totāls rīts. viss kā nākas - uz rokas k-kāds mistisks zilums, no dejošanas sāp spranda, acis nedaudz sūrst, jo gribētu vēl pagulēt, situāciju glābj jogurts (pārmaiņas pēc, jo slinkums aiziet uz veikalu pēc koolas), balstiņa aizgājusi neceļos, johaidī. un visstulbākais ir piecos no rīta izdomāt, ka tev tagad pavisam noteikti ir jāzvana cilvēkam. un vēl stulbi ir tas, ka viņš ar tevi ir gatavs runāt. mēn, tak proties! ja es zvanu tev piecos no rīta - nerunā ar mani. saki man gal ižsimiegok un noliec klausuli. un drošības pēc vēl izslēdz to, jo es mēdzu būt neatlaidīga. bet, nē - tu runā! un vēl pamanies piezvanīt 12os, lai pajautātu, vai man nesāp galva. bāā.
pusdivi. un tas ir slikti, jo minūšu ir par maz, kamēr burtu ir pārāk daudz. es gribu būt darbaholiķis! es būtu gatava iemainīt, piemēram.. savu gaļatkarību pret atkarību no darba. sūdīgi sanāk.
un vēl stulbi ir tas, ka man gribas runāties. rakstīt vēstules, saņemt atbildes, uzzināt lietas, iepazīt materiālu, he, ūtētē, bet laikam tā kā labāk tomēr nevajag, jo visu vienmēr var pārprast. oij, rasa! beidz mani kaitināt.
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru