Kad dušā iemaldās skudra.

Viņa dušojas. Dušā iemaldījusies skudra. Viņa cenšas to aizskalot prom, bet ūdens negrib pieklājīgi atstāt dušas kabīni, tāpēc viņa pieliecas un pabaksta ar pirkstu notekcaurulē. Mati. Viņa saviebjas, izpūš gaisu un ar diviem pirkstiem velk no notekcaurules to, kas tajā sakrājies. Mati. Aplipuši skudru līķīšiem. Blondi. Dušošanās sapurgāta. Viņa stāv istabas vidū, satinusies baltā halātā, zvana uz recepciju un brēc klausulē par to, ka tā jau nu gan neies cauri. Pēc brīža pie viņas tiek atsūtīts santehniķis - sārtiem vaigiem, izskatās sabijies. Protams, ka pēc labi iztīrītas notekcaurules abi drūmi samīlējās. Viss smuki.

Viņa dušojas. Dušā iemaldījusies skudra. Viņa cenšas to aizskalot prom, bet ūdens negrib pieklājīgi atstāt dušas kabīni, tāpēc viņa pieliecas un pabaksta ar pirkstu notekcaurulē. Mati. Viņa saviebjas, izpūš gaisu un ar diviem pirkstiem velk no notekcaurules to, kas tajā sakrājies. Mati. Aplipuši skudru līķīšiem. Blondi. Gari. Viņa, satinusies dvielī, uz kura kaut kādi briesmīgi delfīni, stāv pretī viņam un met blondos matus šim sejā. Tā arī viņa neuzzināja, kas tā bija par kārtējo blondīni, jo daudz būtiskāk bija izdomāt, kā sadalīt tā mudaka līķi. Uz briesmīgo delfīnu dvielīša.

Viņa dušojas. Dušā iemaldījusies skudra. Viņa cenšas to aizskalot prom, bet ūdens negrib pieklājīgi atstāt dušas kabīni, tāpēc viņa pieliecas un pabaksta ar pirkstu notekcaurulē. Mati. Viņa saviebjas, izpūš gaisu un ar diviem pirkstiem velk no notekcaurules to, kas tajā sakrājies. Mati. Aplipuši skudru līķīšiem. Blondi. Viņa velk tos garā, salipušā ķeskā no notekcaurules, un pēkšņi pa matiem uz viņas rokas sāk dragāt skudras. Vispirms divas, tad neskaitāmas. Viņa iekliedzas un cenšas ar ūdens palīdzību skudras noskalot no sevis, bet tas neizdodas. Viņa izlec no dušas un cenšas nopurināties, bet skudras tikmēr jau iekaro vannasistabas grīdu. Skudras viņu apēda. Apēda arī skolnieci, kas pēc pāris stundām nāca pie viņas privāti mācīties franču valodu.

Viņa jutās kā matu kumšķis, kas tikko izvilkts no notekcaurules un aplipis skudru līķīšiem. Un kāds to sauktu par literatūru.

Šodien pat Ventspilī karsti.

ras.

P.S.

2dien bija pirmizrāde šim - http://teatris.lv/lv/izrades/aktieru-zale/meitenes - kas atnesa brīnišķīgu pēcpirmizrādes balli.

Rīt būs pirmizrāde šim - http://www.godateatris.lv/lv/jaunumi/akti-nakti-piedalisies-ari-goda-teatris - kas gan jau arī atnesīs kaut ko.
Un te - http://www.ipetitions.com/petition/100gkulturas/ - var parakstīties, cerībā, ka neģēļi liks mierā 100g kultūras.

+
Un tad pienāks tā diena, kad viņš brauks pie manis un viņa brauks pie tevis, un mēs nekādi nesapratīsim, kāpēc to pieļaujam.

Killing me softly with master's thesis.

Kā tumša ēna dīvainas maģistradarbaizraisītas dziesmas apņem viņas jautro prātu..

It's sad, so sad

It's a sad, sad situation

And it's getting more and more absurd..

Pie baltas lapas apsēžos

Kā pie baltas domas kapa

Un, kas pažēlos reiz tos,

Kas viens otru nesastapa.

Un, kas būs tik drosmīgs pateikt,

Ka nav vainojams neviens,

Kas būs tik drosmīgs pateikt,

Ka nav vainojams neviens?

(Starpspēle.)

Ir jau grūti, nav jau viegli

Dzīvot šajā pasaulē, pasaulē,

Ir jau grūti, nav jau viegli

Dzīvot šajā pasaulē, pasaulē.

I'm not the kind of girl, who gives up just like that,

Oh, no-o-o-o-oo!

Dzelzsgriezēj, šī pasaule mums jāsagriež, dzelzsgriezēj!

(Bundziņas.)

Dzelzsgriezēj, šī pasaule mums jāsagriež, dzelzsgriezēj!

(Bundziņas.)

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Can I kick it? Yes you can!

Well, I'm gone. Go on then!

Slash Dot Dash Dot,

Slash Dot Dash Dot,

Slash Dot Dash Dot,

Slash Dot Com.

Dot Com.

Dot Com.

Dot Dot Dot Dot Com.

Work it

Make it

Do it

Makes us

Harder

Better

Faster

Stronger

More Than

Hour

Our

Never

Ever

After

Work is

Over

Work it

Make it

Do it

Makes us

Harder

Better

Faster

Stronger

More Than

Hour

Our

Never

Ever

After

Work is

Over

Work it harder, make it better,

Do it faster, makes us stronger,

More than ever, hour after

Our work is never over.

ras.

P.S. Un šo "gabalu" reāli var izdziedāt!

Ko Benders teiktu?

Tu man, nomierinošos nolūkos, saki: "Un, ko Benders teiktu par to, ka tu šitā čīksti? Viņš tevi nošautu! Nē, viņš tevi sagrieztu! Ko?"

Es saku: "Jā, visdrīzāk."

Tu saki: "Lūk. Futurama mums daudz ko labu ir iemācījusi."

Es saku: "Jā."

Tu saki: "Varbūt noskaties kādu sēriju!"

Es saku: "Es tieši vakar skatījos."

Tu saki: "Nopietni?"

Es saku: "Jā."

Tu saki: "Dīvaini, es kaut kā zināju!"

Es saku: "Man besī, ka tu parasti visu kaut kā zini."

Tu saki: "Tu parasti arī kaut kā visu zinu."

Es saku: "19.jūnijā sāksies 8.sezona."

Tu saki: "Ū! Man būs jāatgūst iekavētais!"

Es saku: "Jā."

Tu saki: "Un vēl būs bērni jātaisa."

ras.

Ciniķis biš.

Šīs skaistās, skaistās, šausminošās sāpēs savilktās, iežēlinošās sejas. Ak, nabaga cēlās, centīgās dvēseles, cik jums grūti! Gribu iesist. Bet tad savilksies tās sejas vēl lielākās sāpēs un pār vaidziņiem, iezīmējot krunciņu izrakstītās takas, sāks ritēt krokodilīšasaras. Ak, nabaga sapluinītās dvēseles! Cik žēl, cik žēl, cik ārkārtīgi sāpīgi, ka jūs esat tik sadragātas!

Un tad vēl tas klīniskais romantisms, kas pārkrāsots sintētiski rozā krāsā, deviņās kārtās, tā, ka tumīgi un pretīgi tek gar sienu. Bieza, drausmīgi spilgta rozā krāsa, kas tek lejup treknās pilēs. Eļļaini taukaina krāsa, kuru uz pirkstiem joprojām var just, lai gan rokas nomazgātas jau 19 reizes. Jā, jo mīlestība taču ir tikai, tikai un vienīgi pozitīva un skaista, cukurvates apķepusi. Pamērcēta zaptsūdenī.

Mēs esam tik dziļdomīgi un visgudri, un patiesi, un visu varoši, un tik romantiski, romantiski, romantiski, tik cēli, tik visu uzlabot griboši! Uz labu, uz labu, uz labu viss! Otra noniecināšana nav noniecināšana, nē, tā ir glbāšana! Mātīšu Terēzīšu armija. Armijiņa.

Un, kur pazūd sāpes un romantisms, un dziļdomība, un cēlums, kad tu esi dusmīgs un brutāli lamājies, jo vairs nevari izturēt? Kur viss paliek, kad tu sit pa galdu ar dūri un valdi asaras? Tās, kuras dusmīgās, ko? Viss iepriekšuzpūstais, šķebinoši pretīgais saldums izčākst gaisā. Cakainās rozes, kas kūkas galā, ir vienkārši sviests.

Man patīk dusmas. Dusmas ir patiesas. Varbūt tāpēc man patīc tu. Varbūt tāpēc man patīk par to dusmoties. Dusmojies vēl! Dusmas, dusmas, dusmiņas.

ras.

P.S. Viss forši, puķes dīgst!

Narkoo-Mania.

Kaut man tevis vienreiz pietiktu, kaut man tevis vienreiz pietiktu, kaut man tevis vienreiz pietiktu, man tevis nepietiks nekad. Nekad man tevis nepietiks, nekad man tevis nepietiks, nekad man tevis nepietiks, kaut man vienreiz tevis pietiktu.

Un tad tu man piezvani, un tad mēs abi pazūdam. Forši tā! Kopā ņemam un pazūdam, lai gan nepazūdam. Pazudinām? Pazudināmies?

Starpcitu interesanti, es bieži redzu sapņus, kad esam viens vesels. Nu, tas ir tā, ka esam vienā ķermenī, visbiežāk tavā, un it kā tevī mēs abi divi perinām turpmāko rīcību un attīstību. Tā mēs vienā manā sapnī, esot tavā ķermenī, kopīgi izglābām kopīgu draugu. Atsevišķi esot, mums visdrīzāk tas nebūtu izdevies. Interesanti, jā.

Pēdējā laikā vispār bieži redzu sapņus.

To see a cat in your dream symbolizes an independent spirit, femine sexuality, creativity and power. Man rokās bija balts kaķēns.

To see a dog in your dream symbolizes intuition, loyality, generosity, protection and fidelity. Tev līdzās gāja melns suns.

X. Tad.. kaut kad.

Y. Kaut kad gan, jā.

ras.

P.S.
Tulkojot no grieķu valodas: narkoo - sastingums, nejūtīgums, pārakmeņošanās; mania - ārprāts, kaisle.

Spirāle.

Apēd mani vēlās vakariņās, atgremo un tad apēd vēlreiz brokastīs. Ēd mani katru mīļu dienu, cīpslas rūpīgi sakošļādams, kauliņus apskrubinādams, ēd, es tev saku, tu, mans sasodītais Murgs. Parazīts nolādētais, turklāt mūžam laipni gaidītais manās vēnās, mugurkaula smadzenēs un vēdera dobumā. Aiz loga bezcerīgi snieg, mēs apmaināmies ar standarta: "Pakaries," un ejam katrs pa savu taku.

It kā.

No Pionieru pils divi riteņbraucēji izbrauc katrs savā virzienā. Viens ar 12km/h, otrs ar 17km/h. Cik kilometru attālumā viņi atradīsies viens no otra pēc trīs stundām? Kas tas vispār tāds par debilu jautājumu, ja jau pēc pirmajām piecām minūtēm viens no riteņbraucējiem ar asiņainiem ceļiem un plaukstām rīs asaras ceļmalā, otram pastāvīgi esot viņa apziņā, kamēr otrs trauksies vēja ātrumā uz priekšu, lai tikai nebūtu jāskatās atpakaļ un jāpārliecinās, ka pirmais nebrauc pakaļ, jo taču gribas, lai brauc, lai brauc pakaļ visu laiku!

Un tad mēs abi saskumsim, un tad mēs abi sabozīsimies, un tad mēs abi pārkāpsim sev pāri, un tad mēs abi sazvanīsimies, un tad mēs abi pārliecināsimies, ka nekas nav mainījies, un tad mēs abi nomierināsimies, un tad mēs abi smuki turpināsim viens otram čakarēt bobi, jo patīk taču, nu, patīk.

Mēs esam tik vienādi idiotiski, ka bail.

ras.

P.S.
http://www.youtube.com/watch?v=dynpVN25bhY&feature=endscreen

Patīk marts.

"Visas jūtas ir savijušās kopā, nevienas attiecības nav brīvas un norobežotas, viss šķērso visu."

/Lārss Keplers/

"Man mazliet salsts mugura un degungals, man mazliet gribas paslēpties zem segas. Man mazliet nepatīk, ka tu man nesaki to, ko es tāpat jau zinu, bet mana nepatika še neko nemainīs, jo izvēle ir tavās rokās," marta saulē Marta teic.

Tev viņš, viņa, viņš, viņa, viņai viņš, viņa, viņš, viņa, un visi klusē kā partizāni, cerot, ka noskaidrosies viss tak tāpat, bez liekas piepūles un veltas mēļu kulšanas. Un tomēr Martai nepatīk, un tomēr Martai mazliet salst, un tomēr Marta tāpēc nīgrojas un izdomā tevi ignorēt. Un tikai tad tu saproti, ka neba to tu gribēji, kaut arī tik glīti panāci.

"Par vēlu, par vēlu, par vēlu," marta saule Martai teic, un Marta iet pa marta saules stariem nodurtu galvu, jo reizēm pretīmnācējiem vieglāk acīs neskatīties.

Tas tā, vispārīgi ļoti.

ras.