daiļpsiho.

man patīk būt uz vienas strīpas,

man patīk sakarības.

no darba burtiem paslēpjoties mācību burtos, radošos paturot nemitīgā tuvumā, pārdomas izberot burtos. burtu burvestības. lt un lv valodām reizēm ir tieši tik daudz savstarpējās sasaistes, cik man ir nepieciešams. taču vispār runa ir par to, ka LiepU mācību vajadzībām nointervēju vienu no saviem LKA guru. elektroniski gan, bet tikko lasīju lietas un skaļi smējos, teju vai apraudājos, palepojos, aizdomājos, saiedvesmojos. un, nē, negribu dalīties (vismaz ne pagaidām) konkrētībās! es gribu mazliet pakaifot. mani iedvesmo cilvēki, mani iedvesmo tas, kā strādā tavas / manas / šimšošā / viņu domas, mani iedvesmo poētiskā matemātika un citas muļķīgas lietas. man patīk apstāklis, ka mani var uzpirkt ar 'fēniksa' alu nakts vidū, bet fancy vakariņas paliks visam devītajā plānā. man patīk, ka bija jāpaiet tieši tik ilgam laikam, lai izlīdzinātos nobīdes, un tagad mēs atrastos uz viena viļņa. man patīk apziņa, ka man rūp, ka trausls kļūst vēl trauslāks, ka koola kņud uz mēles, ka novembra vidū kanālmalā zied mārpuķītes, ka šodien nejauši izspēru teikumu 'ja grib, tad var,' tik pārliecinoši, ka pati sabijos. man patīk pat tas, ka pēc mirkļa šitas vieglums var pārvelties grāvja otrā pusē, piespiežot pie zemes visu, kas nupat plivinājās gaisā. katrai sekundes simtdaļai sava nozīme. un mēs jebkurā gadījumā esam vienkārši evolūcijas process.

ras.

p.s. daiļrades psiholoģija ir ģeniāls lekcijas nosaukums, jo nekas cits kā daiļa psihošana tā daiļdarba psiho(zā?)loģiskā tapšana nav.
p.s.2 jā, labi, es aiziešu pie muguras ārsta.