. aizver acis un ļaujies kūlenim.

lai tirpst!

ras.

so wait a minute.. what?!

gadu gaitā radies rūdījums, paškritikas pietiekamība miesās, vai vēl kāds cits iemesls, taču vieglāk ir uztvert 'tu esi dīvaina, bet tādā labā nozīmē' komplimentu, 'tev ir skaistas krūtis' vietā. taču ļauži cenšas, un komplimenti pasaka bezgalīgi daudz gan par tā sacītāju, gan par saņēmēju. par vērtībām, uztveri, viedokļiem, zemūdens akmeņiem u.c. brīnumiem. jebkurā gadījumā, pēdējā laikā kaut kā pastiprināti sanāk dzirdēt visādus .. + - komplimentus:

• 'mēs jau neizvēlamies ķermeni, kāds mums tiek dots! [..] taču personība tev ir baigi laba.'
• 'man tik drausmīgi fiziski patīk meitene X !! un tad es domāju, kāpēc viņai nevar būt tāds raksturs, kāds ir tev?'
• 'es to nedomāju sliktā nozīmē, bet tu izskaties kaut kā slāviski..'
• 'tu saproti, ka j-lo, beyonce un citas viņām līdzīgās maksā miljonus, lai vispirms dabūtu un tad apdrošinātu tādu dibenu, kāds ir tev?'
• 'tavas kājas ir absolūti ekvivalentas tavai personībai!'
• 'jau atkal saruna ar tevi izraisa mirkļa laimi un globālu depresiju.'
• 'un tu pat saproti, ko es ar savām pāris šūnām domāju!'
• 'kāpēc es ar tevi runāju?! no tevis vajadzētu turēties pa gabalu. tu esi bīstama.'
• 'eu, bet tu taču esi traka! nē, tu tiešām, tiešām esi traka.'
• '[..] jo tu visiem patīc. jo tu esi no liceja.'

taču visu laiku visbiežāk saņemtais UN mans top kompliments ir 'man patīk, kā tu dusmojies'. un, neskatoties uz to, šoreiz es nekādus konklūženus te nevilkšu ārā, jo dusmoties man negribas, turklāt manai pašapziņai ir koka kāja.

ko labu tev ir nācies dzirdēt par sevi?

ras.

p.s. vakar biju uz filmu 'super 8', un tie, kas zina, ka man nepatīk fantastika ('5.elements', 'misfits' un 'scott pilgrim vs the world' neskaitās), nemūžam neticēs, ka man patika šitā filma! no otras puses - bērni un tīneidžeri, kā rādās, spēj izglābt jebko, ja tiem ir iedoti labi dialogi. un šoreiz bija. absolūti skaisti.

charles: drugs are so bad!

metafizika.

cik agrāk viss tomēr notika .. burvīgi. attālums bija grūtāk pārvarams visās iespējamajās jomās - pasta baloži mira badā, zirgi nospārdīja jājējus, kāds kādu nodūra un sievietes svārki vienmēr bija par garu. tagad viegli - iegūglē visu, ko vajag, ko nevajag, pāris digitālos teikumos pasaki, kas sakāms, aizlido kaut uz pasaules malu un tiec zem jebkuriem brunčiem. nopūta. patiesībā - ko es te vispār pīkstu. pašai šobrīd mazliet prieks par to, ka šis tas zibenīgi ir uzzināts, šis tas ir uzrakstīts, šur tur varētu satikties.. taču, re! man laikam no visa mazliet bail, tāpēc es labprāt visu ieliktu ilgstošākas varbūtības rokās, burtus uzticot balodim. balodim!

patiesībā pie visa vainīgs ir treileris, jo ilgstoša laika pavadīšana, traucoties pa bāņiem, ir kaitīga veselīgai domāšanai. bija baismīgi labi! manā kontā ir pat pāris vērtīgas atziņas:

• bezjēdzīgi milzīgajā Polijā, kurai parasti ātrāk gribas tikt cauri, ir vismaz viena ļoti jauka pilsēta - Elbląg ;
• Holandē, par spīti tam, ka tā man neasociējas ar visādiem sarkano lukturu kvartāliem un pīpēšanas priekiem, gribas atgriezties, jo tur treilerparkos ir neskaitāmi daudz zaķu + Groningen ir absolūti lieliska (jā, drīkstat meklēt pilsētlīdzības, neaizmirstot arī Liepāju, kā arī apstākli, ka tās visas ir studentu pilsētas);
• aizbraukt uz nekurieni un ballēties ar vietējiem, pakļaujoties viņu noteikumiem - lūk, tā ir kultūras garša! omfg, jā, biju tur, klausījos to, starp tiem, dejojot tā, un par spīti kultūršokam un publikas līdzībai ar ŠO, visa finālā spīdēju no priekiem par visu redzēto un piedzīvoto;
• ja man bērnībā būtu bijusi koka mājiņa iekš čerešņas, kuras zari līkst pie zemes no ogu lieluma un salduma, es joprojām dzīvotu tanī koka mājiņā;
• man ir tirkīzzilas raganu kurpītes, kas noteikti kaut ko labu pasaka par manu dvēseles stāvokli;
• turpmāk centīšos izvairīties no kompānijas, kas sevī ietver vairāk par vienu igauni :]
• redzēju veselu ganāmpulku ar zilajām, sapņu govīm;
• braucu pāri neskaitāmiem tiltiem pirmo reizi;
• pūtu pa gaisu katru skropstu, kuru man atrada uz vaiga.

un tagad, savelkot visu kopā, jā, Šķēlei (fizikas skolotāja iekš RFL) bija taisnība - kolīdz tu smadzeņu atvilktnē ieliec kaut ko jaunu, kaut kas no visa vecā izlido ārā, paliekot novārtā. iespaidi ir salasīti, nevajadzīgais nogrūsts bēniņos, imaginārās koķetēšanas vēstules nosūtītas, izlasītas, atbildētas, kas zina, iespējams, domas kaut kur jau materializētas! tamdēļ es saņemos un uzrakstu pāris digitālus burtus, lai tos tev nosūtītu un tad mirkli pagaidītu, lai saprastu, cik gari ir tavi.. brunči. vnk ģeniālas līdzības, he.

čuči!

ras.

p.s. http://kroders.lv/fermata/

līgo u.c. dzīvnieciņi.

dīvaini. ne tas, ka es sēžu savā mīļdīvanā līgo vakarā, ne tas, ka man nav ziedu vainaga, ne tas, ka es nelēkšu šonakt pār ugunskuru, ne tas, ka vienīgais un pats, pats lieliskākais apsveikums šovakar man pienāca no kontakta 'policija', ar tekstu: 'līgo.' dīvaini nav tas, ka nedzeršu alu, neēdīšu sieru, nemeklēšu papardes ziedu, nekas no tā visa nav dīvaini! un tieši tas ir dīvaini.. ne tikai, bet arī.

dīvaini. vakar mēs nesaskrējāmies un nesaskriesimies arī rīt, jo es būšu aizlaidusies tālēs zilajās. vismaz uz mirkli, pavisam mazliet, brīdi es būšu prom, lai paelpotu citur, tajā pašā laikā domājot par to, kas te. ka tu te.

dīvaini. tas, ka caur jebkuru kļūdu, kas tiek pieļauta, caur jebkuru muļķību, kuru nožēlot ilgi un dikti, atnāk kaut kāda pašatklāsme, aizmūrējas atpakaļceļi, nokrīt klapes no acīm, rodas vēlme pierādīt, ka nav jau, nav ar mani viss tik traki! un tajā mirklī tā stulbā stulbība, kas izdarīta, paliek mazliet vērtīga, mazliet vajadzīga, mazliet būtiska. viss notiek, kā tam jānotiek, un citi dzīvnieciņi. līgo.

dīvaini. es tevi absolūti nemaz nepazīstu, taču man šķiet, mani māc aizdomas, ka aiz tā, ko es esmu redzējusi / dzirdējusi / lasījusi, ka kaut kur aiz tā visa slēpjas vēl kaut kas. kaut kas vērtīgs! nu, tāds, kā dēļ gribētos rakt un meklēt, un pacensties, ununun. pašai smiekli nāk par to, ka es ko tādu saku par tevi. absurds! nekāda pamata! nekādas jēgas! nekādas perspektīves! un tomēr cerība.. cerība? ak, šausmas - cerība! cerība mani ir nolikusi uz lāpstiņām, aizbāžot man muti ar 'ja nu'! cik ļoti .. dīvaini. gribas tev netīšām uzskriet virsū! sasodīts. baigi gribas. ko nu?

nu, neko! līgo.

ras.

p.s. briesmīgi banāls ieraksts. un vēl ar k-kādu tur vainagu bildē?! kamoon, rasa! proties!

p.s.2 uz manas istabas norasojušā loga tu pat neuzvilki jautājuma zīmi..

p.s.3 :]

sunshine.

un, kā jūties tu? mani ir pārņēmis neprāta satraukums un trakums par to, kā tikt galā ar šodienu. pirmsizlaiduma panika. protams, ka ir skaidrs - viss būs labi, dzīve turpina notikt u.tml., bet tik dikti kaitina, ka tad, kad tev beidzot šķiet, ka esi īstajā vietā, dari savu īsto lietu, starp / ar īstajiem cilvēkiem, mācoties no īstajiem pasniedzējiem, viss apstājas! tev pasaka paldies, tu pasaki paldies, un atsākas sava pleķīša meklējumi uz šīs skarbās pasaules. nu, nē!

es vēl gribu ķert galvu bailēs, pirms iešanas uz lg lekcijām. es vēl gribu sēdēt aplītī ar k-biedriem un pārrunāt, kas labs / sūdīgs ir uzrakstīts. es vēl gribu piedziedāt lka dārzu un skraidīt pa maskavas forštati. es vēl gribu iet uz 5dienu agrajām lekcijām, lai pasēdētu vienā auditorijā ar horeogrāfiem. es vēl gribu zp veco dēļu smaržu un baili, ka tik dežūrtantiņa tagad nepaskatās, kas notiek karmazovos. es vēl gribu iet uz eksāmenu skatēm, es vēl gribu gatavoties eksāmenu skatēm, gribu dusmoties uz pasniedzējiem, bastot lekcijas, attaisnoties, špikot eksāmenos, skatīties dažiem acīs, ballēt kopā līdz rīta agrumam un neprātam, izdomāt ģeniālus plānus, tos realizēt, un vēl, vēl, vēl! mm! es patiesībā esmu neizsakāmi laimīga par to, ka mana sajūta par visu šodien ir šāda, jo tas nozīmē tikai to, ka šie 4 gadi bija sasodīti labi, ka man krūškurvī spīd saulīte.

eju pucēties un domāt labas domas par godu mums.

bučņautralalā, lka bdram u.c.!

ras.

p.s. izlaidums sākas plkst. 16:00 iekš ludzas ielas!

