31.07.12

(finger)

mazliet gribas paralēlo pasauli, kurā man pieder visas pasaulē skaistākās kurpes, ir notetovētas rokas, šmaugās džīnas, rokenrols uz mēles un pofigs padusē.
vēl man mazliet gribas paralēlo pasauli, kurā man ir vīrs ar notetovētām rokām un šmaugām džīnām (vīriešu), pa vidu mums supersmaidīgs bēbis un kājās man kedas zelta krāsā.
vēl mazliet gribas paralēlo pasauli, kurā teleports ir patiesība un uz visu iespējams skatīties ar vienu aci, kas pieres centrā, turklāt arī laikā paceļot var.

šovasar man patīk salīt! un nebūt ne tāpēc, ka citu variantu nav.

un (finger) parādīšana pauž mīlestību.
ras.

25.07.12

eži, durvis, pasaule.


kādu brīdi ir sanācis nozust no apvāršņa, un nav nebūt tas sliktākais variants. es biju vasarā. ja par visu pēc kārtas, tad -

biju Ilzenes pagastā, kur mēs svinējām Jāņus, pušķojot ugunskuru ar pojenēm. tur ir tradīcija Līgo nakts plkst. 00:00 pa pliko, pa taisno no pirts skriet rudzos. lai nākamajā gadā raža laba. par ražu neko nezinu, bet K. dibens nākamajā dienā bija noskrāpēts no vienas vietas. taču vērtīgi noskrāpēts! pie viena mēs pabijām arī Alūksnē, izskrienot tās humpalas un tiekot pie pāris grāmatām un smieklīgām cepurēm. vārdu sakot, bija tieši tā, kā man kārojās, lai būtu.

biju Spānijā, kur ar vēl 19 eiropas dramaturgiem draudzīgi dalījām vienu istabu, visu darījām ar manjana, manjana nobīdi, brokastojām ik rītu kopā ar apm.80 spāņu bērneļiem, līdz aizgājām uz pasniedzēju pili, kurā skaisti un rātni spriedām cits par cita lugām un drama-aktualitātēm visriņķī. secinājumi - pasaulē ir fantastiski cilvēki, Spānijā ir silti un daba tur skaista, Madride nav tā pilsēta, kurā es spētu iedzīvoties, jo tu tur jūties kā labirintā ielaista, balta pelīte, gribu uz Amsterdamu, spāņi nemāk ballēties.

biju Liepājā, kur ar S. izlijām līdz pēdējai vīlei, pilnīgā naktī. S. turklāt vēl aplaupīja, pielietojot pretodu pūšamo līdzekli. es iekritu krūmā, jo ļoti to gribējās. un pa vidu tam visam izlēmu pārtaisīt sev rakstāmgaldu. priekšdienām. mīlu Liepāju. par spīti tam, ka jūrā ūdens bija tik auksts, ka es saņēmos tikai iebrist tajā līdz ceļiem un apsēsties.. nu, lai nav jādzīvo skumjā patiesībā, ka šogad jūrā vēl nav peldēts.

biju Vecpiebalgā, kur ar pāris vietējiem dramaturgiem pārrunājām to, kurš un ko dara. un tad mēs līdz rīta agrumam dziedājām un dzīvojāmies, un nākamajā dienā ar mazajiem L. lēkājām pa batutu un ēdām šampinjonus.

tagad esmu Rīgā, bet tūlīt, tūlīt mukšu uz Liepāju. jo Rīgā man vasarās patīk tikai tas, ka ar O. var iziet ārā un 4h klīst pa nekad nestaigātām takām, atbildot uz svešu cilvēku kompromitējošiem jautājumiem. patīk, ka ar D. un A. var dalīt dušu un runāt muļķības, un izstaigāt bodes bez santīma kabatā, un paēst kartupeļus. patīk, ka ar D. var runāt par jēgu un nejēgu, mukt no lidojošām skudrām un kalt plānus. lai nu kā, šodien uz Liepāju. tās būs interesantas 3 stundas, kas tiks pavadītas ceļā turp. bez sarkasma. ar A.

derētu uzrakstīt šodien arī ko jēdzīgu.


nekrenķējieties.
ras.