12.07.11

serait-ce possible alors?


on me dit, que le destin se moque bien de nous,
qu' il ne nous donne rien, et qu' il nous promet tout,
paraît que le bonheur est à portée de main,
alors on tend la main et on se retrouve fou.
pourtant quelqu' un m' a dit, que..

lūk, šādu skaņu, šādu vārdu, šādu apstākļu sakritību labad ir vērts solīt sev un visai pasaulei, ka es nākamgad darīšu visu tā, lai franču valoda uz manas mēles atgūtu sparu. ir reizes, kad prieks un saviļņojums tirpst kaut kur starp lāpstiņām, jo dzīve kā vājprātīgs akrobāts uz zīda diega met kūleņus kaut kur augstu virs bezdibeņa. ak, ikdienišķā adrenalīna deva, kas paslēpusies jautājumā 'ko nu?'.. aizver acis un ļaujies kūlenim.

lai tirpst!
ras.

Nav komentāru: