un tad piepeši no nekurienes uzradās viduslaiku cilvēki ar lāpām, dejām un dziesmām. mirkli padarbojušies savā nodabā pie baznīctrepēm, viņi izgaisa nezināmā virzienā, jo sētā (tur, kur improvizētā tualete un pudeļmiskaste) durvju nebjia. varbūt vīrietis ar uzgriežņu atslēgu komplektkastīti bija pie visa vainīgs, varbūt japāņi. pāri daugavai, no ab dambja puses, skanēja zaļumbaļļu dziesmas, krastmalā cilvēki vai nu dzēra, vai bučojās (vienādības zīme?!), koku lapas izskatījās kā vasarnaktīs, kāds bija nozadzis 9,3 kāpņflīzes, laiks bija doties prom. polārmaizīte bija garšīga, un izrādījās, ka bomžiki guļ pa kārtai - viens sēž uz vakts. labi, ka viņš nebija pārāk acīgs, citādāk mūsu brokastvīns tiktu ne mums. mūzika, ritms, pakustēšanās pseidoārtistu barā - forši. publikā atkal bija meitene, kura pirms vairākiem gadiem bbp tika iznesta no elektrotelts, jo drugs darīja savu darāmo - norāva jumtu, nospieda uz ceļiem un lika raustīties tai krampjos, ar putām uz lūpām, sak' pielūgsim savējos. tagad skaistule. savukārt pienenes naktīs guļ, un justies kā septiņiem rūķīšiem vienlaicīgi, ir iespējams, vēl tur bija 'mola' zāles laistītāji un kartupeļi mundierī uz dienvidu tilta, un apziņa, ka knišļi patiesībā ir mazmazītiņi taureņi. saule ausa skaisti, ievas (?) smaržoja daiļi.. arī pēc divu stundu miega uz spoguļgaldiņa.
aiziet gulēt ar labu sajūtu ir labi.
pamosties joprojām labā sajūtā ir pavisam labi.
paldies!
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru