par puiku..

a guy and a girl can be just friends, but at one point or another, they will fall for each other.. maybe temporarily, maybe at the wrong time, maybe too late, or maybe forever..

mēs iepazināmies pirms 10 gadiem, dejošanas mēģinājumā. cauri visdažādākajiem attiecību līkločiem, pēc kārtīgas (10 gadi tak!) nostāvēšanās, viss ir sarūdzis stabilā kvalitātē - viņš ir viens no maniem labākajiem draugiem, kurā būtu vērts iemīlēties, par spīti tam, ka viņš ir totāls ķēms. totāls! riekstiņš.

viņš vienmēr atnāk nebrīdinot, jo viņam nekad nav telefona. viņš vienmēr ir pamanījies man aizpūst ausis ar visādu miskasti, jo es vienmēr noticu tām lielajām acīm. mēs esam gājuši peldēties sešos rītā, nedēļu no vietas. mēs esam visu cauru nakti centušies nomedīt mikriņu, kurā viņam it kā pazuda nauda. mēs esam viens otru pasūtījuši kvartālu tālāk. viņš ir dziedājis naktī pie mana balkona. ar viņu kopā ir rīkoti neaizmirstami pasākumi. viņš man tā arī nepalīdzēja pārģērbties, kad man bija salauzta roka. viņš vienmēr spļaudās, kad ēd, jo nekad nevar apklust. es viņu esmu turējusi, atsperdamās pret zemi, lai viņš neietu kauties. ar viņu vienmēr var dejot tā, ka pašai prieks un mute smaida (turklāt dejot var gan tautiski, gan ballīgi, gan atrodoties 5m attālumā, aizvērtām acīm, pazūdot elektroritmā). ar viņu ir izlieti un ratā pasūtīti galoni asaru. ar viņu ir smiets līdz vaigu sāpēm un vēdera krampjiem. ar viņu ir nostaigāti neskaitāmi kilometri. un ir lietas, kuras viens par otru zinām tikai mēs, un tā tam būs palikt.

šodien, norunātajā laikā, es viņu gaidīju pie grāmatnīcas, jo viņam joprojām nav telefona. mēs pār/ap/izrunājām, pār/ap/izstaigājām un pār/ap/izēdām visu, ko vien spējām, uzkrājot rezervēs to, ko viens par otru zinām tikai mēs. un tā tam būs palikt, jo viņš ir mans draugs, par spīti tam, ka dzīvo tik nejēdzīgi tālu.

ras.

p.s. drausmīgas iesnas + ieraudzīti pirmie sniegpulksteņi. jā, ir pavasaris. par spīti sniegam.

dezoksiribonukleīnskābe.

no tā, kas un kā ir uzrakstīts, var neprātīgi daudz ko pateikt par cilvēku. runājot gan par saturu, gan par formu. es gribētu būt grafologs! gribētu likt rakstīt cilvēkiem uz papīra random lietas, lai tad to, kas sarakstīts, var pievilkt tam, ko burti par rakstītāju pasaka. tad man krietni vien stiprāk patiktu tulkot visas noziegumlietas, jo no liecību papīriem varētu uzzināt uzreiz daudz, daudz vairāk. tas būtu skaisti. turklāt izmantojami! .. aizmuldējos.

principā, gribēju parunāt par Norda īsfilmām, kuras piektdien rādīja K-sunī. aizbraucu pēdējā mirklī, līdz galam īsti nezinādama, gribu vai negribu, taču finālā jutos gauži apmierināta. varbūt ne tik daudz par Nordu, kā par igauni un viņa 'the confession', kas patiesībā, no mana skatu punkta, ir Caroline Bruckner nopelns. tik jauks un reāls, un faking biedējošs stāstiņš (tieši tāpēc, ka reāls)! mm! par diviem puikām, kas vasaras laikā iet svētdienas skolā, un nu viņiem laimīgi jāiziet pirmā grēksūdze - http://www.the-confession.com/About.htm .. ja sanāk - aģitēju noskatīt.

es arī esmu gājusi svētdienas skolā. man toreiz likās, ka tā ir pati karstākā un garākā vasara pasaulē, kurā man, kā par spīti visam labajam, kas ir uz pasaules, jāceļas agrāk par visiem pārējiem, jānīkst katoļu skolas telpās, jāklausās skolotājas paskaidrojumi par baznīcas tēmām, jāmācās no galvas pātari, jāatskaita tie babiņai, turklāt (!) jāizdomā, ko teikt mācītājam grēksūdzē. full package. atceros, kā visi grupas biedri apsmējāmies par 'pēdējo svaidīšanu' (skolotāja bija nikna kā traks tītars); atceros, ka visi kā viens paziņojām, ka gan mušas, gan vistas nogalināšana ir grēks, ja jau nogalināšana kā tāda ir grēks (izrādījās gan, ka vistas un mušas var klapēt nost pēc sirds patikas); atceros, ka grēksūdzē visgrūtāk man bija atzīties, ka esmu māsīcai iesitusi pa galvu. par grēku izpirkšanu man bija n-tās reizes jāskaita visi pātari pēc kārtas, taču man, sēžot baznīcas solā vienai pašai, drausmīgi nāca miegs, gribējās ātrāk uz jūrmalu un viss pātaru skaits nojuka. un, kas par to? beigu beigās visi tikām saģērbti baltās drēbēs, sapucēti, pārkrustīti / iesvētīti un apdāvināti. jā, katolicisms ir ļoti interesanta padarīšana.

maniem dramaturģisko burtu raksturiem ir mans dns.

ras.

p.s. jau vairākas dienas pēc kārtas mani ir apsēdis kaut kāds melanholisks idiotisms. man gribas dalīties un skauties, bet viss apstājas pie pīkstēšanas un čīkstēšanas. es neesmu kārtības iemiesojums, bet šrubīju savus kvadrātmetrus vairākas reizes nedēļā, es neesmu kulinārijas guru, bet taisu ēst katru dienu, regulāri un pat uz priekšu! kaut kas pavisam noteikti nav kārtībā, tāpēc drīkstu atļauties visam astē pievienot pāris siekalainas bildes ar lietām un vietām, kuras man šobrīd kārotos (ne tikai, bet arī):

сладкоежка.

es ēdu tevi,

tu ēd mani,

un tā mēs abi..

kautkotur baigi labi. yo.

reperis no manis nesanāks, dzejnieks ne tik, taču doma skaidra - cilvēks ir viens rijīgs radījums. lai eksistētu, viņam vajag ēst. tikai ar vienu bulku dienā, pie joda, nepietiek! vajag vēl pabarot prātiņu, pabarot sirsniņu, pabarot actiņas, austiņas, libido un citus dzīvniekus. briesmīgi! turklāt te arī strādā normāla barības ķēde - ja tu kādu ēd, kāds cits ēd tevi! ta-dā! un vispār - es nezinu, vai zinu, ko gribēju ar šito pateikt, bet tas viss mani kaitina.

p.s. es turpinu skatīties 'grey's anatomy' -

in some ways, betrayal is inevitable. when our bodies betray us, surgery is often the key to recovery. when we betray each other, the path to recovery is less clear. we do whatever it takes to rebuild the trust that was lost. and then there are some wounds, some betrayals.. that are so deep, so profound that there is no way to repair what was lost. and when that happens, there's nothing left to do but wait.

d(-_-)b

odyssey dawn.. tā saucas militārā misija, kas tagad risinās virs lībijas. nopietni. bažām nav pamata, es neizplūdīšu garās un bezjēdzīgās pārdomās par tēmu, bet viens ir skaidrs - ja kāds joprojām uzskata, ka viņš cilvēkiem turtajāvalstī var palīdzēt tikt pie skaistās un saulainās demokrātijas, pēc kuras, protams, viņi visi tvīkst, liekot viņiem kādu brīdi padzīvot karalaukā, pasaule ir salauzta. šodien gāju pa ielu ar stipri sarauktu pieri, man pretī nāca čalis ar stipri sarauktu pieri, mēs sasmaidījāmies, un / jo man bija skaidrs, ka viņš tajā sekundes simtdaļā domāja tieši to pašu, ko es - pasaulē viss, pilnīgi viss notiek pilnīgi nepareizi. japānā viss uzsprāgs gaisā, pār mums līs radioaktīvs lietus, lielie vīri turpinās spēlēties kariņos, nepadomājot, kas ir likts uz spēles, un anniņa nekad vairs nebučosies ar pēterīti. cilvēks atsaucas tikai tad, kad tu viņam atgādini - rīt viens no jums vairs var nebūt. bērni, kas jūtūbē dzied dziesmas par jēzu, saģērbti un sakrāsoti pēc labākajām bordeļu tradīcijām, viņu vecākiem neasociējas ar pedofīlijas upuriem. vintedž fensī ārt šits ir pārņēmis pasauli tik tālu, ka humpalu drēbes (turklāt tizlas) tiek pārdotas par 30 latiem, un anniņa patiešām nebučojas ar pēterīti! dzīve tiek sadalīta posmos 'es nezināju, kas ir love' un 'fakbļe, es zinu, kas ir love', pieredze sāk palikt par smagu, turklāt kļūdas tiek atkārtotas neprātīgi regulāri. viss ir salauzts.

izņemto tikai divas 'lietas' - beznosacījuma sasmaidīšanos ar nepazīstamu cilvēku uz ielas un draugu. vienu, īstu draugu, kas pacieš to, ka tu viņam bļauj virsū, ka tu raudi, ka tu raujies ārā no rokām, sit un ej prom. viņš to visu pacieš, viņš piedod, viņš samaksā par tavu burgeri un fri kartupeļiem, viņš iekāpj taksī un dzenas tev pakaļ naktī, lai tu varētu viņam uzkrist uz pleca un raudāt, raudāt, raudāt. un tad jūs vienkārši sēžat uz vefa tilta, ēdat burgerus un fri kartupeļus, kas slīkst majonēzē, pirkstus noslaukot viens otra drēbēs. paliek smieklīgi un viegli. jā, pat tā sasodītā, tā sasodītā, sasodītā love šķiet smieklīga un viegla. nemaz nerunājot par kariem un dabas katastrofām.

paldies!

ras.

p.s.

i can't remember the last time we kissed. 'cause you never think the last time is the last time. you think there'll be more. you think you have forever. but you don't.

+

so here's the truth about the truth - it hurts.

+

and sometimes, against all odds, against all logic, we still hope.

šodien es..

1. nesaprotu to joku par krievietēm, latvietēm, kaķiem un zirgiem, kas i-vidē pēkšņi kļuvis ūberpopulārs. patiešām nesaprotu!
2. škrobojos par to, ka mans ģeniālais 'paprasi one million money kādam miljardierim' plāns dzima nelaikā, jo, piemēram, sandra bullock nupat ir iedevusi miljonu japānai. loģiski.
3. priecājos par to, ka vakarnakt ar vienu no labākajiem draugiem pasaulē sēdēju pie 'fēniksa' spēļu automātiem, dzerot alu un sapņojot par rožaino nākotni. varētu būt smuka bilde! tur ir TIK daudz krāsu, mirguļu, spoguļu, paklāju, zaļumaugu, jēziņ! inčīgs apkalpojošais personāls, lētāks alus kā bāros un viena apmeklētāja (ja neskaita mūs). jā, dāma. viņa atnāca viena pati, piegāja pie automāta un sāka spiest pogu. tieši tik vienkārši! sarunās ielaisties gan viņa īsti negribēja. nu, nekas! pārējo var piedzejot.
4. roku augšā interneta dzīlēs informeišenu par the most hated family in america. ja man kāds priesteris sprediķī teiktu: 'you're going to eat your children, jackass,' diez vai es viņu turētu par gudrāko cilvēku pasaulē. tur apakšā IR fenomens.
5. tā normāli, no sirds slinkoju.
6. gaidu.
7. gribu.

ko tu?

ras.

back at home.

aj, lai iet zemē arī te. ka nelaiž vaļā tā dziesma, tad nav jāatlaiž, pareizi? un reiz es to dziedāšu tieši tik neprātīgi, cik tagad, tikai ne tikai sev. lai dzīvo domu centrfūga un nepieskaitāmības pašsajūta. jo ilgāk stāv pie loga un ļauj kafijas garaiņiem jaukties ar dūmiem, jo vairāk var pamanīt visu to, kas aiz loga. nu, piemēram, he, mājas. tur, tajā supermodīgajā mājā (ar terasēm un logiem līdz grīdai, kuros spīd rīta saule), varbūt tieši tur es reiz lēkāšu kā negudra šīs dziesmas pavadījumā, atceroties to, kā to darīju te, iekš brīvības 205. nav, kur skriet, nav, kā dēļ skriet, bet zemo startu var ieņemt jau tagad, jo mūžīgs ir 'ja nu', un tā tam būs būt. tāda sajūta, ka iekšā ir milzīga, brīva telpa, kuru labiekārtot, turklāt nav jau īsti rāmju! labiekārtošana var būt arī vienkārši vāļāšanās tukšumā. tāda sajūta, ka esmu atvērusi pasaules durvis un tagad stāvu apžilbusi. beidzot.

ļoti gribas bučoties, ļoti patīk doma, ka es tevi kaut kad satikšu un iepazīšu, un..

ras.

block rockin' beats!

vakar iekš radio101 padzirdēju informāciju, ka pasaulē pavisam ir 1209 miljardieri. vecīt, es te nerunāju par miljonāriem! par miljardieriem! nu, un tā kā man (pat) skaitlis 1209 šķiet gana brangs, izdomāju parakties dziļāk. lūk, ko man pateica wikipedia:

based on forbes report realased on march 2011, there are 1,210 billionaires boasting worth of $4,500 billion as at february 14, 2011. the united states had 413 billionaires with a total net worth of $1,500 billion; asia had 322 (nearly three times the number two years previously, 115 of whom were in the poeple's republic of china); europe had 300; and the rest of the world had 165.

rokoties tālāk (turklāt tālu nav jārokas), protams, ka var atrast sarakstus ar pasaules bagātāko cilvēku vārdiem, uzvārdiem, radu rakstiem, mīļākajiem ēdieniem, utt., tāpēc domāju, ka gan jau kādu adresi (e- / parasto / darba) arī k-kur var uziet. un tad, manuprāt, sīkāk nekas nav jāskaidro, es sāku domāt, kā diez varētu vienam tāda miljardierim paprasīt one million money!

1. rakstīt gari un plaši, cik baismīgi viss ir, kā gribas ēst, studentiem grūti, bet mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties vajag! es un mani vienaudži, mēs esam pasaules nākotne, mēs esam vājprātīgi gudri, erudīti, asprātīgi, ņamņam, bombondziņas!
2. sūtīt viņam savu cv, rožainos nākotnes plānus, safantazēt ūberportfolio, teikt, ka esmu lv daudzsološākais radījums!
3. sākt draudēt ar to, ka nolādēšu viņu un visus viņa radus, draugus, paziņas, ja viņš man nepalīdzēs, jo mums te, baltijas valstiņās pagānisms ir baigā cieņā, visi cits citu lād, un vispār - viņa karma būs nolādēta miljards (ha! cik ironiski) gadus, ja viņš man neizlīdzēs ar to savu one million money.
4. uzrakstīt vienkārši atklātu vēstuli, kurā paskaidrots, kas par desām.
5. aizsūtīt viņam informāciju par mūsu valstvīriem, viņu pieņemtajiem lēmumiem un citām desiņām, beigās pierakstot - āāāā! nopietni?! visi, kam ir vara + nauda, ir idioti un nejauceņi?! nē? pierādi!

nu, netieku gudra. bet, ja es šito izprātošu un izdarīšu - paziņošu, kā man būs gājis :]

ras.

p.s. manas idejas ir kā omītes tirgus rindās. grūstās, ir gatavas viena otrai sadot pa kaklu ar tašu vai piena pudeli, savstarpēji šķendējas utt., kā rezultātā vēlme koncentrēties uz k-ko VIENU (piemēram, bakalauru) ir pilnīgi neiespējama. nabaga pārdevēji.

ārkārtīgi feminīni.

hellomoto, runčikaķitīģeri! pašpietiekamības pašapmāns. saceptas pankūciņas, šķiet, ka veselai armijai. vairs nav. ģenerāltīrīšana. līdz pusei. papēžkurpes, pavasarīgs mētelis un sev nopirktas tulpes. karafē uz grīdas. nē, nu, smuki! un tad vienā brīdī - bļīn, vajadzēja par to naudu labāk nopirkt alu un cigaretes. nē, nu, pīpēt ir slikti! tagad ir gan tulpes, gan alus, gan cigaretes. pārdevējs statjikā iedeva visam par godu vēl haļavno šokolādi. smējās. nē, nu, es jau arī! mazliet. kapišons galvā, viss afigenna. izdzēstas bildes kā katalizators - nomāktība veļas virsū. nē, nu, taisnība! atkal. un es nemaz nedusmojos, mani tikai mazliet viss kaitina. tas, ka lažoju lietas. lūk. nē, nu, pati vainīga!

āha, bet, jā, no rīta pastkastē atradās e-pasts, kas pamatīgi lika pārdomāt turpmākās dzīves plānus. gribēju sev baismīgi iestāstīt, ka viss jau skaidrs, viss izdomāts, bet, re! ne velna. ir miljons variantu, vajag tikai izlemties un darīt. nē, nu, es jau daru! tikai citreiz nevedas.

ko es ar visu šito gribēju teikt? neticu es pašpietiekamībai. emulatoriem arī ne.

ras.

ū-ū!

kad nāc ciemos, lūdzu, paķer līdzi āmuru un pāris nagliņas. paldies!

ras.

community payback.

we're young, we're supposed to drink too much, we're supposed to have bad attitudes and shag each other's brains out! we're designed to party, this is it! yeah, so a few of us will overdose or go mental, but charles darwin said, that you can't make an omelette without breaking a few eggs, and that's what it's all about! breaking eggs! and by eggs i mean gettin' twatted on a cocktail of class A's. [..] we fuck up bigger and better than any generation, that came before us! we are so beautiful! we're screw-ups, i'm a screw-up and i plan to be a screw-up until my late 20's or maybe even early 30's.

kā gan var nemīlēt seriālu, kas propogandē šādu nostāju pret pasauli?! he. vismaz savos early 20's es šo seriālu abažaju. un, jā, no sirds, publiski (!) lūdzu piedošanu par to, ka iepriekš lamāju no panskām ārā jebkuru seriālu, kas ir iestrēdzis iekš fantastikas. 'misfits' ir nerealitātes kalngals. 'misfits' man patīk. ļoti.

http://www.moviewatch.in/tv-25501-Misfits - enjoy!

ras.

izlemts.

un tā es ņēmu un atšuvos. ir nakts, es reibstu, iekšās griežas riebīgi vārdi. es tevi vairs negribu uzost sev tuvumā, ir gana. pārāk daudz gadu un cilvēku ir atdots viena, neveiksmīga mērķa vārdā. kas to nesaprot - nesapratīs! kas negrib - negribēs! tikai nevajag pārmest man snobismu, liekulību un citas drazas, jo viss kaut kur aug, visam kaut kur ir saknes, visam kaut kur ir robežas. mani un tevi nekad neviens nesauks vienā vārdā. ne es, ne tu, ne viņš, ne viņa, mēs, jūs, viņi, viņas. noziedējušas pieneņpūkas tiek aizpūstas gaisā. ak, vai, cik bezgalīgi skaisti un bezjēdzīgi.

go fuck yourself.

ras.

p.s. http://www.youtube.com/watch?v=HDkZO4JRf0g

you have to let me in.

badadaaddadaddadaaaaaaa bada da ba da da!

ras.