enercija & emoģija.

par teātri, protams. un dzīvi mazliet. emociju gūt no enerģijas, enerģiju gūstot no emocijas. apburtais loks. tiešām, patiešām apburts! un tad tu tur tā loka vidū sēdi tāds apbūries, aburts un apbūris, un spīdi aiz pareizības un skaidrības. nu, tā pareizība un skaidrība ir tajā, ka ir skaidrs, ka esi pareizajā vietā. nāvīgi labi. un tad tu vari iet mājās ilgi un gari, jo ir skaidrs, ka laiks nekur nepazūd, tas vienkārši rit pareizi.

un tad atkal, sēžot vienā citā teātrī, mēģinājuma laikā sākām runāt par to, kāpēc cilvēks izvēlas apskaust citus par to, kas ir viņiem, nevis pats sevi par to, kas ir viņam! oij, un tad tur tā, un tad tur šitā, līdz atkal jau esi apbūries un tev savi cimdi šķiet skaistākie pasaulē. un tad tu saproti, starp kādiem cilvēkiem sēdi, saproti, ka ir vienojošais, ka ir virziens. un tad tu dzer alu bārā, un tur atkal ir kāds, kurš stāsta un klausās. un tad tu sēdi atkal citā teātrī, jo tur notiek citas skolas cita lekcija, un tev pretī ir cits cilvēks, kurš stāsta un klausās, bet mazliet citādi, taču tajā pašā laikā par to pašu, un .. jā, nejaušību nav. viss sakņojas gribā un darbībā. loģika un fizika visa pamatā :]

rīt ģenerālmēģis, parīt pirmizrāde un trīcoša kleita (nekādā gadījumā bikses), tad elpas atvilkšana, lai 5dien muktu uz Liepāju, kurā saošņāties (sašņaukties!) jūru un cilvēku, un pabūtu citā teātrī, un 7dien jau atpakaļ te, lai būtu turpinājums manam visam. lūk, tā.

begom, rebjatāā!!

ras.

p.s. tulkoju lugu. patīk. pat tulkot tad patīk! crazy, huh?
p.s. 2 - http://teatris.lv/lv/izrades/jauna-zale/gals#images - te tagad ir arī pāris bildes ieskatam!