dažas nesakarīgi sakarīgas sakarības:
- mēs esot ļauni un riebīgi, un iedomīgi, un visādos citādos sliktos vārdos saucami. taču mēs esam MĒS, tieši tāpēc es saku, ka esmu par ļaunajiem un riebīgajiem, jo pūlī tu mūždien atpazīsi licejistu (pat ignorējot apstākli, ka 3 < 9 < 12);
- katru gadu es oficiāli datēju pati savu personīgi personisko pavasari. šogad man tas iestājās 8.aprīlī! tāpēc, ka mēs satikāmies. ne visi, bet daži, turklāt neba nu tie tuvākie, bet savējie. un tu uzreiz jūties mazliet piešņorēts viņiem visiem klāt, un tev nebūt negribas šņorēties vaļā! un mēs atcerējāmies aizvēsturi, cits citu un visus pārējos, mēs spēlējāmies, (sa)dziedājām(ies), smējāmies, uzticējāmies, līdz sadevāmies un aizdevāmies;
- pāris trešdienas atpakaļ, ap sešiem vakarā man sanāca iet gar 'rfl', visas mēness ielas garumā. tāda sajūta, ka tajos metros iemītie soļi joprojām ir silti un dzīvi, jo licejs ir tagad. licejs ir visu laiku! tieši tajā trešdienā, tieši ap to laiku uz skolu tika vesti sešgadnieki. vedēji priecīgi un lepni, mazie - nedaudz sabijušies, bet briesmīgi svarīgi. un viņi pat nenojauš, cik ļoti tā iela, tā māja, tie trīs burti un emociju mudžeklis, kas slēpjas zem tiem, izmainīs visas viņu turpmākās dzīves. snobs snobam snobs, mazulīt! :]
- плачь, детка, плачь! jo mēs nekur nepazudīsim.
viss ir lieliski.
ras.
3 komentāri:
lecīgi! aizmirsi minēt, ka vēl mēs esot lecīgi :)
rfl iemāca, ka dzīvē vajadzīgs kas vairāk par zināšanām.. ietekme! izdzīvo ietekmīgākais, stiprākais un glancētākais. viss vienkārši.. vienkārši skaisti :))
Tie riebīgie izteikumi par Mums ir tikai skaudības dēļ. Lai ko viņi par Mums teiktu, Mēs varam nolikt viņus minūtes laikā. Un tad rezultātā mēs paliekam lecīgi, ļauni un riebīgi, jo mākam sevi aizstāvēt. Un, lai kā Mēs turpinātu šo sarunu, viņi ietiepīgi varēs palikt pie saviem apgalvojumiem. Bet es esmu iemācījusies tos uztvert kā komplimentu.
Un es sen jau sapratu, ka ar licejistu (lai kā man viņi dažkārt spēj nokaitināt) sarunāties ir vieglāk, jo zini, ka sarunai būs saturs un vairumā gadījumu arī bāzē normāls intelekts. + ir kārtīgs rūdījums un nebirst asaras par katru sīkumu. Var izturēt pat visļaunākos jokus. Negaida uzslavas par katru sīkumu.
Par to lecīgumu nedaudz piekrītu Anetei, bet uzskatu, ka tas jau nav vajadzīgs ārpus liceja. Tas vajadzīgs pašā tajā sabiedrībā, sākot ar čupiņu skolotājiem, kuri zina "visu" un zina labāk par "visu", kuriem mēs nekad neesam gana "labi". Neesam gan prestižiozi. Tagad par to smiekliņš nāk...
Nez es jau sen esmu to gredzenu kkur iestūmusi atvilknē. Vairs nav Tas. Bet pirmo mēnesi pēc aizstāvēšanas gan nēsāju, jo tas apzīmēja tās mizlu pūles, kas tajās sienās ir atstātas.
Ierakstīt komentāru