serait-ce possible alors?

on me dit, que le destin se moque bien de nous,

qu' il ne nous donne rien, et qu' il nous promet tout,

paraît que le bonheur est à portée de main,

alors on tend la main et on se retrouve fou.

pourtant quelqu' un m' a dit, que..

lūk, šādu skaņu, šādu vārdu, šādu apstākļu sakritību labad ir vērts solīt sev un visai pasaulei, ka es nākamgad darīšu visu tā, lai franču valoda uz manas mēles atgūtu sparu. ir reizes, kad prieks un saviļņojums tirpst kaut kur starp lāpstiņām, jo dzīve kā vājprātīgs akrobāts uz zīda diega met kūleņus kaut kur augstu virs bezdibeņa. ak, ikdienišķā adrenalīna deva, kas paslēpusies jautājumā 'ko nu?'.. aizver acis un ļaujies kūlenim.

lai tirpst!

ras.

so wait a minute.. what?!

gadu gaitā radies rūdījums, paškritikas pietiekamība miesās, vai vēl kāds cits iemesls, taču vieglāk ir uztvert 'tu esi dīvaina, bet tādā labā nozīmē' komplimentu, 'tev ir skaistas krūtis' vietā. taču ļauži cenšas, un komplimenti pasaka bezgalīgi daudz gan par tā sacītāju, gan par saņēmēju. par vērtībām, uztveri, viedokļiem, zemūdens akmeņiem u.c. brīnumiem. jebkurā gadījumā, pēdējā laikā kaut kā pastiprināti sanāk dzirdēt visādus .. + - komplimentus:

• 'mēs jau neizvēlamies ķermeni, kāds mums tiek dots! [..] taču personība tev ir baigi laba.'
• 'man tik drausmīgi fiziski patīk meitene X !! un tad es domāju, kāpēc viņai nevar būt tāds raksturs, kāds ir tev?'
• 'es to nedomāju sliktā nozīmē, bet tu izskaties kaut kā slāviski..'
• 'tu saproti, ka j-lo, beyonce un citas viņām līdzīgās maksā miljonus, lai vispirms dabūtu un tad apdrošinātu tādu dibenu, kāds ir tev?'
• 'tavas kājas ir absolūti ekvivalentas tavai personībai!'
• 'jau atkal saruna ar tevi izraisa mirkļa laimi un globālu depresiju.'
• 'un tu pat saproti, ko es ar savām pāris šūnām domāju!'
• 'kāpēc es ar tevi runāju?! no tevis vajadzētu turēties pa gabalu. tu esi bīstama.'
• 'eu, bet tu taču esi traka! nē, tu tiešām, tiešām esi traka.'
• '[..] jo tu visiem patīc. jo tu esi no liceja.'

taču visu laiku visbiežāk saņemtais UN mans top kompliments ir 'man patīk, kā tu dusmojies'. un, neskatoties uz to, šoreiz es nekādus konklūženus te nevilkšu ārā, jo dusmoties man negribas, turklāt manai pašapziņai ir koka kāja.

ko labu tev ir nācies dzirdēt par sevi?

ras.

p.s. vakar biju uz filmu 'super 8', un tie, kas zina, ka man nepatīk fantastika ('5.elements', 'misfits' un 'scott pilgrim vs the world' neskaitās), nemūžam neticēs, ka man patika šitā filma! no otras puses - bērni un tīneidžeri, kā rādās, spēj izglābt jebko, ja tiem ir iedoti labi dialogi. un šoreiz bija. absolūti skaisti.

charles: drugs are so bad!

metafizika.

cik agrāk viss tomēr notika .. burvīgi. attālums bija grūtāk pārvarams visās iespējamajās jomās - pasta baloži mira badā, zirgi nospārdīja jājējus, kāds kādu nodūra un sievietes svārki vienmēr bija par garu. tagad viegli - iegūglē visu, ko vajag, ko nevajag, pāris digitālos teikumos pasaki, kas sakāms, aizlido kaut uz pasaules malu un tiec zem jebkuriem brunčiem. nopūta. patiesībā - ko es te vispār pīkstu. pašai šobrīd mazliet prieks par to, ka šis tas zibenīgi ir uzzināts, šis tas ir uzrakstīts, šur tur varētu satikties.. taču, re! man laikam no visa mazliet bail, tāpēc es labprāt visu ieliktu ilgstošākas varbūtības rokās, burtus uzticot balodim. balodim!

patiesībā pie visa vainīgs ir treileris, jo ilgstoša laika pavadīšana, traucoties pa bāņiem, ir kaitīga veselīgai domāšanai. bija baismīgi labi! manā kontā ir pat pāris vērtīgas atziņas:

• bezjēdzīgi milzīgajā Polijā, kurai parasti ātrāk gribas tikt cauri, ir vismaz viena ļoti jauka pilsēta - Elbląg ;
• Holandē, par spīti tam, ka tā man neasociējas ar visādiem sarkano lukturu kvartāliem un pīpēšanas priekiem, gribas atgriezties, jo tur treilerparkos ir neskaitāmi daudz zaķu + Groningen ir absolūti lieliska (jā, drīkstat meklēt pilsētlīdzības, neaizmirstot arī Liepāju, kā arī apstākli, ka tās visas ir studentu pilsētas);
• aizbraukt uz nekurieni un ballēties ar vietējiem, pakļaujoties viņu noteikumiem - lūk, tā ir kultūras garša! omfg, jā, biju tur, klausījos to, starp tiem, dejojot tā, un par spīti kultūršokam un publikas līdzībai ar ŠO, visa finālā spīdēju no priekiem par visu redzēto un piedzīvoto;
• ja man bērnībā būtu bijusi koka mājiņa iekš čerešņas, kuras zari līkst pie zemes no ogu lieluma un salduma, es joprojām dzīvotu tanī koka mājiņā;
• man ir tirkīzzilas raganu kurpītes, kas noteikti kaut ko labu pasaka par manu dvēseles stāvokli;
• turpmāk centīšos izvairīties no kompānijas, kas sevī ietver vairāk par vienu igauni :]
• redzēju veselu ganāmpulku ar zilajām, sapņu govīm;
• braucu pāri neskaitāmiem tiltiem pirmo reizi;
• pūtu pa gaisu katru skropstu, kuru man atrada uz vaiga.

un tagad, savelkot visu kopā, jā, Šķēlei (fizikas skolotāja iekš RFL) bija taisnība - kolīdz tu smadzeņu atvilktnē ieliec kaut ko jaunu, kaut kas no visa vecā izlido ārā, paliekot novārtā. iespaidi ir salasīti, nevajadzīgais nogrūsts bēniņos, imaginārās koķetēšanas vēstules nosūtītas, izlasītas, atbildētas, kas zina, iespējams, domas kaut kur jau materializētas! tamdēļ es saņemos un uzrakstu pāris digitālus burtus, lai tos tev nosūtītu un tad mirkli pagaidītu, lai saprastu, cik gari ir tavi.. brunči. vnk ģeniālas līdzības, he.

čuči!

ras.

p.s. http://kroders.lv/fermata/

līgo u.c. dzīvnieciņi.

dīvaini. ne tas, ka es sēžu savā mīļdīvanā līgo vakarā, ne tas, ka man nav ziedu vainaga, ne tas, ka es nelēkšu šonakt pār ugunskuru, ne tas, ka vienīgais un pats, pats lieliskākais apsveikums šovakar man pienāca no kontakta 'policija', ar tekstu: 'līgo.' dīvaini nav tas, ka nedzeršu alu, neēdīšu sieru, nemeklēšu papardes ziedu, nekas no tā visa nav dīvaini! un tieši tas ir dīvaini.. ne tikai, bet arī.

dīvaini. vakar mēs nesaskrējāmies un nesaskriesimies arī rīt, jo es būšu aizlaidusies tālēs zilajās. vismaz uz mirkli, pavisam mazliet, brīdi es būšu prom, lai paelpotu citur, tajā pašā laikā domājot par to, kas te. ka tu te.

dīvaini. tas, ka caur jebkuru kļūdu, kas tiek pieļauta, caur jebkuru muļķību, kuru nožēlot ilgi un dikti, atnāk kaut kāda pašatklāsme, aizmūrējas atpakaļceļi, nokrīt klapes no acīm, rodas vēlme pierādīt, ka nav jau, nav ar mani viss tik traki! un tajā mirklī tā stulbā stulbība, kas izdarīta, paliek mazliet vērtīga, mazliet vajadzīga, mazliet būtiska. viss notiek, kā tam jānotiek, un citi dzīvnieciņi. līgo.

dīvaini. es tevi absolūti nemaz nepazīstu, taču man šķiet, mani māc aizdomas, ka aiz tā, ko es esmu redzējusi / dzirdējusi / lasījusi, ka kaut kur aiz tā visa slēpjas vēl kaut kas. kaut kas vērtīgs! nu, tāds, kā dēļ gribētos rakt un meklēt, un pacensties, ununun. pašai smiekli nāk par to, ka es ko tādu saku par tevi. absurds! nekāda pamata! nekādas jēgas! nekādas perspektīves! un tomēr cerība.. cerība? ak, šausmas - cerība! cerība mani ir nolikusi uz lāpstiņām, aizbāžot man muti ar 'ja nu'! cik ļoti .. dīvaini. gribas tev netīšām uzskriet virsū! sasodīts. baigi gribas. ko nu?

nu, neko! līgo.

ras.

p.s. briesmīgi banāls ieraksts. un vēl ar k-kādu tur vainagu bildē?! kamoon, rasa! proties!

p.s.2 uz manas istabas norasojušā loga tu pat neuzvilki jautājuma zīmi..

p.s.3 :]

sunshine.

un, kā jūties tu? mani ir pārņēmis neprāta satraukums un trakums par to, kā tikt galā ar šodienu. pirmsizlaiduma panika. protams, ka ir skaidrs - viss būs labi, dzīve turpina notikt u.tml., bet tik dikti kaitina, ka tad, kad tev beidzot šķiet, ka esi īstajā vietā, dari savu īsto lietu, starp / ar īstajiem cilvēkiem, mācoties no īstajiem pasniedzējiem, viss apstājas! tev pasaka paldies, tu pasaki paldies, un atsākas sava pleķīša meklējumi uz šīs skarbās pasaules. nu, nē!

es vēl gribu ķert galvu bailēs, pirms iešanas uz lg lekcijām. es vēl gribu sēdēt aplītī ar k-biedriem un pārrunāt, kas labs / sūdīgs ir uzrakstīts. es vēl gribu piedziedāt lka dārzu un skraidīt pa maskavas forštati. es vēl gribu iet uz 5dienu agrajām lekcijām, lai pasēdētu vienā auditorijā ar horeogrāfiem. es vēl gribu zp veco dēļu smaržu un baili, ka tik dežūrtantiņa tagad nepaskatās, kas notiek karmazovos. es vēl gribu iet uz eksāmenu skatēm, es vēl gribu gatavoties eksāmenu skatēm, gribu dusmoties uz pasniedzējiem, bastot lekcijas, attaisnoties, špikot eksāmenos, skatīties dažiem acīs, ballēt kopā līdz rīta agrumam un neprātam, izdomāt ģeniālus plānus, tos realizēt, un vēl, vēl, vēl! mm! es patiesībā esmu neizsakāmi laimīga par to, ka mana sajūta par visu šodien ir šāda, jo tas nozīmē tikai to, ka šie 4 gadi bija sasodīti labi, ka man krūškurvī spīd saulīte.

eju pucēties un domāt labas domas par godu mums.

bučņautralalā, lka bdram u.c.!

ras.

p.s. izlaidums sākas plkst. 16:00 iekš ludzas ielas!

GO!

reizēm priecāties par pasauli ir bezgalīgi viegli. aiz loga spīd saule un čivina putni, kabatā svilst svaigi iegūts grāds, acis drusku spīd utopiskos sapņos, ticība ielikta domu materializēšanās apstāklī.

viss būs labi, viss būs labi, viss būs labi.

ir arī.

ras.

are you prepared?

lietas ir viegli pārsātināt, lietas ir viegli neizjust līdz galam. sarežģīti. izvēles iespējas ir mūžīgas, izejas, pārejas, atkāpes un atkāpšanās ir bezgalīgas, kaut kāda neapturama inerce, kustība, vibrācija, vēlmīte, redz. arī veģetēšana pie tā visa piederas. taču visu, kas paslēpts zem šiem vārdiem, labāk paturēt klusumā, jo reizēm par visu visvairāk bail ir pateikt skaļi to kaut ko. un ne jau tāpēc, ka sadzirdēs kāds cits, bet gan, ka pats. tāpēc labāk runāsim par, he, popšoptop lietām!

25.maijā biju uz 'kultūras kompasu' iekš 'totaldobže' (vef'a teritorijā). tas ir tāds labs pasākums, kurā jauni kultūras aktīvisti cenšas paēdināt kultūras interesentus ar to, kas parasti paliek kultūras pagrīdē. doma tāda - trešdienu vakaros tiek rīkotas tādas kā pārrunas ar kādas kultūras / mākslas jomas ekspertu, viņam pastāstot / parādot, kas tad viņa mīļās izpausmes mikro pasaulītē notiek. pirmajā kompasa tūrē varēja palūrēt dramaturģijas un horeogrāfijas aizkulisēs. lieki piebilst, ka vienām aizkulisēm es noticēju vairāk kā otrām, taču par savu skepsi pret lietām es te jau reiz visiem atvainojos, tā kā būs gana. ja pa punktiem izbizo visam cauri, tad:

• tur ir lieliskas, absolūti lieliskas telpas (!), kas ir pieklājīgi sakārtotas un apdzīvotas;
• man žēl, ka dainis grīnvalds tiek uzskatīts par dramaturģijas ekspertu, lai gan, jājāā, viņš taču zina lietas.. kāpēc žēl? tāpēc, ka, viņaprāt, dramaturgs ir katra maza lv meitene, kas stundas laikā uzraksta erotisku vājprātu dialoga formā;
• man prieks, ka dainis grīnvalds tomēr parādīja arī kaut ko labu no drāmas lietām, kas bija krievu dramaturģes annas donatovas lugas 'в моей сексуальности виновата кошка' gabaliņš (ja ir interese un spēja lasīt krieviski, tad i-netā viss ir atrodams smukā word'a failā).. skaisti, kaislīgi un dzīvi! skauž man reizēm tas slāvu gars;
• iepriekšminētās lugas lasījums topošās režisores un pāris random vīriešu izpildījumā bija absolūti lielisks, turklāt viņiem gar kājām visu laiku pinās vietējā kaķene (zīmīgi, ja?);
• olga žitluhina ir viena lieliska dāma, kas pārzina savu nišu un palīdz tiem no savējiem, kas, viņasprāt, to ir pelnījuši;
• man patīk, ja es horeogrāfiskā darbā redzu vismaz abstraktu stāstu, jo, ja tāda nav.. es nesaprotu iemeslu, kāpēc izpildītājs grib, lai es to redzu.. mani neinteresē viņa fiziskās spējas un dotības, mani interesē viņa domas un veids, kā viņš tās pauž;
• uz nākamo kompasu iesaku aiziet!

vēl pirms kāda laiciņa biju uz 'visi mani prezidenti' iekš DDT. protams, prieks, ka k-kas tiek darīts, k-kas notiek, turklāt teksts jau iepriekš bija mazliet dzirdēts, tāpēc to redzēt vienkārši vajadzēja. no mana skatu punkta - žetons kļavinskim par ulmani, žetons liepājniekam par zatleru un žetons jančukam par tekstiem. ne visiem! bet par daļu noteikti. jo, kas par daudz, tas par skādi, bet vietām viss bija glīti un gaumīgi, turklāt .. jā, ulmanis un zatlers mani absolūti pārliecināja. par pārējiem radošās komandas biedriem neko neteikšu, lai mazliet mazinātu savu 'fūū, man nekas nepatīk' tēlu jūsu acīs.

kas vēl skaists? 'skins'!! šis ir mans britu seriāls nr.2 uzreiz aiz 'misfits', par kuriem jau kādu brīdi atpakaļ te jūsmoju. absolūti dievinu valodu (tostarp lamāšanos), absolūti dievinu tīneidžerus (āmen), absolūti dievinu skaņu celiņu, absolūti dievinu pāris režisoriskās fīčas, absolūti dievinu scenāristu darbu. medžik!

vēl pēdējā laikā ir noskatītas pāris labas filmas. piemēram, 'cherry bomb' (tīneidžeri, raksturu tīrība), 'the lincoln lawyer' (ak, šīs labais - sliktais spēlītes) un 'one hour photo' (skaists šīzes attaisnojums).. tiek lasīta neslikta grāmata 'one day', kas liek domāt par spēju lekt laikam pa priekšu, ieskatoties uzreiz šai pašā dienā pēc gada. turklāt grāmatas sižets ir adaptēts scenārijam, ununun k-kad drīzumā filmai jābūt gatavai, kas man absolūti patīk. šis tas tiek arī rakstīts un perināts, un dzīve turpinās par spīti tam, ka šķiet - tā pagaidām stāv uz vietas. lūk! vispatiesākais acu apmāns pasaulē.

3:03

ras.