GO!

reizēm priecāties par pasauli ir bezgalīgi viegli. aiz loga spīd saule un čivina putni, kabatā svilst svaigi iegūts grāds, acis drusku spīd utopiskos sapņos, ticība ielikta domu materializēšanās apstāklī.

viss būs labi, viss būs labi, viss būs labi.

ir arī.

ras.

are you prepared?

lietas ir viegli pārsātināt, lietas ir viegli neizjust līdz galam. sarežģīti. izvēles iespējas ir mūžīgas, izejas, pārejas, atkāpes un atkāpšanās ir bezgalīgas, kaut kāda neapturama inerce, kustība, vibrācija, vēlmīte, redz. arī veģetēšana pie tā visa piederas. taču visu, kas paslēpts zem šiem vārdiem, labāk paturēt klusumā, jo reizēm par visu visvairāk bail ir pateikt skaļi to kaut ko. un ne jau tāpēc, ka sadzirdēs kāds cits, bet gan, ka pats. tāpēc labāk runāsim par, he, popšoptop lietām!

25.maijā biju uz 'kultūras kompasu' iekš 'totaldobže' (vef'a teritorijā). tas ir tāds labs pasākums, kurā jauni kultūras aktīvisti cenšas paēdināt kultūras interesentus ar to, kas parasti paliek kultūras pagrīdē. doma tāda - trešdienu vakaros tiek rīkotas tādas kā pārrunas ar kādas kultūras / mākslas jomas ekspertu, viņam pastāstot / parādot, kas tad viņa mīļās izpausmes mikro pasaulītē notiek. pirmajā kompasa tūrē varēja palūrēt dramaturģijas un horeogrāfijas aizkulisēs. lieki piebilst, ka vienām aizkulisēm es noticēju vairāk kā otrām, taču par savu skepsi pret lietām es te jau reiz visiem atvainojos, tā kā būs gana. ja pa punktiem izbizo visam cauri, tad:

• tur ir lieliskas, absolūti lieliskas telpas (!), kas ir pieklājīgi sakārtotas un apdzīvotas;
• man žēl, ka dainis grīnvalds tiek uzskatīts par dramaturģijas ekspertu, lai gan, jājāā, viņš taču zina lietas.. kāpēc žēl? tāpēc, ka, viņaprāt, dramaturgs ir katra maza lv meitene, kas stundas laikā uzraksta erotisku vājprātu dialoga formā;
• man prieks, ka dainis grīnvalds tomēr parādīja arī kaut ko labu no drāmas lietām, kas bija krievu dramaturģes annas donatovas lugas 'в моей сексуальности виновата кошка' gabaliņš (ja ir interese un spēja lasīt krieviski, tad i-netā viss ir atrodams smukā word'a failā).. skaisti, kaislīgi un dzīvi! skauž man reizēm tas slāvu gars;
• iepriekšminētās lugas lasījums topošās režisores un pāris random vīriešu izpildījumā bija absolūti lielisks, turklāt viņiem gar kājām visu laiku pinās vietējā kaķene (zīmīgi, ja?);
• olga žitluhina ir viena lieliska dāma, kas pārzina savu nišu un palīdz tiem no savējiem, kas, viņasprāt, to ir pelnījuši;
• man patīk, ja es horeogrāfiskā darbā redzu vismaz abstraktu stāstu, jo, ja tāda nav.. es nesaprotu iemeslu, kāpēc izpildītājs grib, lai es to redzu.. mani neinteresē viņa fiziskās spējas un dotības, mani interesē viņa domas un veids, kā viņš tās pauž;
• uz nākamo kompasu iesaku aiziet!

vēl pirms kāda laiciņa biju uz 'visi mani prezidenti' iekš DDT. protams, prieks, ka k-kas tiek darīts, k-kas notiek, turklāt teksts jau iepriekš bija mazliet dzirdēts, tāpēc to redzēt vienkārši vajadzēja. no mana skatu punkta - žetons kļavinskim par ulmani, žetons liepājniekam par zatleru un žetons jančukam par tekstiem. ne visiem! bet par daļu noteikti. jo, kas par daudz, tas par skādi, bet vietām viss bija glīti un gaumīgi, turklāt .. jā, ulmanis un zatlers mani absolūti pārliecināja. par pārējiem radošās komandas biedriem neko neteikšu, lai mazliet mazinātu savu 'fūū, man nekas nepatīk' tēlu jūsu acīs.

kas vēl skaists? 'skins'!! šis ir mans britu seriāls nr.2 uzreiz aiz 'misfits', par kuriem jau kādu brīdi atpakaļ te jūsmoju. absolūti dievinu valodu (tostarp lamāšanos), absolūti dievinu tīneidžerus (āmen), absolūti dievinu skaņu celiņu, absolūti dievinu pāris režisoriskās fīčas, absolūti dievinu scenāristu darbu. medžik!

vēl pēdējā laikā ir noskatītas pāris labas filmas. piemēram, 'cherry bomb' (tīneidžeri, raksturu tīrība), 'the lincoln lawyer' (ak, šīs labais - sliktais spēlītes) un 'one hour photo' (skaists šīzes attaisnojums).. tiek lasīta neslikta grāmata 'one day', kas liek domāt par spēju lekt laikam pa priekšu, ieskatoties uzreiz šai pašā dienā pēc gada. turklāt grāmatas sižets ir adaptēts scenārijam, ununun k-kad drīzumā filmai jābūt gatavai, kas man absolūti patīk. šis tas tiek arī rakstīts un perināts, un dzīve turpinās par spīti tam, ka šķiet - tā pagaidām stāv uz vietas. lūk! vispatiesākais acu apmāns pasaulē.

3:03

ras.

yeah, well..

the center of every man's existence is a dream.

pienācis brīdis, kad iekšējā pasaule gaudo pēc tīrības un kārtības. un es kā uzticamais draugs gaudoju tai līdz! he. murrņau, helikopteris. patiesībā neko vairāk man arī teikt negribas. kaut kas top, kaut kas jāsalabo, kaut kas tiek gaidīts, uz kaut ko tiek cerēts, kaut kur ir miers, kaut kad tas tiks sasniegts.

lai viss jauki!

ras.

p.s. your love is like a giant pigeon, crapping on my heart. /friends/

***

playwright's survival guide:

keep the drama in your work and out of your life, bi*ch!

man vienmēr ir bijis žēl, ka es neesmu no tiem, kas par savu 'lietu' slīgst fanātismā. man vienmēr ir licies, ka ar 'nu, jā, man patīk darīt TO' ir par maz. es pārāk maz lasu, pārāk reti eju uz izrādēm, nepārzinu pietiekami daudz visa kā no kino lietām, pārāk skeptiski skatos uz to, kas manā jomā notiek. respektīvi, es vienmēr esmu domājusi, ka man pietrūkst tās vajprāta kaisles, lai sasniegtu KAUT KO. šodien man beidzot iestājās apskaidrība - ar mani viss ir baigi labi. es nespētu izturēt hiperkaislības uzlikto slogu, kas liktu pēc katras neveiksmes skriet uz virtuvi pēc naža, lai grieztu sev vēnas! esmu pārāk slinka. jā, es varu pačinkstēt par to, ka nesanāk, par to, ka stikla kalnā uzjāt ir fucking grūti, bet.. come on, ja kāds, kuru sauc par antiņu, to spēja izdarīt, es arī varu! :] ak, joki, joki.. katrā gadījumā, tāds, maigi sakot, dīvains periods. nevaru saprast, kurš kuru iespaido spēcīgāk - es bakalaura darbu, vai tas mani. rokās krīt labas grāmatas un vadi saslēdzas. tas gan nenozīmē, ka baigi čakli rakstu, taču .. esence ir tajā, ko spēj no procesa un mirkļa izžmiegt sev. lūk, tā.

gribētos papļāpāt. un vīnu iedzert. kaut kur ārā. lai iekšās miers. kaut ko no sevis izgāzt, kaut ko ielejot tā vietā, kaut kur tur, lai labi būtu te. tas laikam saucas līdzsvars.

lai laba nakts.

ras.

lūk.

es varētu jums visiem pastāstīt par grāmatu ROOM, kas no tām, kas pēdējā laikā lasītas, izlasījās no vāka līdz vākam tā, ka es pat nepaspēju attapties! to tiešām gribējās izlasīt, apjēgt, aptvert, izzināt vienā piegājienā, neatraujoties ne mirkli. jo fakts! ja grāmata neliek uz kaut ko gaidīt, tu lasi plikus burtus, nevis stāstu. un, ja es gribētu lasīt burtus, es lasītu alfabētu, pc tastatūras knopkas, mob.tel. podziņas un 'rimi' reklāmavīzes.

es varētu jums visiem pastāstīt par to, ka mans mazais brālēns, kurš septembrī būs tētis, pagājušajā nedēļā pēkšņi ieradās pie manis, pārsteidzot un nesagatavojot tā, kā tikai mani brālēni to prot. turklāt vēl aplipināja ar kārtējo dziesmu, kuru es nekad mūžā nebūtu pat dzirdējusi, ja ne viņš! ja ne viņi.

es varētu jums visiem pastāstīt par to, cik ļoti man patika multene RIO, jo tur pat bija spriedzīte un visādi citādi brīnumi, lai gan visa pamatā ir labi banāls un paredzams stāsts par mani, tevi, viņu un vēl tur to, sarkano putnu (jo tieši sarkanais putns ir mans šīs multenes mīļākais tēls).

