20.03.11

d(-_-)b

odyssey dawn.. tā saucas militārā misija, kas tagad risinās virs lībijas. nopietni. bažām nav pamata, es neizplūdīšu garās un bezjēdzīgās pārdomās par tēmu, bet viens ir skaidrs - ja kāds joprojām uzskata, ka viņš cilvēkiem turtajāvalstī var palīdzēt tikt pie skaistās un saulainās demokrātijas, pēc kuras, protams, viņi visi tvīkst, liekot viņiem kādu brīdi padzīvot karalaukā, pasaule ir salauzta. šodien gāju pa ielu ar stipri sarauktu pieri, man pretī nāca čalis ar stipri sarauktu pieri, mēs sasmaidījāmies, un / jo man bija skaidrs, ka viņš tajā sekundes simtdaļā domāja tieši to pašu, ko es - pasaulē viss, pilnīgi viss notiek pilnīgi nepareizi. japānā viss uzsprāgs gaisā, pār mums līs radioaktīvs lietus, lielie vīri turpinās spēlēties kariņos, nepadomājot, kas ir likts uz spēles, un anniņa nekad vairs nebučosies ar pēterīti. cilvēks atsaucas tikai tad, kad tu viņam atgādini - rīt viens no jums vairs var nebūt. bērni, kas jūtūbē dzied dziesmas par jēzu, saģērbti un sakrāsoti pēc labākajām bordeļu tradīcijām, viņu vecākiem neasociējas ar pedofīlijas upuriem. vintedž fensī ārt šits ir pārņēmis pasauli tik tālu, ka humpalu drēbes (turklāt tizlas) tiek pārdotas par 30 latiem, un anniņa patiešām nebučojas ar pēterīti! dzīve tiek sadalīta posmos 'es nezināju, kas ir love' un 'fakbļe, es zinu, kas ir love', pieredze sāk palikt par smagu, turklāt kļūdas tiek atkārtotas neprātīgi regulāri. viss ir salauzts.

izņemto tikai divas 'lietas' - beznosacījuma sasmaidīšanos ar nepazīstamu cilvēku uz ielas un draugu. vienu, īstu draugu, kas pacieš to, ka tu viņam bļauj virsū, ka tu raudi, ka tu raujies ārā no rokām, sit un ej prom. viņš to visu pacieš, viņš piedod, viņš samaksā par tavu burgeri un fri kartupeļiem, viņš iekāpj taksī un dzenas tev pakaļ naktī, lai tu varētu viņam uzkrist uz pleca un raudāt, raudāt, raudāt. un tad jūs vienkārši sēžat uz vefa tilta, ēdat burgerus un fri kartupeļus, kas slīkst majonēzē, pirkstus noslaukot viens otra drēbēs. paliek smieklīgi un viegli. jā, pat tā sasodītā, tā sasodītā, sasodītā love šķiet smieklīga un viegla. nemaz nerunājot par kariem un dabas katastrofām.

paldies!
ras.

p.s.
i can't remember the last time we kissed. 'cause you never think the last time is the last time. you think there'll be more. you think you have forever. but you don't.
+
so here's the truth about the truth - it hurts.
+
and sometimes, against all odds, against all logic, we still hope.

5 komentāri:

Anonīms teica...

tas bija kino, baby!!! ak dies, tagad VEFa tilts ir folklorizējies! nekad vairs vienaldzīgi nebraukšu garām! piemiņas zīmi uzstādīšu. piemineklīti mazu. hell yeah!!!


p.s. mēs esam un būsim šajā salauztajā pasaulē, bet kamēr BŪSIM, tikmēr tā plaisa lielāka nekļūs..mēs to nepieļausim!!!

Anonīms teica...

so here's the truth about the truth - it hurts. SO WE LIE.

ja citē, tad citē pilnībā.

rasa_anna teica...

m! piedod :] ja es citētu pilnībā - man te būtu jānopeisto visa 'grey's anatomy'. un tā kā tāds nav mans mērķis, es citēšu labāk tik tālu, cik tālu gribēšu.

Anonīms teica...

piedodu! :]

lai gan bez atlikušās daļas, konteksts mainās. bet noklusēt nav tas pats, kas samelot, vai ne :]

rasa_anna teica...

īsti nezinu! viss ir atkarīgs no noklusēšanas iemesliem. no nerunāšanas iemesliem. taču tas, ka sekas noklusēšanai un samelošanai ir vienādas, tas gan ir fakts. kārtējais no tiem patiesajiem faktiem, kas sāp regulāro kļūdu rindiņā. noklusē / samelo, tiec pieķerts, nožēlo! viss ir salūzis! ta-dā!

man labāk patīk 'p.s.' konteksts, ne atsevišķie citātu konteksti. šoreiz.