oOoOparadise.

sakārtots perimetrs iestāda dvēseļmieru. sēžu, klausos augstāk redzamajās skaņās un grūvējos. pati ar sevi. k-kā tā. patiesībā šī nedēļa būs baisi spraiga, bet esmu tikusi tik tālu, ka nav bail! liekas, ka viss ir gana tālu sakārtots, lai ar lietām būtu iespējams tikt galā. no kurienes šitā sajūta? nav ne jausmas. reizēm manī ieslēdzas visiem izdevīgais flegmātiķis, kurš var vāļāties pa grīdu un domāt par to, ka viss būs labi, nav ko ārdīties. patīk man tā.

+ visam tam mans jaunais šampūns liek matiem smaržot tā, kā smaržo vienas no manām mīļākajām vīriešu smaržām. jes! veikalā esot, cītīgi meklēju ar acīm un degunu, kur ir TAS, kurš tik labi smaržo, līdz attapu, ka pašas mati. prieks un laime, un cerības uz saldiem sapņiem. ha! joki, joki.

sakārtots perimetrs liek domāt meitenīgi. ak, piedodiet! ir labi.

ras.

p.s. un vēl lietas salabo brokastīs sasūtītas, tālu dzīvojošas mūzikas, stundu garas telefonsarunas (kas nemaz nešķiet stundu garas), kā arī teikums 'tu esi draugs ar detonatoru'.

+ arī kakao sagribēšana, tad sadusmošanās par to, ka gribas kakao, jo es tak to nesen jau pirku (ne sev), un tad sasmiešanās par to, ka man nāk dusmas par to, ka man gribas kakao, jo es nesen to pirku ne sev. šaurs lenķis, jā, piedodiet vēlreiz!