popkorns. sāļais.

aizgāju uz filmu par riebīgu policistu, kas patiesībā nemaz nav riebīgs policists. nezinu, filmas noskaņa man patika absolūti ļoti labi. gogogo, werner herzog! divas stundas nosēdēju krēslā kā mazais zaķītis un titros pat sagaidīju scenārista vārdu un uzvārdu! gogogo, william m. finkelstein! :] ja teātra vēsturi es pavadīju kaujoties ar domām par to, ko labāk rakstīt diplomdarbā - lugu vai scenāriju, tad pēc filmas nonācu pie galējā lēmuma. sapriecājos, gāju uz vilcienu, pa ceļam nejauši uzskrēju virsū pasniedzējam krilovam, kurš noteikti pagadījās tur vienkārši kā garāmejošs apstiprinājums lēmuma pareizībai, he.

Terence McDonagh: Shoot him again.

Deshaun 'Midget' Hackett: What for?

Terence McDonagh: His soul is still dancing.

trešdiena mierīgā. nākamā trešdiena mani biedē totāli. un vispār - kaut kas ar tām trešdienām notiek aizdomīgs.. hm.

ras.

11 dienas.

no šī brīža man ir 11 dienas laika savilkt kopā galus. es ļoti labi māku no tā izvairīties. tik labi, ka pašai nepatīk, he. un tieši šajās dienās miegs nāk visvairāk pasaulē. un liekas vitāli nepieciešami sestdienas vakarā, izbraucot caur ogri, aizsperties uz baložiem. paklīst pa pagalmu, noķert ezīti, paauklēt (jo viņš dodas rokās), palaist, lai tas skrien tālāk. tad parunāties ar cilvēkiem pagrabā, tad uzkāpt uz jumta. tā, lai pilnīgā tumsā nesapītos bēniņu veļas striķos, lai kaimiņi nedzirdētu, kā tiek nocelta lūka, lai municipālā policija, braucot garām mājai, mūs nepamanītu, lai neaizķertos aiz vadiem, lai negribētos pagriezt satelītšķīvjus uz pretējo pusi ('un visi pēkšņi redz ķīnu'), lai nenāktu smiekli, kad tie nāk. nu, jā, un tad vēl jāiedzer meža tēja, jāpaskatās uz jahtotāju, jāpaspēlē kaut kāda pilnīgi muļķīga spēlīte (muļķīga, jo es visu laiku zaudēju - man trūkst modrības, he), jāparunā par tālākajiem plāniem un 3 naktī jābrauc mājās, jo man šausmīgi patīk braukt naktī. atsperies pret pedāļiem, un ķer gaismiņas, brauc pa apli kā lielais un jūties forši. pilnīgi šķiet, ka saprotu tālbraucējšoferus.

ārā spīd saule, pēc 3h jābrauc uz skolu. uzminiet, cik daudz lietderīga es esmu izdarījusi?

ras.

p.s. tā tās iespējas tiek pad***tas.

p.s. patīk, ka cilvēks māk apstulbināt otru.

p.s. kaitina, ka esam pieraduši domāt, ka atsūtīto īsziņu skaits (no konkrētā civlēka) k-ko nozīmē.

p.s. wild thing, i think you move me.

ķirši.

gribu tik daudz ķiršu, lai tajos varētu brīvi ieņurkot. par ķiršiem vispār nekas nevar būt labāks. tā vismaz man šķiet tieši precīzi šobrīd :]

patiesībā gribas parakstīt par rāšanos. skolā tevi rāj nonstopā (arī e-pastos), mājās tevi sarāj, dejošanā tevi sarāj, tu pats kādu (daudzus) sarāj. varbūt tad, ja es beigšu rāties, un to enerģiju, ko iztērēju rājoties, sūtīšu citur, mani rās mazāk? hm.

šodien ir diena, kad es pamanu atakal nevajadzīgas un mazas lietas. profilbildi. sarunu. noinformēšanu. krenķi. apskatīšanos. kāpēc?! stop it, raskin. vienkārši - beidz pievērst lietām tik lielu uzmanību. jēgas tāpat nav.

un izrādās, ka raugu pārdod arī tabletēs, kamēr es, ar spilgti zaļu sejas krāsu, cenšos to dranķību norīt svaigā veidā, izšķīdinātu ūdenī! ha!

pieklauvēju telefonam, tas vientuļi novibrē, pasaka man, ka ir +- puspieci, ka nekas nav izdarīts. šinšiļi ņerkst blakus - dzīvība. forši. gribu ķiršus. gribu, lai beidzot iestājas miers. tā vispār kaut kad notiek?! varbūt nemiers ir tieši tāpēc, ka es nezinu, ko īsti gribu. esmu nestabila jau pašos pamatos. e-pasts no asoc. prof. un nežēlīgi gara vēstulie no spānijas. viss ir līdzsvarā! tipa. atkal sanāca k-kāda bezsakarīga muldēšana. soorī :]

'bikts' mani biedē.

ras.

reklamnaja pauza.

5. un 7. maijā 19:00 Spīķeros, Dirty Deal Teatro varēs paskatīties izrādi "BIKTS".

Četri varoņi katrs savā vidē, šaurā un noslēgtā telpā, uzdrīkstas uz mirkli atklāties. Viņu noslēpumi, brīdī, kad tie pateikti skaļi, pārtop savdabīgā grēksūdzē. Viņu visu kopīgais grēks ir meli pašiem sev. Tieši šis atklāsmes mirklis ieinteresējis režisoru Elmāru Seņkovu veidojot izrādi „Bikts”. Iedvesmu noslēpuma tēmas pētīšanai režisors guvis no projekta Post Secret, kura ietvaros mākslinieks Frenks Varens (Frank Warren) kolekcionē un internetā publicē cilvēku iesūtītos noslēpumus. Šajā izrādē ikviens no mums tiek aicināts padomāt par to, cik atklāti esam pret sevi un citiem. Visu četru varoņu tēlos iejutīsies viens aktieris – Jurijs Djakonovs. Pie izrādes dramaturģiskā materiāla strādājuši Latvijas Kultūras akadēmijas dramaturģijas studenti - Rasa Bugavičute, Jānis Balodis, Klāvs Knuts Sukurs un Toms Auniņš, kurš rūpējies arī par izrādes muzikālo noformējumu. Scenogrāfs – Reinis Dzudzilo. Savu jauno izrādi Elmārs raksturo kā izaicinājumu gan tās veidotājiem, gan skatītājiem.

Atbalstītāji: KKF, Degas, Vivacolor.

Biļetes iepriekšpārdošanā „Biļešu Serviss” kasēs

Biļetes cena iepriekšpārdošanā - 4 Ls.

Pirms izrādes teātra kasē - 5 Ls

Studentiem (uzrādot studenta apliecību) - 2Ls

наша rasa.

vulkāna pelni krīt mums uz galvas, mani otro dienu pēc kārtas moka reibonis un asiņojošs deguns.

sākumā likās, ka pie vainas ir 6dienas nakts, kas, manuprāt, bija viena no šaušalīgākajām naktīm ever. tu esi uz ielas, tavas mantas ir ieslēgtas dzīvoklī, kurā tu netiec iekšā, tev rokās ir tikai telefons un blakus k-biedrene, kura spēj ballēties jebkādos diennakts apstākļos. izrādās, ka es ne. izrādās, ka tad, kad es saku, ka gribu uz mājām, es tiešām gribu uz mājām, un gribu sašaut ceļus visiem, kas man traucē tikt uz mājām. toties pie viena galdiņa pasēdēju ar bdram iepriekšējā kursa beidzēju un mūsu sirdsmīļā asoc. prof. meitu. parunājām par polijas prezidenta nāvi. par to, ka viņam ir dvīņu brālis, kam arī, pēc idejas, uz katiņu bija jābrauc, bet..

"un jūs tiešām domājat, ka tur pie vainas varētu būt brālis?!"

"a kas tad ir, ka brālis?"

"ārprāts, jūs esat tik ciniski."

"nē, mēs esam dramaturgi." (smiekli.)

tad man likās, ka pie vainas ir vēstule no asoc. prof. "tev ir 2 dienas laika, lai uzrakstītu man soli pa solim 3.kursa līmenī."

pēc tam man likās, ka pie vainas ir pašnāvnieku un anorektiķu blogu lasīšana, kas patiesībā ar drusku augstāk minēto punktu tīri glīti sapas kopā.

beigu beigās es paliku(-šu) tomēr pie domas, ka vainīgi ir vulkāna pelni. un, ja nu tiešām mēris vol.2 ir klāt? un, ja nu tiešām tam ir 2 gadi laika, lai nobeigtu maksimāli daudz cilvēkus, sataisot beigās pasaules galu? :] esmu saulstariņš.

ā, jā. vēl sapazinos ar ralfu, kas izrādās ir grindex ērgļa un zvirbulēna "tēvs". francija un beļģija tiešām ir multeņu perspektīvvalstis. k-gan par to nav vērts domāt. vulkāna pelnu dēļ.

ras.

p.s. kāds teiktu, lai es beidzu šņaukt tavar.

selfdestruction.

greizsirdība ir tizli. kur nu vēl nepamatota. tipa, jā, ok, kūl - tu cepies, značit k-kas tur ir, ļeļeļe, bet .. bāā. kill bill. uzliku uz acīm SAVAS aviatorbrilles, kuras nekad dzīvē nevienam nedošu (ha!) un izdzēsos no feisbuka, lai viss būtu līdzsvarā. tur var būt tikai viens cilvēks no diviem, he. tāds likums.

k-kur plaušās sēž pavasarklepus. svēta lieta! toties 9os no rīta ar kājām iet pāri salu tiltam, kad saule smuki spīd, tev joprojām drusku reibst galva un garastāvoklis ir labs - forši :] vēl nenormāli laba lieta ir balkons 6.stāvā. lielpilsētā. un pilnīgi liekas, ka tu esi k-kāds tūrists. k-kur .. dajebkur. baigi labi. un pretējās mājas logi paliek oranžāki un oranžāki. un no sākuma bail, bet tad, kad jau viss vairāk vai mazāk vienalga, tad arī augstums ir draugs. balkoni vispār kicks. pa dienu, vakarā, naktī, četros, sešpadsmitos - so whatever. vecajā mājā mums bija terase. 6.stāvā. es sēdēju tai uz malas un kūļāju kājas nekurienē. 'un, ja tu nokristu lejā, es tevi pat uz šaufeles nevarētu saslaucīt!' ka-put.

tikko sāka likties, ka 22 gadi ir nodzīvoti jēdzīgi, jo es māku aizvērties un nerunāt, kad viss var izvērsties par baigo kašķi. bet visā visumā - viss taču ir skaisti. enerģijas ir vairāk kā saprašanas, smaidīšana ir tavs otrs vārds, tev taču viss ir kārtībā, tev viss sanāk, viss izdodas, viss ir AFIGENNA.

gribu uz lt pie brālēniem. viss.

ras.

moš arlabunakti?!

totāla nakts. ar totālām naktsatziņām:

• ja svētdienas naktī nenāk miegs, tad pirmdienas žurnālistika un cenšanās tajā neknābāt gaisu (jo auditorijā k-kādā megaideālā gadījumā var būt tikai 9 studenti) vnk nogalinās;
• es spēju pamodināt, bet tas nemazina turpināšanu nerakstīt;
• jo mazāk tu redzi un iesaisties, jo vieglāk pieņemt, ka lietas tevi neinteresē;
• ja tu 14h dirni pie baltas microsoft word lapas, tad acis sāk sūrstēt stipri;
• attiecības joprojām ir pārāk sarežģīti;
• the dead know only one thing: it is better to be alive;
• ne es guļu, ne es rakstu, zaibis;
• kad viss sakaitina, gribas lamāties :]

omfg, cik jēdzīgi.

ras.

доброе утро.

totāls rīts. viss kā nākas - uz rokas k-kāds mistisks zilums, no dejošanas sāp spranda, acis nedaudz sūrst, jo gribētu vēl pagulēt, situāciju glābj jogurts (pārmaiņas pēc, jo slinkums aiziet uz veikalu pēc koolas), balstiņa aizgājusi neceļos, johaidī. un visstulbākais ir piecos no rīta izdomāt, ka tev tagad pavisam noteikti ir jāzvana cilvēkam. un vēl stulbi ir tas, ka viņš ar tevi ir gatavs runāt. mēn, tak proties! ja es zvanu tev piecos no rīta - nerunā ar mani. saki man gal ižsimiegok un noliec klausuli. un drošības pēc vēl izslēdz to, jo es mēdzu būt neatlaidīga. bet, nē - tu runā! un vēl pamanies piezvanīt 12os, lai pajautātu, vai man nesāp galva. bāā.

pusdivi. un tas ir slikti, jo minūšu ir par maz, kamēr burtu ir pārāk daudz. es gribu būt darbaholiķis! es būtu gatava iemainīt, piemēram.. savu gaļatkarību pret atkarību no darba. sūdīgi sanāk.

un vēl stulbi ir tas, ka man gribas runāties. rakstīt vēstules, saņemt atbildes, uzzināt lietas, iepazīt materiālu, he, ūtētē, bet laikam tā kā labāk tomēr nevajag, jo visu vienmēr var pārprast. oij, rasa! beidz mani kaitināt.

ras.

kad nākas parakāties arhīvā.

un es apēstu visas pasaules vīnogas, lai tikai tev vairs nebūtu vīna, ko dzert.

ko tik nenākas atcerēties, kad apstākļi piespiež apsēsties pie lielās 'reiz bija' vāceles. ārprāts, he. kāds reiz cēlās nez cikos no rīta, lai lielpislētas tunelī (kuram es ik dienas gāju reiz cauri, braucot uz skolu) uzpūstu stencilu ar modjo :] kāds reiz rakstīja, ka ar puikām gribēja uzspridzināt gāzes balonu, bet tas laikam esot bijis par vecu. kāds reiz zvanīja, lai pastāstītu, ka ēriks ir tētis. atcerēties lietas ir forši. kamēr tās nesāk dedzināt caurumu paklājā, kas uzklāts pa virsu vecajiem grīdas dēļiem, kurus visiem negribas rādīt. kurus pašai negribas redzēt! jā.

viss. laiks 'positivus ab' (lūk, arī svilstošās atmiņas, gr) epizožu plānam.

ras.

p.s. ja lietas gribas salabot, tad ir jālabo. un, jo ātrāk, jo labāk. tavas kedas nemainīs lietas būtību, jo es tāpat vislabāk gribētu redzēt tevi basām kājām. fuj, k-kāds melanholisks sviests.

monogāmija neesot modē.

un vai tad tiešām kāds domā par modi, kad lietas grozās ap mono/poligāmijām? vai dieniņ, kā neticas. kaut kā pēdējā laikā pastiprināti nākas saskarties ar to, ka kāds ir mono, bet paslepus poli. un tu nekad netiksi gudrs, kurā īsti brīdī tas kāds ir viens vai otrs. monogāmija neesot modē. no otras puses - vienmēr ir pastāvējuši un pastāvēs arī vecmodīgi cilvēki. vienmēr pastāvēs tādi, kas ir gatavi uzkāpt uz akadēmijas soliņa, lai skaļi paziņotu: "es šorīt tajā dzīvoklī pazaudēju savas apakšbikses". vienmēr pastāvēs tādi, kas tikai smaida, skatās acīs, ļauj otram pašam izdomāt visu, ko vien tas vēlas. vienmēr pastāvēs tādi, kuri teiks, ka neko neatceras. un vienmēr pastāvēs tādi, kuri tiešām neko arī neatcerēsies. es mīlu cilvēkus. jo tie grib drošību, bet otram to dot netaisās pat ne drusku. un tad, lai nepaliktu zaudētājos, tu izvēlies savu pozīciju un mauc. paliec riebīgs, lai viss būtu līdzsvarā.

cilvēks nevar nokontrolēt laimes sajūtu, bet prieku - to gan. hā - taisām prieku. un viss. alibi.

ir svētīgi pastāvēt abās upes pusēs, lai tu apmēram saprastu, ka tu nekad nevari būt drošs. ka jau priekšlaicīgi tu pats sev drusku apgriez spārniņus, lai tas prieks netiktu otram. re? cinisms pielīp klāt vienkārši pats no sevis! vai varbūt to par cinismu uztveru tikai es. vai varbūt tikai šobrīd :] baigi dulli apzināties, ka kāds cilvēks, kuru es pat nepazīstu (pat nepieļauju domu, ka es varētu viņu pazīt), par mani varētu zināt kaut ko tādu, ko neviens cits pat nenojauš. par manu per-so-nis-ko dzīvi. par intīmo. vāks. bet tā notiek! kur nu vēl mūsdienu vājprāta informācijas laikmetā. ej gar veikalu, ieraugi, ka tur strādā meitene, gar kuru tev nav nekādas daļas (kuru tu esi tikai izzondējusi k-vai tanī pašā draugiem.lv), bet tev ir bijusi daļa gar to, gar ko viņai daļa ir ikdienas. un tagad jājūtas slikti. he. 10. jūnijā svinēšu 'principuzušanasdienu'. ja arī man kāds princips, pie kā pieturēties, vēl šai dzīvē ir palicis, tad es labāk to neskandēšu pa puspasauli, jo principi ir .. agregātstāvoklis :]

