rāmirītimiglātīti.

"bet viņas nekad nava, viņa vienmēr tikai ir bijusi," deg J.Akuratera sala. vakarnakt mīļpilsētā vējš pūta tik dikti, ka man šķita - manu nišu stikli tūliņ, tūliņ kritīs pār muguru un sašķērēs miesas. iemigt sanāca stundu pirms mošanās. nenormēta norma.

mazliet par nesenā pagātnē redzēto / darīto.

SKATS 2011 lasījumi izdzīvoja. laiks bija neveiksmīgs, materiāls veiksmīgāks, iesaistītie - satriecoši labi. man žēl, ka jūs to neredzējāt, jo es ticu, ka jums būtu ieteikumi, kā un ko turpmāk darīt labāk. netieku gudra, vai postmodernisma, bet paaudze mēs esam. un tā netikšana gudram laikam ir laba, jo neba nu kāds vienā jaukā dienā izdomāja, ka nu valdīs tas un šis, un es būšu tā un šī paaudzes daļa! nē, beznosacījums valda pār noteikto. rakstiņš te - http://kroders.lv/postmodernisma-paaudze/

SKATS 2011 ietvaros redzēju izrādi, kas latviski saucas 'meitene, no kuras bijās Dievs'. S.Radzobe gan teica, ka tas viss ir vakardiena, bet te tad var smuki saslēgties ar iepriekšējo rindkopu, jo laikā ielikt laikā neieliekamo ir .. laicīgi. man patika. pat ļoti. dramacakas un režijas šīzes. aktrise vispār.. pilns komplekts. viņi visi lika noticēt man, ka varbūt es esmu mazliet traka. un, ja tāds ir pamata uzstādījums - skaisti.

Spēlmaņu Nakts 2011 arī aiz muguras. pirms tam ar Šapiro pasēdēju vienā ekrānā, pabraucu ar 20.trolejbusu, kurā sapazinos par prātam netverami labu vadītāju Violu. personības. tad bēru applausus, sāku orientēties teātrī, sarunāju turpmākos rīcību plānus, padejoju, papapa.. pašā laikā aizbraucu mājup, lai brauktu uz mīļpilsētu, jā.

un tur? tur iesprūdu atkal laikā un vecos niķos. pie jūras pūta vējš, smiltis izskatījās citādāk, rokas, acis, mugura tāpat.

"bet Tonio Krēgers vēl kādu laiku stāvēja pie atdzisušā altāra, ar izbrīnu un vilšanos secinādams, ka uzticība šai pasaulē nav iespējama. tad viņš paraustīja plecus un aizgāja savu ceļu." /T.Manns/

un patiesībā 'drastisks' nozīmē 'draisks'!

r.

rakstiet, minkas!

Turpmāk katra mēneša pirmajā trešdienā nevalstiskajā teātrī Dirty Deal Teatro notiks Latvijas jauno dramaturgu lasījumi „10 minūtes slavas”. Tajos dramaturgi varēs iepazīstināt plašāku publiku ar sevi un savu topošo lugu, dalīties iespaidos ar klausītājiem un viens ar otru, kā arī sacensties par galveno balvu – sava darba iestudējumu Dirty Deal Teatro. Pirmie lasījumi notiks jau šī gada 7.decembrī.

Lai piedalītos lasījumos, dramaturgam jābūt vecumā līdz 30 gadiem, kā arī gatavam stāties publikas priekšā, pašam nolasot savu tekstu un par to diskutējot. Projekts ir vērsts uz atgriezeniskās saiknes veidošanu starp autoru un skatītāju jau darba tapšanas laikā, nevis tikai tad, kad luga jau ir uzvesta uz skatuves un skatītājs to var vien vērot no teātra zāles. Tādēļ lugai jābūt vēl izstrādes stadijā. Sava topošā darba sinopsi (īss sižeta un galvenās domas izklāsts) un pirmās 3 – 5 lugas lapas līdz katra mēneša 26.datumam jāiesūta e-pastā dirtydealteatro@dirtydealteatro.lv. Darbi pirmajiem lasījumiem, kuri norisināsies decembrī, jāiesūta līdz 26.novembrim.

No iesūtītajiem darbiem katru mēnesi četrus labākos atlasīs žūrija - teātra kritiķe Maija Treile, dramaturģe Rasa Bugavičute un režisors Valters Sīlis. Pēc 26.datuma dramaturgiem personīgi tiks paziņots, kuri četri ir tikuši izvēlēti nākamā mēneša lasījumiem. Lasījumi notiks katra mēneša pirmajā trešdienā. Pēc lasījumiem vienīgie vērtētāji būs klausītāji, kuri varēs izteikt savu viedokli par nolasīto lugas fragmentu, tās ideju, tādējādi, iespējams, iedvesmojot jaunos dramaturgus turpmākiem darbiem. Klausītāju balsojums arī katru mēnesi noteiks uzvarētāju, kurš saņems naudas balvu.

Projekta noslēgums paredzēts 2012.gada maijā. Noslēguma lasījumos piedalīsies visi iepriekšējo mēnešu uzvarētāji, lasot savus nu jau tālāk attīstītos darbus. Viņi cīnīsies par galveno balvu – savas jaunās lugas iestudējumu Dirty Deal Teatro nākamajā sezonā. Finālā uzvarētāju noteiks īpaši sastādīta žūrija.

Jauno dramaturgu lasījumi būs vērtīga pieredze gan pašiem dramaturgiem, kuriem būs iespēja parādīt savu darbu plašākai auditorijai, gan arī klausītājiem, kuri ar savu viedokli varēs piedalīties jaunās lugas tapšanā. Tāpat lasījumi var kļūt par labu sākuma punktu kāda dramaturga un režisora sadarbībai, atrodot kopīgu valodu, lai veidotu jaunus projektus.

Ieeja lasījumos bez maksas.

Projekts norisinās sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi un Valsts Kultūrkapitāla fondu.

ras.

p.s. šito der paziņot tālāk.

daiļpsiho.

man patīk būt uz vienas strīpas,

man patīk sakarības.

no darba burtiem paslēpjoties mācību burtos, radošos paturot nemitīgā tuvumā, pārdomas izberot burtos. burtu burvestības. lt un lv valodām reizēm ir tieši tik daudz savstarpējās sasaistes, cik man ir nepieciešams. taču vispār runa ir par to, ka LiepU mācību vajadzībām nointervēju vienu no saviem LKA guru. elektroniski gan, bet tikko lasīju lietas un skaļi smējos, teju vai apraudājos, palepojos, aizdomājos, saiedvesmojos. un, nē, negribu dalīties (vismaz ne pagaidām) konkrētībās! es gribu mazliet pakaifot. mani iedvesmo cilvēki, mani iedvesmo tas, kā strādā tavas / manas / šimšošā / viņu domas, mani iedvesmo poētiskā matemātika un citas muļķīgas lietas. man patīk apstāklis, ka mani var uzpirkt ar 'fēniksa' alu nakts vidū, bet fancy vakariņas paliks visam devītajā plānā. man patīk, ka bija jāpaiet tieši tik ilgam laikam, lai izlīdzinātos nobīdes, un tagad mēs atrastos uz viena viļņa. man patīk apziņa, ka man rūp, ka trausls kļūst vēl trauslāks, ka koola kņud uz mēles, ka novembra vidū kanālmalā zied mārpuķītes, ka šodien nejauši izspēru teikumu 'ja grib, tad var,' tik pārliecinoši, ka pati sabijos. man patīk pat tas, ka pēc mirkļa šitas vieglums var pārvelties grāvja otrā pusē, piespiežot pie zemes visu, kas nupat plivinājās gaisā. katrai sekundes simtdaļai sava nozīme. un mēs jebkurā gadījumā esam vienkārši evolūcijas process.

ras.

p.s. daiļrades psiholoģija ir ģeniāls lekcijas nosaukums, jo nekas cits kā daiļa psihošana tā daiļdarba psiho(zā?)loģiskā tapšana nav.
p.s.2 jā, labi, es aiziešu pie muguras ārsta.

gala vīns un dūmi.

tik tālu nu mēs būtu tikuši. kleita ir, vīns pie atvērta loga bija, dūmi arī. tagad ir sārti vaigi un kņudoņa pakrūtē. tad, re, kā tas notiek! iespējams, ka līdzīga sajūta ir vecākiem, kad viņi palaiž bērnu 1. 1.septembrī uz skolu. kā nu būt, ko nu darīt? patiesībā viss ir skaisti. adrenalīns un citas lietas jau tagad liek domāt par nākamajiem soļiem, lai no tā visa neatkāptos ne par cm. 

ни пуха ни пера!

ras.

p.s. un, ja runājam par 'bikts' pirmizrādi, he, tad tas bija cits gadījums, jo mani nomāca kursa darba negulētās naktis un visssliktinekonevaru.

enercija & emoģija.

par teātri, protams. un dzīvi mazliet. emociju gūt no enerģijas, enerģiju gūstot no emocijas. apburtais loks. tiešām, patiešām apburts! un tad tu tur tā loka vidū sēdi tāds apbūries, aburts un apbūris, un spīdi aiz pareizības un skaidrības. nu, tā pareizība un skaidrība ir tajā, ka ir skaidrs, ka esi pareizajā vietā. nāvīgi labi. un tad tu vari iet mājās ilgi un gari, jo ir skaidrs, ka laiks nekur nepazūd, tas vienkārši rit pareizi.

un tad atkal, sēžot vienā citā teātrī, mēģinājuma laikā sākām runāt par to, kāpēc cilvēks izvēlas apskaust citus par to, kas ir viņiem, nevis pats sevi par to, kas ir viņam! oij, un tad tur tā, un tad tur šitā, līdz atkal jau esi apbūries un tev savi cimdi šķiet skaistākie pasaulē. un tad tu saproti, starp kādiem cilvēkiem sēdi, saproti, ka ir vienojošais, ka ir virziens. un tad tu dzer alu bārā, un tur atkal ir kāds, kurš stāsta un klausās. un tad tu sēdi atkal citā teātrī, jo tur notiek citas skolas cita lekcija, un tev pretī ir cits cilvēks, kurš stāsta un klausās, bet mazliet citādi, taču tajā pašā laikā par to pašu, un .. jā, nejaušību nav. viss sakņojas gribā un darbībā. loģika un fizika visa pamatā :]

rīt ģenerālmēģis, parīt pirmizrāde un trīcoša kleita (nekādā gadījumā bikses), tad elpas atvilkšana, lai 5dien muktu uz Liepāju, kurā saošņāties (sašņaukties!) jūru un cilvēku, un pabūtu citā teātrī, un 7dien jau atpakaļ te, lai būtu turpinājums manam visam. lūk, tā.

begom, rebjatāā!!

ras.

p.s. tulkoju lugu. patīk. pat tulkot tad patīk! crazy, huh?
p.s. 2 - http://teatris.lv/lv/izrades/jauna-zale/gals#images - te tagad ir arī pāris bildes ieskatam!

111 + kakao.

ir. kaut kas ir. vienkārši ir un ir! ir. kaut kas. un nevis kaut kur, bet te. ir un viss. nav, bet ir! nu, jūs saprotat, par ko es runāju?

kopš 3dienas bizoju dramadarbnīcu ritenī. viens pasniedzējs uzmet visu lietu, viens režisors uzmet visu lietu, bet starp pārējiem valda k-kāda tāda.. beznosacījuma apziņa, ka tik, cik iedošu, tik arī saņemšu pretī, kā rezultātā 3 dienas no vietas dabūju absolūti kvalitatīvus spriedumus par un ap tēmu. ir! protams, ka viss varēja būt kārtīgāk un glītāk, un varbūt vēl k-kā nebūt, bet nezagsim sev pirmās reizes baili un lažiņas, he. ir. turklāt lt, lv un est ļaudis spēj rakstīt tik dažādi par tik līdzīgām un visiem saprotamām tēmām, ka.. oho.

šodien teju 5h no vietas runājos ar puišiem, kas ir iekš improvizācijas teātra tik dikti, ka viņiem vajag paplašināt skatījumu par lietām. un tas ir tik skaisti, kad tu redzi, ka cilvēks raksta k-ko nebūt pirmo reizi un pats par to visu iekšā smaida. nevis tā, ka ņirgājoties, bet smaida! jo jūtas mazliet atsviests atpakaļ laikā un kaut kā jauna apgūšanā. es arī. ir.

un tad vēl tas, un tad vēl šitas, un tad vēl tā, un tad vēl šitā, un vēl man ir kakao un 111. ieraksts šajā blogā. pieņemsim, ka tam par godu k-kas jāievēlas. lai ir, kas nav!

turās.

ras.

p.s. apsolu visai pasaulei, ka tuvāko dienu laikā pieslēgšos arī mācībām. superpoweeeers.

oOoOparadise.

sakārtots perimetrs iestāda dvēseļmieru. sēžu, klausos augstāk redzamajās skaņās un grūvējos. pati ar sevi. k-kā tā. patiesībā šī nedēļa būs baisi spraiga, bet esmu tikusi tik tālu, ka nav bail! liekas, ka viss ir gana tālu sakārtots, lai ar lietām būtu iespējams tikt galā. no kurienes šitā sajūta? nav ne jausmas. reizēm manī ieslēdzas visiem izdevīgais flegmātiķis, kurš var vāļāties pa grīdu un domāt par to, ka viss būs labi, nav ko ārdīties. patīk man tā.

+ visam tam mans jaunais šampūns liek matiem smaržot tā, kā smaržo vienas no manām mīļākajām vīriešu smaržām. jes! veikalā esot, cītīgi meklēju ar acīm un degunu, kur ir TAS, kurš tik labi smaržo, līdz attapu, ka pašas mati. prieks un laime, un cerības uz saldiem sapņiem. ha! joki, joki.

sakārtots perimetrs liek domāt meitenīgi. ak, piedodiet! ir labi.

ras.

p.s. un vēl lietas salabo brokastīs sasūtītas, tālu dzīvojošas mūzikas, stundu garas telefonsarunas (kas nemaz nešķiet stundu garas), kā arī teikums 'tu esi draugs ar detonatoru'.

+ arī kakao sagribēšana, tad sadusmošanās par to, ka gribas kakao, jo es tak to nesen jau pirku (ne sev), un tad sasmiešanās par to, ka man nāk dusmas par to, ka man gribas kakao, jo es nesen to pirku ne sev. šaurs lenķis, jā, piedodiet vēlreiz!