un tagad pavisam nedaudz par mani un baložiem:
- ir ziema. 3. - 4. klase, kad 'rfl' nācās mācīties otrajā maiņā. braucu mājās - tumšs, auksts, man mugurā ir mētelis, kas man absolūti nepatīk. tumši brūns, ar zeltainām pogām. nu, bet silts, jā, tas gan. izkāpju no autobusa, eju mājās. kājas salst, cilvēki blenž virsū - nepatīk. zinu vēl, ka tad, kad aiziešu mājās, būs jāspēlē klavieres, jāpilda mājas darbi.. un no rīt jāiet uz mūzikas skolu. kur nu vēl negodīgāk viss var tikt iekārtots pasaulē? bet var. aizeju mājās, mamma gluži vienkārši par mani smejas, teju līdz asarām. izrādās - uz pleca man uzkaksējis balodis. tā normāli, pa glīto, ka 'broša' notecējusi gandrīz līdz elkonim. es nesmejos. stulbie baloži.
- ir vasara. 10. - 11. klase. skaista, saulaina diena. es, tikko izlīdusi no dušas, sapucējusies, priecīgi jožu uz 'būdu'. jā, tie bija vēl tie laiki, kad k/n 'rīgava' vecajā gaismotājbūcenītī taisījām nekārtības. zinu, ka draugi mani gaida, plānojas superforša diena! man kaut kas uzkrīt uz galvas. pataustu. mhm, bingo loto - balodis piekaksējis manus svaigi mazgātos matus. mājās skrēju kā sadegusi, lai to šmuci dabūtu no sevis nost. ir mazliet smieklīgi, bet tik un tā - stulbie baloži!
- ir rudens. 3. kurss. skrienu uz autobusu, nemanot, cik ļoti man patīk vai nepatīk attiecīgā diena. zinu tikai to, ka es skrienu uz autobusu, man nav laika! ja nokavēšu, būs jāgaida 20 minūtes, negribu gaidīt 20 minūtes. skrienu! piedodiet, atvainojiet. okēj, izlaužos cauri stacijai, atlicis vairs tikai pēdējais posms līdz pieturai - eju taisni gar soliņiem, uz kuriem parasti spieto bomžiki, un pēkšņi - hau! - man gluži vienkārši galvā ielido balodis. nezinu, kurš no mums abiem apjuka vairāk, kurš no mums abiem neveiklāks, bet es joprojām pieturos pie teorijas, ka viņš bija piedzēries. uz autobusu paguvu, autobusā smējos. stulbie baloži..
- ir šodiena. 4. kurss. starp lekcijām brīvs brīdis, ar jāni izdomājam aizšaut līdz 'maķītim'. kad friškas nopirktas, ejam pie operas piesēst. tur dāāudz baložu. ik pa brīdim kādam iedodam pa fri kartupelim. viss mierīgi. pēkšņi manu, ka man blakus vairs nesēž tikai jānis. pie kreisā sāna pieglaudies viens balodis! ar izpūrušu kaklu, tāds .. smieklīgs. es iedodu viņam kartupeli, viss mierīgi. pēc mirkļa viņš vēcina spārnus un lien man tuvāk. es iedodu viņam kartupeli, viss mierīgi. pēc mirkļa viņš sēž man uz pleca un skatās man acīs tik dikti pa čomisko, cik vien var! es spiedzu, garāmgājēji mani un balodi bildē, jānis smejas, es smejos, tantīte uz blakus soliņa smejas. stulbie baloži?! nu, nez gan..
p.s. starpcitu! uzminiet, kāds jānim ir uzvārds? he.
p.s.2 'bikts' tiks rādīta iekš 'dirty drama'! forši.
p.s.3 tā runā, ka baloži kaksē virsū tikai laimīgiem cilvēkiem.. :]
ras.
2 komentāri:
Jēziņ, kā sasmējos par pašu pirmo atgadījumu. Un jā - es tieši gribēju teikt, ka baložu "uzmanība" nesot laimi ;]
manuprāt, baloži ir jokainākie radījumi pasaulē. un es nekad nevaru saprast, kur viņi savaino savas kājas! tā joprojām ir neatbildēta mīkla. mazie, kaksējošie, laimi nesošie nabadziņi :]
Ierakstīt komentāru