es varētu jums visiem pastāstīt par to, ka ārā viss ir baismīgi smukās krāsās, ka pēkšņi man ir veseli trīs iespējamie tuvākās nākotnes plāni, no kuriem kāds jāizvēlas.. ka dejot joprojām ir bezgalīgi skaisti, ka sarunās pazūd laiks, ka tajā pašā laikā gribas vienkārši klusēt un smaidīt..

taču vieglāk ir ņemt un izvilkt kopsavilkumu:

gan iekšpusē, gan ārpusē iestājies neprātīgi prātīgs pavasaris; laiku gribas pavadīt jebkā citādāk, tikai ne sēžot pie rakstu darbiem, kas nu jau kaklu žņaudz ciet tā, ka acīs riešas asaras; gribas ticēt brīnumiem; arī šis ieraksts ir visīstākā laika nosišana, lai tikai nebūtu jāpievēršas obligātajam; viss ir skaisti, jo ir ko gribēt, un griba joprojām ir visa stūrakmens un pamats.

ras.

p.s. citāts no 'room' -

there's lots of every kind of thing in the world but it all costs money, even stuff to throw away, like the man in the line ahead of us in the convenience store buys a something in a box and rips the box and puts it in the trash right away. the little cards with numbers all over are called a lottery, idiots buy them hoping to get magiced into millionaires.

+ es zinu, ko pirmdienas vakarā darīja valdis lūriņš.

rfl.

dažas nesakarīgi sakarīgas sakarības:

• mēs esot ļauni un riebīgi, un iedomīgi, un visādos citādos sliktos vārdos saucami. taču mēs esam MĒS, tieši tāpēc es saku, ka esmu par ļaunajiem un riebīgajiem, jo pūlī tu mūždien atpazīsi licejistu (pat ignorējot apstākli, ka 3 < 9 < 12);
• katru gadu es oficiāli datēju pati savu personīgi personisko pavasari. šogad man tas iestājās 8.aprīlī! tāpēc, ka mēs satikāmies. ne visi, bet daži, turklāt neba nu tie tuvākie, bet savējie. un tu uzreiz jūties mazliet piešņorēts viņiem visiem klāt, un tev nebūt negribas šņorēties vaļā! un mēs atcerējāmies aizvēsturi, cits citu un visus pārējos, mēs spēlējāmies, (sa)dziedājām(ies), smējāmies, uzticējāmies, līdz sadevāmies un aizdevāmies;
• pāris trešdienas atpakaļ, ap sešiem vakarā man sanāca iet gar 'rfl', visas mēness ielas garumā. tāda sajūta, ka tajos metros iemītie soļi joprojām ir silti un dzīvi, jo licejs ir tagad. licejs ir visu laiku! tieši tajā trešdienā, tieši ap to laiku uz skolu tika vesti sešgadnieki. vedēji priecīgi un lepni, mazie - nedaudz sabijušies, bet briesmīgi svarīgi. un viņi pat nenojauš, cik ļoti tā iela, tā māja, tie trīs burti un emociju mudžeklis, kas slēpjas zem tiem, izmainīs visas viņu turpmākās dzīves. snobs snobam snobs, mazulīt! :]
• плачь, детка, плачь! jo mēs nekur nepazudīsim.

viss ir lieliski.

ras.

1.aprīlis.

šī ir viena no tām dienām, kad e-pasts ir pārbaudīts neskaitāmas reizes, jo visu laiku šķiet, ka kaut kam tajā ir jābūt iesūtītam. kaut kas arī bija! taču gribas vēl. šī ir viena no tām dienām, kad telefons ir cilāts un virināts neskaitāmas reizes, jo visu laiku šķiet, ka tam tūlīt jāzvana. tas arī zvanīja! taču gribas vēl. šī ir viena no tām dienām, kad es iedomājos visu tik tālu, ka man sāk palikt slikti, ka man sāk neizturami skaust, ka pār mani noveļas otra saprašana un vēlme lūgt neskaitāmas piedošanas. šī ir viena no tām dienām, kas atkal paslēpjas zem vārdiem 'es nezinu, kā', ignorējot to, ka ne vienmēr ir jāzina, kā! šī ir viena no tām dienām, kad mani neviens nav izjokojis, jo es nevienu neesmu satikusi. šī ir viena no gada 365 dienām.

arī es esmu tāda. viena no.

arī tu. viens no.

ras.

p.s. ha! manam blogam šodien aprit gads. s novim godam, s novim šastjam.

par puiku..

a guy and a girl can be just friends, but at one point or another, they will fall for each other.. maybe temporarily, maybe at the wrong time, maybe too late, or maybe forever..

mēs iepazināmies pirms 10 gadiem, dejošanas mēģinājumā. cauri visdažādākajiem attiecību līkločiem, pēc kārtīgas (10 gadi tak!) nostāvēšanās, viss ir sarūdzis stabilā kvalitātē - viņš ir viens no maniem labākajiem draugiem, kurā būtu vērts iemīlēties, par spīti tam, ka viņš ir totāls ķēms. totāls! riekstiņš.

viņš vienmēr atnāk nebrīdinot, jo viņam nekad nav telefona. viņš vienmēr ir pamanījies man aizpūst ausis ar visādu miskasti, jo es vienmēr noticu tām lielajām acīm. mēs esam gājuši peldēties sešos rītā, nedēļu no vietas. mēs esam visu cauru nakti centušies nomedīt mikriņu, kurā viņam it kā pazuda nauda. mēs esam viens otru pasūtījuši kvartālu tālāk. viņš ir dziedājis naktī pie mana balkona. ar viņu kopā ir rīkoti neaizmirstami pasākumi. viņš man tā arī nepalīdzēja pārģērbties, kad man bija salauzta roka. viņš vienmēr spļaudās, kad ēd, jo nekad nevar apklust. es viņu esmu turējusi, atsperdamās pret zemi, lai viņš neietu kauties. ar viņu vienmēr var dejot tā, ka pašai prieks un mute smaida (turklāt dejot var gan tautiski, gan ballīgi, gan atrodoties 5m attālumā, aizvērtām acīm, pazūdot elektroritmā). ar viņu ir izlieti un ratā pasūtīti galoni asaru. ar viņu ir smiets līdz vaigu sāpēm un vēdera krampjiem. ar viņu ir nostaigāti neskaitāmi kilometri. un ir lietas, kuras viens par otru zinām tikai mēs, un tā tam būs palikt.

šodien, norunātajā laikā, es viņu gaidīju pie grāmatnīcas, jo viņam joprojām nav telefona. mēs pār/ap/izrunājām, pār/ap/izstaigājām un pār/ap/izēdām visu, ko vien spējām, uzkrājot rezervēs to, ko viens par otru zinām tikai mēs. un tā tam būs palikt, jo viņš ir mans draugs, par spīti tam, ka dzīvo tik nejēdzīgi tālu.

ras.

p.s. drausmīgas iesnas + ieraudzīti pirmie sniegpulksteņi. jā, ir pavasaris. par spīti sniegam.

dezoksiribonukleīnskābe.

no tā, kas un kā ir uzrakstīts, var neprātīgi daudz ko pateikt par cilvēku. runājot gan par saturu, gan par formu. es gribētu būt grafologs! gribētu likt rakstīt cilvēkiem uz papīra random lietas, lai tad to, kas sarakstīts, var pievilkt tam, ko burti par rakstītāju pasaka. tad man krietni vien stiprāk patiktu tulkot visas noziegumlietas, jo no liecību papīriem varētu uzzināt uzreiz daudz, daudz vairāk. tas būtu skaisti. turklāt izmantojami! .. aizmuldējos.

principā, gribēju parunāt par Norda īsfilmām, kuras piektdien rādīja K-sunī. aizbraucu pēdējā mirklī, līdz galam īsti nezinādama, gribu vai negribu, taču finālā jutos gauži apmierināta. varbūt ne tik daudz par Nordu, kā par igauni un viņa 'the confession', kas patiesībā, no mana skatu punkta, ir Caroline Bruckner nopelns. tik jauks un reāls, un faking biedējošs stāstiņš (tieši tāpēc, ka reāls)! mm! par diviem puikām, kas vasaras laikā iet svētdienas skolā, un nu viņiem laimīgi jāiziet pirmā grēksūdze - http://www.the-confession.com/About.htm .. ja sanāk - aģitēju noskatīt.

es arī esmu gājusi svētdienas skolā. man toreiz likās, ka tā ir pati karstākā un garākā vasara pasaulē, kurā man, kā par spīti visam labajam, kas ir uz pasaules, jāceļas agrāk par visiem pārējiem, jānīkst katoļu skolas telpās, jāklausās skolotājas paskaidrojumi par baznīcas tēmām, jāmācās no galvas pātari, jāatskaita tie babiņai, turklāt (!) jāizdomā, ko teikt mācītājam grēksūdzē. full package. atceros, kā visi grupas biedri apsmējāmies par 'pēdējo svaidīšanu' (skolotāja bija nikna kā traks tītars); atceros, ka visi kā viens paziņojām, ka gan mušas, gan vistas nogalināšana ir grēks, ja jau nogalināšana kā tāda ir grēks (izrādījās gan, ka vistas un mušas var klapēt nost pēc sirds patikas); atceros, ka grēksūdzē visgrūtāk man bija atzīties, ka esmu māsīcai iesitusi pa galvu. par grēku izpirkšanu man bija n-tās reizes jāskaita visi pātari pēc kārtas, taču man, sēžot baznīcas solā vienai pašai, drausmīgi nāca miegs, gribējās ātrāk uz jūrmalu un viss pātaru skaits nojuka. un, kas par to? beigu beigās visi tikām saģērbti baltās drēbēs, sapucēti, pārkrustīti / iesvētīti un apdāvināti. jā, katolicisms ir ļoti interesanta padarīšana.

maniem dramaturģisko burtu raksturiem ir mans dns.

ras.

p.s. jau vairākas dienas pēc kārtas mani ir apsēdis kaut kāds melanholisks idiotisms. man gribas dalīties un skauties, bet viss apstājas pie pīkstēšanas un čīkstēšanas. es neesmu kārtības iemiesojums, bet šrubīju savus kvadrātmetrus vairākas reizes nedēļā, es neesmu kulinārijas guru, bet taisu ēst katru dienu, regulāri un pat uz priekšu! kaut kas pavisam noteikti nav kārtībā, tāpēc drīkstu atļauties visam astē pievienot pāris siekalainas bildes ar lietām un vietām, kuras man šobrīd kārotos (ne tikai, bet arī):

