28.04.10

popkorns. sāļais.

aizgāju uz filmu par riebīgu policistu, kas patiesībā nemaz nav riebīgs policists. nezinu, filmas noskaņa man patika absolūti ļoti labi. gogogo, werner herzog! divas stundas nosēdēju krēslā kā mazais zaķītis un titros pat sagaidīju scenārista vārdu un uzvārdu! gogogo, william m. finkelstein! :] ja teātra vēsturi es pavadīju kaujoties ar domām par to, ko labāk rakstīt diplomdarbā - lugu vai scenāriju, tad pēc filmas nonācu pie galējā lēmuma. sapriecājos, gāju uz vilcienu, pa ceļam nejauši uzskrēju virsū pasniedzējam krilovam, kurš noteikti pagadījās tur vienkārši kā garāmejošs apstiprinājums lēmuma pareizībai, he.

Terence McDonagh: Shoot him again.
Deshaun 'Midget' Hackett: What for?
Terence McDonagh: His soul is still dancing.

trešdiena mierīgā. nākamā trešdiena mani biedē totāli. un vispār - kaut kas ar tām trešdienām notiek aizdomīgs.. hm.
ras.

25.04.10

11 dienas.

no šī brīža man ir 11 dienas laika savilkt kopā galus. es ļoti labi māku no tā izvairīties. tik labi, ka pašai nepatīk, he. un tieši šajās dienās miegs nāk visvairāk pasaulē. un liekas vitāli nepieciešami sestdienas vakarā, izbraucot caur ogri, aizsperties uz baložiem. paklīst pa pagalmu, noķert ezīti, paauklēt (jo viņš dodas rokās), palaist, lai tas skrien tālāk. tad parunāties ar cilvēkiem pagrabā, tad uzkāpt uz jumta. tā, lai pilnīgā tumsā nesapītos bēniņu veļas striķos, lai kaimiņi nedzirdētu, kā tiek nocelta lūka, lai municipālā policija, braucot garām mājai, mūs nepamanītu, lai neaizķertos aiz vadiem, lai negribētos pagriezt satelītšķīvjus uz pretējo pusi ('un visi pēkšņi redz ķīnu'), lai nenāktu smiekli, kad tie nāk. nu, jā, un tad vēl jāiedzer meža tēja, jāpaskatās uz jahtotāju, jāpaspēlē kaut kāda pilnīgi muļķīga spēlīte (muļķīga, jo es visu laiku zaudēju - man trūkst modrības, he), jāparunā par tālākajiem plāniem un 3 naktī jābrauc mājās, jo man šausmīgi patīk braukt naktī. atsperies pret pedāļiem, un ķer gaismiņas, brauc pa apli kā lielais un jūties forši. pilnīgi šķiet, ka saprotu tālbraucējšoferus.

ārā spīd saule, pēc 3h jābrauc uz skolu. uzminiet, cik daudz lietderīga es esmu izdarījusi?
ras.

p.s. tā tās iespējas tiek pad***tas.
p.s. patīk, ka cilvēks māk apstulbināt otru.
p.s. kaitina, ka esam pieraduši domāt, ka atsūtīto īsziņu skaits (no konkrētā civlēka) k-ko nozīmē.
p.s. wild thing, i think you move me.

21.04.10

ķirši.

gribu tik daudz ķiršu, lai tajos varētu brīvi ieņurkot. par ķiršiem vispār nekas nevar būt labāks. tā vismaz man šķiet tieši precīzi šobrīd :]

patiesībā gribas parakstīt par rāšanos. skolā tevi rāj nonstopā (arī e-pastos), mājās tevi sarāj, dejošanā tevi sarāj, tu pats kādu (daudzus) sarāj. varbūt tad, ja es beigšu rāties, un to enerģiju, ko iztērēju rājoties, sūtīšu citur, mani rās mazāk? hm.

šodien ir diena, kad es pamanu atakal nevajadzīgas un mazas lietas. profilbildi. sarunu. noinformēšanu. krenķi. apskatīšanos. kāpēc?! stop it, raskin. vienkārši - beidz pievērst lietām tik lielu uzmanību. jēgas tāpat nav.

un izrādās, ka raugu pārdod arī tabletēs, kamēr es, ar spilgti zaļu sejas krāsu, cenšos to dranķību norīt svaigā veidā, izšķīdinātu ūdenī! ha!

pieklauvēju telefonam, tas vientuļi novibrē, pasaka man, ka ir +- puspieci, ka nekas nav izdarīts. šinšiļi ņerkst blakus - dzīvība. forši. gribu ķiršus. gribu, lai beidzot iestājas miers. tā vispār kaut kad notiek?! varbūt nemiers ir tieši tāpēc, ka es nezinu, ko īsti gribu. esmu nestabila jau pašos pamatos. e-pasts no asoc. prof. un nežēlīgi gara vēstulie no spānijas. viss ir līdzsvarā! tipa. atkal sanāca k-kāda bezsakarīga muldēšana. soorī :]

'bikts' mani biedē.
ras.

19.04.10

reklamnaja pauza.

5. un 7. maijā 19:00 Spīķeros, Dirty Deal Teatro varēs paskatīties izrādi "BIKTS".

Četri varoņi katrs savā vidē, šaurā un noslēgtā telpā, uzdrīkstas uz mirkli atklāties. Viņu noslēpumi, brīdī, kad tie pateikti skaļi, pārtop savdabīgā grēksūdzē. Viņu visu kopīgais grēks ir meli pašiem sev. Tieši šis atklāsmes mirklis ieinteresējis režisoru Elmāru Seņkovu veidojot izrādi „Bikts”. Iedvesmu noslēpuma tēmas pētīšanai režisors guvis no projekta Post Secret, kura ietvaros mākslinieks Frenks Varens (Frank Warren) kolekcionē un internetā publicē cilvēku iesūtītos noslēpumus. Šajā izrādē ikviens no mums tiek aicināts padomāt par to, cik atklāti esam pret sevi un citiem. Visu četru varoņu tēlos iejutīsies viens aktieris – Jurijs Djakonovs. Pie izrādes dramaturģiskā materiāla strādājuši Latvijas Kultūras akadēmijas dramaturģijas studenti - Rasa Bugavičute, Jānis Balodis, Klāvs Knuts Sukurs un Toms Auniņš, kurš rūpējies arī par izrādes muzikālo noformējumu. Scenogrāfs – Reinis Dzudzilo. Savu jauno izrādi Elmārs raksturo kā izaicinājumu gan tās veidotājiem, gan skatītājiem.

Atbalstītāji: KKF, Degas, Vivacolor.

Biļetes iepriekšpārdošanā „Biļešu Serviss” kasēs
Biļetes cena iepriekšpārdošanā - 4 Ls.
Pirms izrādes teātra kasē - 5 Ls
Studentiem (uzrādot studenta apliecību) - 2Ls

наша rasa.

vulkāna pelni krīt mums uz galvas, mani otro dienu pēc kārtas moka reibonis un asiņojošs deguns.

sākumā likās, ka pie vainas ir 6dienas nakts, kas, manuprāt, bija viena no šaušalīgākajām naktīm ever. tu esi uz ielas, tavas mantas ir ieslēgtas dzīvoklī, kurā tu netiec iekšā, tev rokās ir tikai telefons un blakus k-biedrene, kura spēj ballēties jebkādos diennakts apstākļos. izrādās, ka es ne. izrādās, ka tad, kad es saku, ka gribu uz mājām, es tiešām gribu uz mājām, un gribu sašaut ceļus visiem, kas man traucē tikt uz mājām. toties pie viena galdiņa pasēdēju ar bdram iepriekšējā kursa beidzēju un mūsu sirdsmīļā asoc. prof. meitu. parunājām par polijas prezidenta nāvi. par to, ka viņam ir dvīņu brālis, kam arī, pēc idejas, uz katiņu bija jābrauc, bet..
"un jūs tiešām domājat, ka tur pie vainas varētu būt brālis?!"
"a kas tad ir, ka brālis?"
"ārprāts, jūs esat tik ciniski."
"nē, mēs esam dramaturgi." (smiekli.)

tad man likās, ka pie vainas ir vēstule no asoc. prof. "tev ir 2 dienas laika, lai uzrakstītu man soli pa solim 3.kursa līmenī."

pēc tam man likās, ka pie vainas ir pašnāvnieku un anorektiķu blogu lasīšana, kas patiesībā ar drusku augstāk minēto punktu tīri glīti sapas kopā.

beigu beigās es paliku(-šu) tomēr pie domas, ka vainīgi ir vulkāna pelni. un, ja nu tiešām mēris vol.2 ir klāt? un, ja nu tiešām tam ir 2 gadi laika, lai nobeigtu maksimāli daudz cilvēkus, sataisot beigās pasaules galu? :] esmu saulstariņš.

ā, jā. vēl sapazinos ar ralfu, kas izrādās ir grindex ērgļa un zvirbulēna "tēvs". francija un beļģija tiešām ir multeņu perspektīvvalstis. k-gan par to nav vērts domāt. vulkāna pelnu dēļ.
ras.

p.s. kāds teiktu, lai es beidzu šņaukt tavar.

15.04.10

selfdestruction.


greizsirdība ir tizli. kur nu vēl nepamatota. tipa, jā, ok, kūl - tu cepies, značit k-kas tur ir, ļeļeļe, bet .. bāā. kill bill. uzliku uz acīm SAVAS aviatorbrilles, kuras nekad dzīvē nevienam nedošu (ha!) un izdzēsos no feisbuka, lai viss būtu līdzsvarā. tur var būt tikai viens cilvēks no diviem, he. tāds likums.

k-kur plaušās sēž pavasarklepus. svēta lieta! toties 9os no rīta ar kājām iet pāri salu tiltam, kad saule smuki spīd, tev joprojām drusku reibst galva un garastāvoklis ir labs - forši :] vēl nenormāli laba lieta ir balkons 6.stāvā. lielpilsētā. un pilnīgi liekas, ka tu esi k-kāds tūrists. k-kur .. dajebkur. baigi labi. un pretējās mājas logi paliek oranžāki un oranžāki. un no sākuma bail, bet tad, kad jau viss vairāk vai mazāk vienalga, tad arī augstums ir draugs. balkoni vispār kicks. pa dienu, vakarā, naktī, četros, sešpadsmitos - so whatever. vecajā mājā mums bija terase. 6.stāvā. es sēdēju tai uz malas un kūļāju kājas nekurienē. 'un, ja tu nokristu lejā, es tevi pat uz šaufeles nevarētu saslaucīt!' ka-put.

tikko sāka likties, ka 22 gadi ir nodzīvoti jēdzīgi, jo es māku aizvērties un nerunāt, kad viss var izvērsties par baigo kašķi. bet visā visumā - viss taču ir skaisti. enerģijas ir vairāk kā saprašanas, smaidīšana ir tavs otrs vārds, tev taču viss ir kārtībā, tev viss sanāk, viss izdodas, viss ir AFIGENNA.

gribu uz lt pie brālēniem. viss.
ras.

12.04.10

moš arlabunakti?!

totāla nakts. ar totālām naktsatziņām:
  • ja svētdienas naktī nenāk miegs, tad pirmdienas žurnālistika un cenšanās tajā neknābāt gaisu (jo auditorijā k-kādā megaideālā gadījumā var būt tikai 9 studenti) vnk nogalinās;
  • es spēju pamodināt, bet tas nemazina turpināšanu nerakstīt;
  • jo mazāk tu redzi un iesaisties, jo vieglāk pieņemt, ka lietas tevi neinteresē;
  • ja tu 14h dirni pie baltas microsoft word lapas, tad acis sāk sūrstēt stipri;
  • attiecības joprojām ir pārāk sarežģīti;
  • the dead know only one thing: it is better to be alive;
  • ne es guļu, ne es rakstu, zaibis;
  • kad viss sakaitina, gribas lamāties :]
omfg, cik jēdzīgi.
ras.