metafizika.

cik agrāk viss tomēr notika .. burvīgi. attālums bija grūtāk pārvarams visās iespējamajās jomās - pasta baloži mira badā, zirgi nospārdīja jājējus, kāds kādu nodūra un sievietes svārki vienmēr bija par garu. tagad viegli - iegūglē visu, ko vajag, ko nevajag, pāris digitālos teikumos pasaki, kas sakāms, aizlido kaut uz pasaules malu un tiec zem jebkuriem brunčiem. nopūta. patiesībā - ko es te vispār pīkstu. pašai šobrīd mazliet prieks par to, ka šis tas zibenīgi ir uzzināts, šis tas ir uzrakstīts, šur tur varētu satikties.. taču, re! man laikam no visa mazliet bail, tāpēc es labprāt visu ieliktu ilgstošākas varbūtības rokās, burtus uzticot balodim. balodim!

patiesībā pie visa vainīgs ir treileris, jo ilgstoša laika pavadīšana, traucoties pa bāņiem, ir kaitīga veselīgai domāšanai. bija baismīgi labi! manā kontā ir pat pāris vērtīgas atziņas:

• bezjēdzīgi milzīgajā Polijā, kurai parasti ātrāk gribas tikt cauri, ir vismaz viena ļoti jauka pilsēta - Elbląg ;
• Holandē, par spīti tam, ka tā man neasociējas ar visādiem sarkano lukturu kvartāliem un pīpēšanas priekiem, gribas atgriezties, jo tur treilerparkos ir neskaitāmi daudz zaķu + Groningen ir absolūti lieliska (jā, drīkstat meklēt pilsētlīdzības, neaizmirstot arī Liepāju, kā arī apstākli, ka tās visas ir studentu pilsētas);
• aizbraukt uz nekurieni un ballēties ar vietējiem, pakļaujoties viņu noteikumiem - lūk, tā ir kultūras garša! omfg, jā, biju tur, klausījos to, starp tiem, dejojot tā, un par spīti kultūršokam un publikas līdzībai ar ŠO, visa finālā spīdēju no priekiem par visu redzēto un piedzīvoto;
• ja man bērnībā būtu bijusi koka mājiņa iekš čerešņas, kuras zari līkst pie zemes no ogu lieluma un salduma, es joprojām dzīvotu tanī koka mājiņā;
• man ir tirkīzzilas raganu kurpītes, kas noteikti kaut ko labu pasaka par manu dvēseles stāvokli;
• turpmāk centīšos izvairīties no kompānijas, kas sevī ietver vairāk par vienu igauni :]
• redzēju veselu ganāmpulku ar zilajām, sapņu govīm;
• braucu pāri neskaitāmiem tiltiem pirmo reizi;
• pūtu pa gaisu katru skropstu, kuru man atrada uz vaiga.

un tagad, savelkot visu kopā, jā, Šķēlei (fizikas skolotāja iekš RFL) bija taisnība - kolīdz tu smadzeņu atvilktnē ieliec kaut ko jaunu, kaut kas no visa vecā izlido ārā, paliekot novārtā. iespaidi ir salasīti, nevajadzīgais nogrūsts bēniņos, imaginārās koķetēšanas vēstules nosūtītas, izlasītas, atbildētas, kas zina, iespējams, domas kaut kur jau materializētas! tamdēļ es saņemos un uzrakstu pāris digitālus burtus, lai tos tev nosūtītu un tad mirkli pagaidītu, lai saprastu, cik gari ir tavi.. brunči. vnk ģeniālas līdzības, he.

čuči!

ras.

p.s. http://kroders.lv/fermata/