un nav jau 'viņuparpoliuztaisītāja', he, vaina, ka tevī kaut kas ir sagājis tādā grīstē, ka cilvēks vairs negrib būt mono! opā.

un, ja nu 'laimīga mīlestība' ir abu divu iesaistīto cilvēku prasmīga maskēšanās par mono? abet varbūt viss ir saistīts ar gluži vienkāršu lietu - kamēr tu neesi atradis perfect match, tikmēr jūs vienkārši esat divi, kas, he, jau pašos pirmsākumos nav mono.

paskatīsimies, kas notiks tālāk.

ras.

čas pik.

paklau, pasaule! man TIK ļoti patīk, ka tu mani dzirdi! re - lavsongs tev.

http://www.youtube.com/watch?v=gwRrXjWgkaY&feature=related

dziedāt randomā lt šlāgerus, lai tad vienkārši te, paralēlā pasaulītē, stāvu zemāk satiktu cilvēku, kurš tos var man nodziedāt! un kāds vēl saka, ka brīnumi nenotiek, he. manas pilsētas cilvēks! un pieļauju domu, ka ar līdzīgu raksturu. činkstēt, ka gribas ballīti, lai no zila gaisa nokristu desu cepšana. un tas nekas, ka gāja bojā 1973. gada 'tjeatr'. mēs dosim iemeslu jaunai vielai! un tad uzzināt, ka kāds ir apprecējies, ka kāds nemitīgi strīdas, ka tur pastāv sava mafija ar saviem noteikumiem, ka necelt nevienu telefonu, kas atrodas aiz 'šīm slēgtajām durvīm', ir norma, ka kāds šobrīd staigā apkārt meiteņu drēbēs, jo viņa drēbes mugurā ir kādai meitenei, ka blaumaņa ielas pagrabiņā pēc 22:00 alkoholu vairs nepārdod (vai arī mēs izskatījāmies aizdomīgi), ka ir luga '4 māsas', ka jau otro reizi pēdējā mēneša laikā tevi nosauc par 'estēti', ka instinkti un egoisms valda pār cilvēku, nosakot to, kur un ar ko viņš atrodas konkrētajā brīdī.

ras.

me, myself and i.

meklēju upuri. un bez pārspīlējumiem. viss ir saslīdējis k-kādā spēļu līmenī, tāpēc meklēju upuri! ta-dā :] vai arī ķeršos klāt vecajiem - be aware! he.

patiesībā.. mazliet sanāk ķidāt lv dramaturģiju. ne tikai, bet arī :] palasiet vēlreiz pumpura 'lāčplēsi' un tad pasakiet - kā dēļ lāčplēsis vispār k-ko šai lugā izdara? palasiet raini un aspaziju (patiesībā, ne tikai palasiet viņu darbus, bet papētiet arī k-ko par viņiem pašiem) - kas parasti ir aktīvie tēli? palasiet blaumanīti! jebkuru darbu. kurš lugās parasti činkst un ņerkst? amizants gadījums, ne? :]

un tad noskatieties 'remember me' (vai arī atcerieties to), un pārstājiet brīnīties, kāpēc abas iepriekšējās rindkopas jums šķiet tik nesaprotamas - viss sakrīt loģikas plauktiņos. ņemot vērā to, ka man tā filma patika. sajūtu noturēja absolūti visu laiku, detaļas izmantotas visas, raksturi skaidri, līdzi jušana dzīva.. vārdsakot - afigenna. turklāt es neesmu redzējusi vampīrsāgas un neģībstu, ieraugot patisonu. filma laba - tur tas suns aprakts (un es nezinu, ko darīt ar izraktu suni).

