un, kā jūties tu? mani ir pārņēmis neprāta satraukums un trakums par to, kā tikt galā ar šodienu. pirmsizlaiduma panika. protams, ka ir skaidrs - viss būs labi, dzīve turpina notikt u.tml., bet tik dikti kaitina, ka tad, kad tev beidzot šķiet, ka esi īstajā vietā, dari savu īsto lietu, starp / ar īstajiem cilvēkiem, mācoties no īstajiem pasniedzējiem, viss apstājas! tev pasaka paldies, tu pasaki paldies, un atsākas sava pleķīša meklējumi uz šīs skarbās pasaules. nu, nē!
es vēl gribu ķert galvu bailēs, pirms iešanas uz lg lekcijām. es vēl gribu sēdēt aplītī ar k-biedriem un pārrunāt, kas labs / sūdīgs ir uzrakstīts. es vēl gribu piedziedāt lka dārzu un skraidīt pa maskavas forštati. es vēl gribu iet uz 5dienu agrajām lekcijām, lai pasēdētu vienā auditorijā ar horeogrāfiem. es vēl gribu zp veco dēļu smaržu un baili, ka tik dežūrtantiņa tagad nepaskatās, kas notiek karmazovos. es vēl gribu iet uz eksāmenu skatēm, es vēl gribu gatavoties eksāmenu skatēm, gribu dusmoties uz pasniedzējiem, bastot lekcijas, attaisnoties, špikot eksāmenos, skatīties dažiem acīs, ballēt kopā līdz rīta agrumam un neprātam, izdomāt ģeniālus plānus, tos realizēt, un vēl, vēl, vēl! mm! es patiesībā esmu neizsakāmi laimīga par to, ka mana sajūta par visu šodien ir šāda, jo tas nozīmē tikai to, ka šie 4 gadi bija sasodīti labi, ka man krūškurvī spīd saulīte.
eju pucēties un domāt labas domas par godu mums.
bučņautralalā, lka bdram u.c.!
ras.
p.s. izlaidums sākas plkst. 16:00 iekš ludzas ielas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru