Pakacini iztēli.

H. Es ieslēdzu video kameru.

D. Es dzirdu negaidītu troksni.

H. Es smaidu.

D. Es saraujos.

H. Es atveru vaļā pūdernīcu un parādu to tev.

D. Es tuvojos.

H. Es uzklāju sev pūderi.

D. Es sajūtu draudus.

H. Es dziļi ievelku elpu.

D. Es sagatavojos pārmaiņām.

H. Es saku tev, lai tu paņem tumšas acu ēnas.

D. Es izvēlos melnas mežģīnes.

H. Es nolemju uzklāt tumšās acu ēnas saviem plakstiņiem.

D. Es pārbaudu lietu kvalitāti pirms to lietošanas.

H. Es saku tev, lai tu paņem vaigu sārtumu.

D. Es koncentrējos uz apģērbu.

H. Es uzlieku vaigu sārtumu un ieberzēju to ādā.

D. Es atrodu trīs pērles, ak kungs!

H. Es sūtu tev gaisa buču!

D. Es atrodu trīs pērles, ak kungs!

H. Es paņemu acu tušu un uzkrāsoju labās acs skropstas, tad kreisās acs skropstas. Es novērtēju sevi spogulī un uzkrāsoju mazliet vairāk kreisās acs skropstas.

D. Es nezinu, kur īsti likt tās pērles – uz kājas, ap roku, uz muguras, uz galvas..

H. Es saku tev, lai tu paņem lūpu spīdumu.

D. Es improvizēju.

H. Es cenšos ar zobiem atvērt lūpu spīdumu, tad to uzklāju lūpām.

D. Es esmu gatavs, es negribu, lai mani nogalina, es ceru, ka neviens mani šodien nepamanīs.

H. Es esmu gatava, es esmu skaista, es ceru, ka visi mani šodien pamanīs.

D. Es esmu Dresser crab. Manam Youtube video ir 35.631 skatījumu.

H. Es esmu Hanna, man ir 5 gadi. Manam Youtube video ir 623.149 skatījumu.

Un skumjais izskatās smieklīgi, bet priecīgais – bēdīgi.

ras.

P.S. Dialodziņš tapis HomoNovus ietvaros notiekošajā Band:Expanded darbnīcā, sastrādājoties ar lietuviešu režisoru Tadas Montrimas.

Tas viss ir par cīsiņām.

Es vakar noslīcināju svešā glāzē papīra dzērvīti un priecājos, ka, puiku brēcieniem to pavadot pēdējā gaitā, tā izšķīda alkoholā, ko kāds par brangu naudu bija pircis sev. Glāzē, līdz ar papīra dzērvīti, bija arī laims, tamdēļ - laimīga dzērvītes nāvīte. Viss cits garlaicīgi.

Nopietni šobrīd domāju par Bebru, Odu, Ķirzaku, Zaķi un Tītaru, smilkstot pie sevis nemitīgi krievu dziesmas iz "Biedres Zariņas", kaut gan jāmeklē sevī ritms un spēja uzķibināt pāris vārdus tā, lai pēc gada es pati no tiem aiz laimes raudātu. Jāuzēd kāds laims moš, ne? Jaudīga fāzīte.

Ko vēl es jums tādu karalisku varētu pavēstīt? Trešdienas naktī Rīgas kanālā peldējās trīs sirsnīgi vīrieši. Samērā skaists bija tas mirklis, kad viņu baltie dupši otrpuskanālam spīdēja mēnesgaismā. Kā tādi brangi noēdušies jāņtārpiņi. Nē, kā bulciņas. Labi, nē, viss, patiesība ir tāda, ka dibenu īsti ne ar ko citu salīdzināt nevar un nevajag. Dibeni kā dibeni. Pliki un balti, un apaļi. Runājot par apaļumiem, joprojām maz kas šai pasaulē ir labāks par apaļiem matračiem. Un, ja tev žēl papīra dzērvītes, tas nenozīmē, ka esi žēlsirdīgs. Žēlošana vispār reti palīdz, jo ir pasīva, žēlsirdība - aktīva un rezultātu prasoša. Vaivaivai, ku dziļdomīgi.

Un viņai joprojām šķiet, ka viņa ir vienīgā, kas uzzināja, ka esi niris. Ak, viņas naivumu un tavu nelietību!

O! Un vēl šodien, pēc sarunas ar vienu pieredzes bagātu aktrisi gados, pamērīju savu naivumu (pārmaiņas pēc, citādāk nemitīgi aizraujos ar svešu naivumu mērīšanu, ajajaj), jo domāju, ka gadu gaitā mēs no kompleksiem atkratīsimies. Bet! Gadu gaitā mēs ar tiem tikai un vienīgi apaugam un apaugsim - lūk, kur kājas tam, ko saucam par "vecuma marasmu". Visiem draud. Arī tev. Bučas.

ras.

P.S.1 Atcerējos, kāpēc vispār sāku rakstīt - gribu sarunāt kādu, kas pilnīgā mierā būtu gatavs klausīties X stundas manās pārdomās un murgos par to, kas šobrīd mani tirda, ar norunu, ka pēcāk viņš man pasaka ko gudru un dzīvi atvieglojošu. Pazīsti kādu tādu?

P.S.2 Autortiesības uz ieraksta nosaukumu pieder Dmitrijam Petrenko.

Kaucējs.

Sēž naktī četri uz soliņa un iekšēji kauc. Viens pēc miera, otrs pēc stabilitātes, trešais pēc sapratnes, ceturtais pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Iet naktī divi pa ielu un iekšēji kauc. Viens pēc aizraujošā, otrs pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Iet naktī divi pa ielu un iekšēji kauc. Viens pēc threesome, otrs pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Sēž naktī četri bārā un iekšēji kauc. Viens pēc spējas ātri pierast pie jaunajiem apstākļiem, otrs pēc pieraduma, trešais pēc mierīga vakara noslēguma, ceturtais pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Dejo naktī trīs bārā un iekšēji kauc. Viens pēc klātesamības, otrs pēc vēlmes izdejot sāpīti ārā, trešais pēc spēka piekto nekad vairs nesatikt.

Iet naktī divi mājup un iekšēji kauc. Viens pēc kāda, kas to mājās sagaidītu, otrs arī.

Tik daudz smaidu vienas nakts laikā nebija redzēti sen. Tāpēc vajag vēl, vēl, vēl un vēl tādas naktis, kurās neviens nesūdzas, visi priecājas, visi dejo, smejas, apskaujas, nogāžas, dzer, pīpē un bučojas. Tādās naktīs taču ir tik labi, ka asteskauls laimē trīc! Žēl tikai, ka tas iekšējais muļķis, tas kaucējs, neko nesaprot un turpina brēkt. Lohs.

ras.

Cikcirik.

Jūlijs. Vējš un lietus. Neko te negribu rakstīt. Zināma līdzība tai izjūtai, kas piemeklēja, kad beidzu rakstīt dienasgrāmatas. Toreiz gan tam bija konkrēts atskaites mirklis un punkts. Kas zina, iespējams, gaidu uz ko līdzīgu šoreiz. Par to, ko gaidu, negribu rakstīt. Pietiek ar to, ka gaidu.

Tā runā, ka cilvēks var pierast pie visa. Galvenais - nepierast pie tā, kas rada bezmērķīgu nīkuļošanu un samierināšanos ar to. Vēl vēlams nepierast pie vainas izjūtas par kaut ko, pie kā vainīgs saknē neesi. Vēl vēlams nepierast pie bailēm zaudēt. Tas tā - veselīgs atgādinājums pašai un citiem.

5 teikumi uz priekšu, 3 atpakaļ. Skolas pabeigtas. Dzīve sākusies. Ha.

ras.

Kad dušā iemaldās skudra.

Viņa dušojas. Dušā iemaldījusies skudra. Viņa cenšas to aizskalot prom, bet ūdens negrib pieklājīgi atstāt dušas kabīni, tāpēc viņa pieliecas un pabaksta ar pirkstu notekcaurulē. Mati. Viņa saviebjas, izpūš gaisu un ar diviem pirkstiem velk no notekcaurules to, kas tajā sakrājies. Mati. Aplipuši skudru līķīšiem. Blondi. Dušošanās sapurgāta. Viņa stāv istabas vidū, satinusies baltā halātā, zvana uz recepciju un brēc klausulē par to, ka tā jau nu gan neies cauri. Pēc brīža pie viņas tiek atsūtīts santehniķis - sārtiem vaigiem, izskatās sabijies. Protams, ka pēc labi iztīrītas notekcaurules abi drūmi samīlējās. Viss smuki.

Viņa dušojas. Dušā iemaldījusies skudra. Viņa cenšas to aizskalot prom, bet ūdens negrib pieklājīgi atstāt dušas kabīni, tāpēc viņa pieliecas un pabaksta ar pirkstu notekcaurulē. Mati. Viņa saviebjas, izpūš gaisu un ar diviem pirkstiem velk no notekcaurules to, kas tajā sakrājies. Mati. Aplipuši skudru līķīšiem. Blondi. Gari. Viņa, satinusies dvielī, uz kura kaut kādi briesmīgi delfīni, stāv pretī viņam un met blondos matus šim sejā. Tā arī viņa neuzzināja, kas tā bija par kārtējo blondīni, jo daudz būtiskāk bija izdomāt, kā sadalīt tā mudaka līķi. Uz briesmīgo delfīnu dvielīša.