un es piekasos lietām, un man patīk to darīt, un man patīk meklēt zemūdens akmeņus, kur to varbūt nav, jo tos vienmēr var piedomāt klāt :] man patīk spīķeri un šampis, man patīk matrači un nesaprotamas vakarvēstules, man patīk NEgaidītas ballītes, man patīk gaidītas ballītes :] man patīk kleitas, man patīk statistikas, he, man patīk pabakstīt, man patīk uzticēties, man patīk, ka uzticas, man patīk ļauni joki, man patīk ļoti ļauni joki, un patīk, ka kāds mani vēl turpina uzskatīt par jauku :] a-hā-a-hā-hā..

ras.

p.s. un vēl man vājprātīgi patīk tas, ka 'fantastic mr. fox' ir LEĻĻU multene, nevis datorgrafikas paraugstunda. piedalīties tādas multenes tapšanā - sapnis.

http://www.youtube.com/watch?v=QfXOYVmAQtw&feature=related

http://www.youtube.com/watch?v=aRugUl_Wbqk&feature=channel

http://www.youtube.com/watch?v=Q5pQvytHIEE&feature=channel

ek.

rājos uz sevi. stulba sajūta. nu, kāpēc es atļaujos ļauties kaut kādam idiotiskam, absolūti neauglīgam un bezjēdzīgam slinkumam?! pilnīgi stulbi! man katra minūte būtu vienkārši jāizžmiedz līdz pēdējai pilei, bet es viņu truli pētu pa gabalu, līdz tā fucking minūte pārtop nākamajā un nākamajā, un nākamajā minūtē! rasa, tas ir stulbi! tas ir stulbīīīī!! un tad tu vēl pamanies sacelt k-kādas utopiskas pilis ar rožainiem nākotnes plāniem! aizmirsti! fuj. man kauns par tevi.

ras.

gal tas tik žaidimas?

http://www.youtube.com/watch?v=CPaWd_hhrdQ

pāpadipo!

ja godīgi - ļoti labs garastāvoklis :] pamodos Liepājā, gulēt iešu Salaspilī. pa dienu izbraucu cauri superzilām debesīm, superzaļām eglēm, smilškrāsas zālei, rudiem zariem, stirnām ar baltām ļipām, meža pīlēm, gulbjiem, saulei, vasaratmiņām.. vāā. visa mana gribēšana, kuru palikt zem nosaukuma 'gribupromnošejienes' ir izkususi pavasara saulītē. labāk nevar būt!! acīs Latvija, ausīs Lietuva, pirkstiņi tirpst no tā, cik silti! jūtos piederīga.

kas vēl? nu, jā, tipa jāraksta. tipa k-ko arī rakstu. un nevaru saprast, kāpēc mana klade ir tik pilna, ja paralēli visu laiku ir sajūta, ka ņifiga nav izdarīts. god, damn it, he. paradokss.

ā, jā! 5dienas zvans no Dārtas man lika aizdomāties par to, ka varbūūūūt tomēr der noticēt k-kam tik, tipa, nereālam kā sapņu vizualizēšanās. pāris nedēļas pētu bildes par vienu valsti, un - hau! - man piezvana un piedāvā lietas tieši tur. kabūūm!

viss. pievēršos 'sinopsītei'.. pieņemot, ka saprotu līdz galam, kas tas ir :]

ras.

workaholiccoffemaniak.

katram savu atkarību. lai var paņemt, pakūļāt to rokās un papriecāties. atkarību no kolas, no kemikāļiem, no virtuālām dillēm, no ēst gatavošanas, no attiecībām, no narvesen uzlīmēm, no iemīlēšānās, no burtiem, no filmām, no vasarīgiem vakariem, no papīra dzērvīšu taisīšanas, no dejošanas, no .. patiesībā gan jau pilnīgi katrai lietai, kas ir uz šīs pasaules, ir vismaz viens sekotājs.

šonakt biju laba pret savu muguru - pagulēju uz dvieļiem. citādāk tā nolādētā krakšķēšana paliek pārāk uzkrītoša. ņemšu un vienā brīdī sadrupšu tā, ka vējš mani aizpūtīs pa pieskari un .. eu, bet varbūt tad es redzēšu beidzot visu to, ko vēl gribas ieraudzīt! nu, Indiju, na primer. atradu skropstu, ievēlējos, aizpūtu.

nekad nevarēšu saprast, kur pārtrūkst robeža starp 'esnekadtānedarītu' un 'estačunekosliktunedaru'. bet viņa ņem un pārtrūkst. un pēkšņi tu saproti, ka visi tavi gadiem sludinātie principi ir izkusuši! tik ļoti vienkārši.

šodien braukšu uz Liepāju :] forši. uz pilsētu, kurā luksofori pārstāj strādāt +- septiņos vakarā, bet dzīvība neapstājas. kur līdz jūrai ir piecu minūšu gājiens, no kurām 2.5 minūtes jāiet cauri parkam. kur tev nevienam nekas nav jāpierāda, jo visi priecājas vienkārši par to, ka tu tur esi. kur ir satriecošākie skārņi (bērnībā sapņoju, ka tad, kad būšu liela, strādāšu skārņos, gaļas paviljonā :] man joprojām patīk klapēt karbonādes) pasaulē. kur pa ielu izmētātas fosforizējošas notiņas. nu, jā. vārdsakot - Liepāja ir labi.

sī jū leiter, aligeitor!

ras.

dant gaudia vires.

prieks vairo spēkus. un pie tā arī jāpaliek. tāpēc pieņemsim, ka starp aprikozēm un persikiem nav pārāk liela atšķirība, lai sadusmotos uz visu pasauli. tāpēc pieņemsim, ka izlasītas un neatbildētas vēstules nav pārāk liels iemesls, lai sadusmotos uz visu pasauli. tāpēc pieņemsim, ka činkstēšana par to, cik viss slikti, un palīdzības nepieņemšana nav pārāk nopietns iemesls, lai sadusmotos uz visu pasauli. prieks vairo spēkus.

mazbūšanas sajūta pret visu nav nekas pārdabisks. bet pārdabiski ir tas, ka visu laiku tā kā gribas kaut ko darīt lietas labā, bet tā kā kaut kas patraucē. un tu vari sarakstīt uz lapas visu, kas jāizdara, sasmelties pats sevī baigo sparu tūlīt sākt visu darīt, un aizmirst visu gluži vienkārši virtuvē uz galda, lai varētu atkrist dīvānā un aizmigt. tāpēc es palikšu pie pārliecības, ka cilvēks nav un nevar būt vienpersonisks.

kas vēl tāds labs? rītvakar braukšu uz liepāju un sestdien, svētdien iešu skriet gar jūru. nu, protams, ja pati neizdomāšu 150 lieliskus iemeslus, kāpēc to varētu neizdarīt.

ras.

p.s. 12 stāsti jāizlabo, 17 stāsti jāuzraksta, 29 stāsti jāizlasa, piefiksējot, kas tajos ir labs, monologs jāuzraksta, dialogs jāuzraksta, step-by-step jāuzraksta, doķenei cilvēki jāsarunā, 'trio' jāizlasa un jāizanalizē, sienai kaut kas jāsaštuko.. gan jau, ka kaut ko aizmirsu. brīvlaiks ir labi.

mani sauc rasa.

pieklājīgi droši vien būtu iepazīties, taču neesmu pārliecināta, vai māku to izdarīt.

es šodien cepšu siera kūku ar persikiem un ķiršiem, jo šodien viss cits mani kaitina. kaitina arī tas, ka mani viss kaitina! vakar biju 'dirty deal teatro' uz 'mitjas mīlestību' - apbrīnas vērta scenogrāfija un režija. joprojām nesaprotu, kas bija pirmais - režija vai scenogrāfija, joprojām nesaprotu, kā viens cilvēks no zila gaisa k-ko tādu var izdomāt. ja runājam par dramaturģiju - nasing spešal, lai gan nevarētu teikt arī, ka viss bija briesmīgi slikti. interesi vairāk noturēja vizuālais, ne stāsta materiāls, jā.. un pēc tam es atklāju šā gada 'ārāvarballēties' sezonu, sēžot ar kursa biedru uz koka kluča un dzerot šampi.

melnās debesīs lidoja baltas kaijas, melnā ikdienā siroja balti sapņi. kāpēc naktī vienmēr aizmirstas tas, cik ļoti grūti būs pamosties no rīta?

http://www.youtube.com/watch?v=bgnCB7oni8o

pieņemsim, ka esam iepazinušies :]

ras.