сладкоежка.

es ēdu tevi,

tu ēd mani,

un tā mēs abi..

kautkotur baigi labi. yo.

reperis no manis nesanāks, dzejnieks ne tik, taču doma skaidra - cilvēks ir viens rijīgs radījums. lai eksistētu, viņam vajag ēst. tikai ar vienu bulku dienā, pie joda, nepietiek! vajag vēl pabarot prātiņu, pabarot sirsniņu, pabarot actiņas, austiņas, libido un citus dzīvniekus. briesmīgi! turklāt te arī strādā normāla barības ķēde - ja tu kādu ēd, kāds cits ēd tevi! ta-dā! un vispār - es nezinu, vai zinu, ko gribēju ar šito pateikt, bet tas viss mani kaitina.

p.s. es turpinu skatīties 'grey's anatomy' -

in some ways, betrayal is inevitable. when our bodies betray us, surgery is often the key to recovery. when we betray each other, the path to recovery is less clear. we do whatever it takes to rebuild the trust that was lost. and then there are some wounds, some betrayals.. that are so deep, so profound that there is no way to repair what was lost. and when that happens, there's nothing left to do but wait.

d(-_-)b

odyssey dawn.. tā saucas militārā misija, kas tagad risinās virs lībijas. nopietni. bažām nav pamata, es neizplūdīšu garās un bezjēdzīgās pārdomās par tēmu, bet viens ir skaidrs - ja kāds joprojām uzskata, ka viņš cilvēkiem turtajāvalstī var palīdzēt tikt pie skaistās un saulainās demokrātijas, pēc kuras, protams, viņi visi tvīkst, liekot viņiem kādu brīdi padzīvot karalaukā, pasaule ir salauzta. šodien gāju pa ielu ar stipri sarauktu pieri, man pretī nāca čalis ar stipri sarauktu pieri, mēs sasmaidījāmies, un / jo man bija skaidrs, ka viņš tajā sekundes simtdaļā domāja tieši to pašu, ko es - pasaulē viss, pilnīgi viss notiek pilnīgi nepareizi. japānā viss uzsprāgs gaisā, pār mums līs radioaktīvs lietus, lielie vīri turpinās spēlēties kariņos, nepadomājot, kas ir likts uz spēles, un anniņa nekad vairs nebučosies ar pēterīti. cilvēks atsaucas tikai tad, kad tu viņam atgādini - rīt viens no jums vairs var nebūt. bērni, kas jūtūbē dzied dziesmas par jēzu, saģērbti un sakrāsoti pēc labākajām bordeļu tradīcijām, viņu vecākiem neasociējas ar pedofīlijas upuriem. vintedž fensī ārt šits ir pārņēmis pasauli tik tālu, ka humpalu drēbes (turklāt tizlas) tiek pārdotas par 30 latiem, un anniņa patiešām nebučojas ar pēterīti! dzīve tiek sadalīta posmos 'es nezināju, kas ir love' un 'fakbļe, es zinu, kas ir love', pieredze sāk palikt par smagu, turklāt kļūdas tiek atkārtotas neprātīgi regulāri. viss ir salauzts.

izņemto tikai divas 'lietas' - beznosacījuma sasmaidīšanos ar nepazīstamu cilvēku uz ielas un draugu. vienu, īstu draugu, kas pacieš to, ka tu viņam bļauj virsū, ka tu raudi, ka tu raujies ārā no rokām, sit un ej prom. viņš to visu pacieš, viņš piedod, viņš samaksā par tavu burgeri un fri kartupeļiem, viņš iekāpj taksī un dzenas tev pakaļ naktī, lai tu varētu viņam uzkrist uz pleca un raudāt, raudāt, raudāt. un tad jūs vienkārši sēžat uz vefa tilta, ēdat burgerus un fri kartupeļus, kas slīkst majonēzē, pirkstus noslaukot viens otra drēbēs. paliek smieklīgi un viegli. jā, pat tā sasodītā, tā sasodītā, sasodītā love šķiet smieklīga un viegla. nemaz nerunājot par kariem un dabas katastrofām.

paldies!

ras.

p.s.

i can't remember the last time we kissed. 'cause you never think the last time is the last time. you think there'll be more. you think you have forever. but you don't.

+

so here's the truth about the truth - it hurts.

+

and sometimes, against all odds, against all logic, we still hope.

šodien es..

1. nesaprotu to joku par krievietēm, latvietēm, kaķiem un zirgiem, kas i-vidē pēkšņi kļuvis ūberpopulārs. patiešām nesaprotu!
2. škrobojos par to, ka mans ģeniālais 'paprasi one million money kādam miljardierim' plāns dzima nelaikā, jo, piemēram, sandra bullock nupat ir iedevusi miljonu japānai. loģiski.
3. priecājos par to, ka vakarnakt ar vienu no labākajiem draugiem pasaulē sēdēju pie 'fēniksa' spēļu automātiem, dzerot alu un sapņojot par rožaino nākotni. varētu būt smuka bilde! tur ir TIK daudz krāsu, mirguļu, spoguļu, paklāju, zaļumaugu, jēziņ! inčīgs apkalpojošais personāls, lētāks alus kā bāros un viena apmeklētāja (ja neskaita mūs). jā, dāma. viņa atnāca viena pati, piegāja pie automāta un sāka spiest pogu. tieši tik vienkārši! sarunās ielaisties gan viņa īsti negribēja. nu, nekas! pārējo var piedzejot.
4. roku augšā interneta dzīlēs informeišenu par the most hated family in america. ja man kāds priesteris sprediķī teiktu: 'you're going to eat your children, jackass,' diez vai es viņu turētu par gudrāko cilvēku pasaulē. tur apakšā IR fenomens.
5. tā normāli, no sirds slinkoju.
6. gaidu.
7. gribu.

ko tu?

ras.

back at home.

aj, lai iet zemē arī te. ka nelaiž vaļā tā dziesma, tad nav jāatlaiž, pareizi? un reiz es to dziedāšu tieši tik neprātīgi, cik tagad, tikai ne tikai sev. lai dzīvo domu centrfūga un nepieskaitāmības pašsajūta. jo ilgāk stāv pie loga un ļauj kafijas garaiņiem jaukties ar dūmiem, jo vairāk var pamanīt visu to, kas aiz loga. nu, piemēram, he, mājas. tur, tajā supermodīgajā mājā (ar terasēm un logiem līdz grīdai, kuros spīd rīta saule), varbūt tieši tur es reiz lēkāšu kā negudra šīs dziesmas pavadījumā, atceroties to, kā to darīju te, iekš brīvības 205. nav, kur skriet, nav, kā dēļ skriet, bet zemo startu var ieņemt jau tagad, jo mūžīgs ir 'ja nu', un tā tam būs būt. tāda sajūta, ka iekšā ir milzīga, brīva telpa, kuru labiekārtot, turklāt nav jau īsti rāmju! labiekārtošana var būt arī vienkārši vāļāšanās tukšumā. tāda sajūta, ka esmu atvērusi pasaules durvis un tagad stāvu apžilbusi. beidzot.

ļoti gribas bučoties, ļoti patīk doma, ka es tevi kaut kad satikšu un iepazīšu, un..

ras.

block rockin' beats!

vakar iekš radio101 padzirdēju informāciju, ka pasaulē pavisam ir 1209 miljardieri. vecīt, es te nerunāju par miljonāriem! par miljardieriem! nu, un tā kā man (pat) skaitlis 1209 šķiet gana brangs, izdomāju parakties dziļāk. lūk, ko man pateica wikipedia:

based on forbes report realased on march 2011, there are 1,210 billionaires boasting worth of $4,500 billion as at february 14, 2011. the united states had 413 billionaires with a total net worth of $1,500 billion; asia had 322 (nearly three times the number two years previously, 115 of whom were in the poeple's republic of china); europe had 300; and the rest of the world had 165.

rokoties tālāk (turklāt tālu nav jārokas), protams, ka var atrast sarakstus ar pasaules bagātāko cilvēku vārdiem, uzvārdiem, radu rakstiem, mīļākajiem ēdieniem, utt., tāpēc domāju, ka gan jau kādu adresi (e- / parasto / darba) arī k-kur var uziet. un tad, manuprāt, sīkāk nekas nav jāskaidro, es sāku domāt, kā diez varētu vienam tāda miljardierim paprasīt one million money!

1. rakstīt gari un plaši, cik baismīgi viss ir, kā gribas ēst, studentiem grūti, bet mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties vajag! es un mani vienaudži, mēs esam pasaules nākotne, mēs esam vājprātīgi gudri, erudīti, asprātīgi, ņamņam, bombondziņas!
2. sūtīt viņam savu cv, rožainos nākotnes plānus, safantazēt ūberportfolio, teikt, ka esmu lv daudzsološākais radījums!
3. sākt draudēt ar to, ka nolādēšu viņu un visus viņa radus, draugus, paziņas, ja viņš man nepalīdzēs, jo mums te, baltijas valstiņās pagānisms ir baigā cieņā, visi cits citu lād, un vispār - viņa karma būs nolādēta miljards (ha! cik ironiski) gadus, ja viņš man neizlīdzēs ar to savu one million money.
4. uzrakstīt vienkārši atklātu vēstuli, kurā paskaidrots, kas par desām.
5. aizsūtīt viņam informāciju par mūsu valstvīriem, viņu pieņemtajiem lēmumiem un citām desiņām, beigās pierakstot - āāāā! nopietni?! visi, kam ir vara + nauda, ir idioti un nejauceņi?! nē? pierādi!

nu, netieku gudra. bet, ja es šito izprātošu un izdarīšu - paziņošu, kā man būs gājis :]

ras.

p.s. manas idejas ir kā omītes tirgus rindās. grūstās, ir gatavas viena otrai sadot pa kaklu ar tašu vai piena pudeli, savstarpēji šķendējas utt., kā rezultātā vēlme koncentrēties uz k-ko VIENU (piemēram, bakalauru) ir pilnīgi neiespējama. nabaga pārdevēji.