Viņa dušojas. Dušā iemaldījusies skudra. Viņa cenšas to aizskalot prom, bet ūdens negrib pieklājīgi atstāt dušas kabīni, tāpēc viņa pieliecas un pabaksta ar pirkstu notekcaurulē. Mati. Viņa saviebjas, izpūš gaisu un ar diviem pirkstiem velk no notekcaurules to, kas tajā sakrājies. Mati. Aplipuši skudru līķīšiem. Blondi. Viņa velk tos garā, salipušā ķeskā no notekcaurules, un pēkšņi pa matiem uz viņas rokas sāk dragāt skudras. Vispirms divas, tad neskaitāmas. Viņa iekliedzas un cenšas ar ūdens palīdzību skudras noskalot no sevis, bet tas neizdodas. Viņa izlec no dušas un cenšas nopurināties, bet skudras tikmēr jau iekaro vannasistabas grīdu. Skudras viņu apēda. Apēda arī skolnieci, kas pēc pāris stundām nāca pie viņas privāti mācīties franču valodu.

Viņa jutās kā matu kumšķis, kas tikko izvilkts no notekcaurules un aplipis skudru līķīšiem. Un kāds to sauktu par literatūru.

Šodien pat Ventspilī karsti.

ras.

P.S.

2dien bija pirmizrāde šim - http://teatris.lv/lv/izrades/aktieru-zale/meitenes - kas atnesa brīnišķīgu pēcpirmizrādes balli.

Rīt būs pirmizrāde šim - http://www.godateatris.lv/lv/jaunumi/akti-nakti-piedalisies-ari-goda-teatris - kas gan jau arī atnesīs kaut ko.
Un te - http://www.ipetitions.com/petition/100gkulturas/ - var parakstīties, cerībā, ka neģēļi liks mierā 100g kultūras.

+
Un tad pienāks tā diena, kad viņš brauks pie manis un viņa brauks pie tevis, un mēs nekādi nesapratīsim, kāpēc to pieļaujam.

Killing me softly with master's thesis.

Kā tumša ēna dīvainas maģistradarbaizraisītas dziesmas apņem viņas jautro prātu..

It's sad, so sad

It's a sad, sad situation

And it's getting more and more absurd..

Pie baltas lapas apsēžos

Kā pie baltas domas kapa

Un, kas pažēlos reiz tos,

Kas viens otru nesastapa.

Un, kas būs tik drosmīgs pateikt,

Ka nav vainojams neviens,

Kas būs tik drosmīgs pateikt,

Ka nav vainojams neviens?

(Starpspēle.)

Ir jau grūti, nav jau viegli

Dzīvot šajā pasaulē, pasaulē,

Ir jau grūti, nav jau viegli

Dzīvot šajā pasaulē, pasaulē.

I'm not the kind of girl, who gives up just like that,

Oh, no-o-o-o-oo!

Dzelzsgriezēj, šī pasaule mums jāsagriež, dzelzsgriezēj!

(Bundziņas.)

Dzelzsgriezēj, šī pasaule mums jāsagriež, dzelzsgriezēj!

(Bundziņas.)

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Well, I'm gone. Go on then!

Slash Dot Dash Dot,

Slash Dot Dash Dot,

Slash Dot Dash Dot,

Slash Dot Com.

Dot Com.

Dot Com.

Dot Dot Dot Dot Com.

Work it

Make it

Do it

Makes us

Harder

Better

Faster

Stronger

More Than

Hour

Our

Never

Ever

After

Work is

Over

Work it

Make it

Do it

Makes us

Harder

Better

Faster

Stronger

More Than

Hour

Our

Never

Ever

After

Work is

Over

Work it harder, make it better,

Do it faster, makes us stronger,

More than ever, hour after

Our work is never over.

ras.

P.S. Un šo "gabalu" reāli var izdziedāt!

Ko Benders teiktu?

Tu man, nomierinošos nolūkos, saki: "Un, ko Benders teiktu par to, ka tu šitā čīksti? Viņš tevi nošautu! Nē, viņš tevi sagrieztu! Ko?"

Es saku: "Jā, visdrīzāk."

Tu saki: "Lūk. Futurama mums daudz ko labu ir iemācījusi."

Es saku: "Jā."

Tu saki: "Varbūt noskaties kādu sēriju!"

Es saku: "Es tieši vakar skatījos."

Tu saki: "Nopietni?"

Es saku: "Jā."

Tu saki: "Dīvaini, es kaut kā zināju!"

Es saku: "Man besī, ka tu parasti visu kaut kā zini."

Tu saki: "Tu parasti arī kaut kā visu zinu."

Es saku: "19.jūnijā sāksies 8.sezona."

Tu saki: "Ū! Man būs jāatgūst iekavētais!"

Es saku: "Jā."

Tu saki: "Un vēl būs bērni jātaisa."

ras.