111 + kakao.

ir. kaut kas ir. vienkārši ir un ir! ir. kaut kas. un nevis kaut kur, bet te. ir un viss. nav, bet ir! nu, jūs saprotat, par ko es runāju?

kopš 3dienas bizoju dramadarbnīcu ritenī. viens pasniedzējs uzmet visu lietu, viens režisors uzmet visu lietu, bet starp pārējiem valda k-kāda tāda.. beznosacījuma apziņa, ka tik, cik iedošu, tik arī saņemšu pretī, kā rezultātā 3 dienas no vietas dabūju absolūti kvalitatīvus spriedumus par un ap tēmu. ir! protams, ka viss varēja būt kārtīgāk un glītāk, un varbūt vēl k-kā nebūt, bet nezagsim sev pirmās reizes baili un lažiņas, he. ir. turklāt lt, lv un est ļaudis spēj rakstīt tik dažādi par tik līdzīgām un visiem saprotamām tēmām, ka.. oho.

šodien teju 5h no vietas runājos ar puišiem, kas ir iekš improvizācijas teātra tik dikti, ka viņiem vajag paplašināt skatījumu par lietām. un tas ir tik skaisti, kad tu redzi, ka cilvēks raksta k-ko nebūt pirmo reizi un pats par to visu iekšā smaida. nevis tā, ka ņirgājoties, bet smaida! jo jūtas mazliet atsviests atpakaļ laikā un kaut kā jauna apgūšanā. es arī. ir.

un tad vēl tas, un tad vēl šitas, un tad vēl tā, un tad vēl šitā, un vēl man ir kakao un 111. ieraksts šajā blogā. pieņemsim, ka tam par godu k-kas jāievēlas. lai ir, kas nav!

turās.

ras.

p.s. apsolu visai pasaulei, ka tuvāko dienu laikā pieslēgšos arī mācībām. superpoweeeers.