dīvaini. ne tas, ka es sēžu savā mīļdīvanā līgo vakarā, ne tas, ka man nav ziedu vainaga, ne tas, ka es nelēkšu šonakt pār ugunskuru, ne tas, ka vienīgais un pats, pats lieliskākais apsveikums šovakar man pienāca no kontakta 'policija', ar tekstu: 'līgo.' dīvaini nav tas, ka nedzeršu alu, neēdīšu sieru, nemeklēšu papardes ziedu, nekas no tā visa nav dīvaini! un tieši tas ir dīvaini.. ne tikai, bet arī.
dīvaini. vakar mēs nesaskrējāmies un nesaskriesimies arī rīt, jo es būšu aizlaidusies tālēs zilajās. vismaz uz mirkli, pavisam mazliet, brīdi es būšu prom, lai paelpotu citur, tajā pašā laikā domājot par to, kas te. ka tu te.
dīvaini. tas, ka caur jebkuru kļūdu, kas tiek pieļauta, caur jebkuru muļķību, kuru nožēlot ilgi un dikti, atnāk kaut kāda pašatklāsme, aizmūrējas atpakaļceļi, nokrīt klapes no acīm, rodas vēlme pierādīt, ka nav jau, nav ar mani viss tik traki! un tajā mirklī tā stulbā stulbība, kas izdarīta, paliek mazliet vērtīga, mazliet vajadzīga, mazliet būtiska. viss notiek, kā tam jānotiek, un citi dzīvnieciņi. līgo.
dīvaini. es tevi absolūti nemaz nepazīstu, taču man šķiet, mani māc aizdomas, ka aiz tā, ko es esmu redzējusi / dzirdējusi / lasījusi, ka kaut kur aiz tā visa slēpjas vēl kaut kas. kaut kas vērtīgs! nu, tāds, kā dēļ gribētos rakt un meklēt, un pacensties, ununun. pašai smiekli nāk par to, ka es ko tādu saku par tevi. absurds! nekāda pamata! nekādas jēgas! nekādas perspektīves! un tomēr cerība.. cerība? ak, šausmas - cerība! cerība mani ir nolikusi uz lāpstiņām, aizbāžot man muti ar 'ja nu'! cik ļoti .. dīvaini. gribas tev netīšām uzskriet virsū! sasodīts. baigi gribas. ko nu?
nu, neko! līgo.
ras.
p.s. briesmīgi banāls ieraksts. un vēl ar k-kādu tur vainagu bildē?! kamoon, rasa! proties!
p.s.2 uz manas istabas norasojušā loga tu pat neuzvilki jautājuma zīmi..
p.s.3 :]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru