paved - aizved - daved

es reiz kādu pazinu tik labi, ka mīlēju. es reiz kādu pazinu tik slikti, ka mīlēju. kāds mani pazina tik labi, lai nemīlētu. kaut gan vēlās vakara stundās (vēlās, kad vēlas visvairāk un no sirds) domāju, ka pazina tik slikti, lai nemīlētu. asns. pienene. pūkas vēlāk. un vēlreiz. un no sākuma. un atkal. un neapnīk nekad.

/A. Zariņa/

gribas teikt, ka viss remdeni, bet nav! gribas teikt, ka nekas nenotiek, bet notiek! gribas teikt, ka viss slikti, bet nav! gribas teikt, ka viss vienalga, bet nav! gribas teikt, ka nekas neinteresē, bet interesē!  gribas teikt, ka neko nesaprotu, bet saprotu! laikam. varbūt. nezinu. mēs runājamies un atskaitāmies, un neskaišamies, un neuzprasāmies. interesanti. es visu laiku cenšos izskaitļot iemeslus un brīžus, kad, kāpēc, kas salūza vai salīmējās, un man nekādi, nu, nekādi tas neizdodas. vārdu sakot - šodiena apēdusi visus manus spēkus, gribas atvērt durvis un paklaigāt. nokratīt nost no pleciem sesijas, paķert pildspalvu un rakstīt.

nē, es neatgriežos. es nekad neesmu bijusi aizgājusi.

ras.

beznozīmīgi fakti.

• jāmācās.
• ja man būtu tāds turnteibls (skat.att.1), no rītiem būtu vieglāk pamosties, jo tas ir tik sasodīti ekselenti - izvelties no gultas, lai uzliktu skanēt kādu no pasaulē mīļākajām platēm.

att.1

• ja man būtu tādas klavieres (skat.att.2), es sazagtos no mammas mājām nošu kaudzes un spēlētu, kamēr .. zaļš gar acīm mestos.

att.2

• nogriezu matus.
• jāraksta teātru lietas, bet šobrīd atturos no tā, jo jāmācās, tipa, sirdsapziņu mierinu.
• dzimšanas dienā mammai paprasīju maku (skat.pielikums1).

Mamma. Ko man tev uzdāvināt dzimšanas dienā?

Rasa. Maku.

Mamma. O, to es varu. Kādu?

Rasa. Nu, parastu maku.

Mamma. Nu, kādu?

Rasa. Jēziņ, nu, vienkāršu maku!

Mamma. Kāds ir vienkāršs maks?

Rasa. Pilns!

Mamma. Es nopietni jautāju.

Rasa. Nu, es gribu tādu.. Vienkārši inčīgu maku! Ne pārāk lielu, ne pārāk mazu. Zini, šitos garos? Tādu ne, resnu arī ne. Lakādas arī noteikti ne. Spīguļus arī nevajag. Puķes arī negribu. Ja nu vienīgi maziņas, bet nekādas rozes. Melnu noteikti negribu. Brūnu arī ne. Auduma negribu. Un šitās mākslīgās čūskādas, leopardādas rakstus - nekādā gadījumā. Kaut kādas tur sprādzes arī nevajag. Rūtainu arī ne, vai ar uzrakstiem - fū, nē. Oranžu arī negribu, ar rimbuļiem arī ne. Nu, kaut kā tā!

Mamma. Pērc pati.

pielikums1

• iešu uz šito -BAZINGA!
• vakar biju diskusijās par radošo personu statusu. priecājos par to, ka Latvijas kultūras jomā darbojas patiešām intelektuāli cilvēki! bēdājos par to, ka līdz ar to politikai nekas dižs vairs pāri nav palicis. diskusija beidzās ar kultūras ministres verdiktu: "daudzi nenokārtoti jautājumi".. satriecoša konkrētība.
• nemācos.

ras.

pikts skats.

un, ja Tev uznāk sāpe, raksti! es profesionāli māku apieties ar elastīgajām saitēm. par spīti tam, ka taureņi galvā, ka vēderā ieperinājušies kovārņi. viss kaut kā mazliet nepareizi, viss buksē uz vietas un kaitina. nu, ne viss, bet daļa. turklāt Tava daļa, ne mana! jēziņ. tik daudz darāmā, bet garlaicīgi. kur loģika un sakarības? tikai krist sev uz nerviem protu nemainīgi. tāpat kā krist no riteņa, krist uz ledus, uz līdzenas vietas, pa trepēm (skolas, autobusu, stacijas), krist apātijā, sapņos un dīvainās iztēles bildēs. ārprātīgi apnicīgi. pie visa vainīga tā tumsa, kas aiz loga. sauli gribu! tagad.

ras.

superglū.

mani ir apsēdis nemiers, un tomēr, par spīti tam, man nupat, nupat izdevās noķert aiz pakaļkājas sajēgu. ir tā, ka viss nostājas briesmīgi jauki pa vietām, kad top skaidrs - ar mani viss ir kārtībā, es neesmu vairs iesprūdusi laikā pirms 7 gadiem, es kustos uz priekšu, turklāt man pat mazliet izdodas! lūk, no kā man šobrīd ir eiforija, kuru man labprāt gribētos pielipināt jums visiem. kaifs par to, ka pa ceļam ieskrējienam parādās apstākļi, kas citreiz gadās cilvēkveidīgi, kas ļauj tev atjēgties par to, cik maz vajag, lai justos labi. vajag saprašanu, ka viss būs un notiks, un jau ir procesā uz priekšu! kamēr es te sēžu un rakstu šito vai to, viss jau notiek - vajdzīgie vadi tuvojas cits citam, lai saslēgtos un rezultētos.

ir taču skaisti 2012. gada janvārī plānot 2013. gada janvāri!

ir taču skaisti mocīties ar bezmiegu, jo jāmācās līdz 5iem, jācenšas cīnīties ar sapņošanu vaļējām acīm līdz 7iem, jāiekrīt nesakarīgā miegā, jāceļas augšā, jāaizbizo līdz darbam, jāturpina viss velt uz priekšu.

ir taču skaisti, ka rīt Dirty Deal'ā būs jauno dramaturgu lasījumi, kuros piedalīsies superhārdkorīga kompānija!

ir taču skaisti no ne reizi nevilktas kleitas satjūnēt plānotāja vāku tā, lai pašai prieks.

ir taču skaisti domāt, ka tas un šitas ir neizdarāmi un neiespējami, lai pēcāk pats sev un visiem citiem pierādītu pretējo.
ir taču skaisti nezināt, kas notiks rīt.

ai, vecīt! viss ir smuki. vienkārši dari.

ras.

p.s. plānotājs, kuru nopirku LT maximā, jo tas vienkārši bija mīļvalodā. tagad tam mugurā mana kleita.

jaunā gada žagas.

ārkārtīgi skaists 2012. gada pirmās dienas rīts. ārkārtīgi patīkamas jaunā gada žagas pakrūtē, kas liek izelpot mirguļus un brīnīties, no kurienes manī kas tāds, pašai laikam gan visus iemeslus skaidri nojaušot. vecgada pēdējā diennakts lika slēpties šallē, lai tajā ievīstītais, bezgala muļķīgais smaids nebiedētu pārējos sabiedriskā transporta pasažierus, he. neizdevās, viņi smaidīja līdzi. vecgada pēdējā diennakts lika kādai smaržai aizķerties kaut kur degungalā, lai tā strādātu kā atgādinātājs, ka der pacīnīties pēc kārojamā. vecgada pēdējā diennakts lika mieram nogulties uz pleciem divu roku smagumā, lai uzburtu absolūti taustāmu tik ļoti nejēdzīgi aizmirsto 'kuš, kuš'. izrādās, ka var joprojām tā smuki, tā mierīgi, tā vienkārši un nepārspīlēti, bez liekiem solījumiem un zaptes liešanas ausīs. joprojām var tā, ka nemanāmais liek trīcēt pasaulei, un man vienkārši gribas skaļi ķiķināt aiz prieka par to, ka jaunais gads sākas ar tik vērtīgiem atgādinājumiem par lietu. brīnišķīgi!

kas un kā notiks tālāk - lūkosim, taču motivācijas pamati zināmām izmaiņām ir ielieti gruntīgi.

atiet, zuzīt!

ras.

bazinga.

katra 3. teikuma galā joprojām gribas teikt 'ta-dā', katra 5. teikuma galā gribas dziedāt Zemfiras dziesmu 'мальчик', jo tās vārdi ir līdz mielēm patiesi un saprotami (paldies, Djima). kas vēl tāds brīnišķīgs? ziemassvētki, temperatūra, ēdiens, ēst negribēšana, lielisks laiks aiz loga, galvassāpes.. bet neies jau činkstēt :] ta-dā. ar organismu spēlējam 'kurš kuru piežmiegs pie zemes', pagaidām es zaudēju. visi radi Liepājā un baigas ilgas pēc vecajiem, labajiem draugiem, kuri tepat tuvumā vien ir, tik mēs k-kā esam pamanījušies visi vienlīdz sparīgi ielīst katrs savā kastē, lai darītu savas lietas. мальчик желает быть Богом, но это так трудно и грустно, и так одиноко. garlaicīgi. ta-dā. nejustos kā tāda pussprāgusi muša, brauktu dažus apciemot. varbūt rīt. būtu tak smuki iztēloties, ka man nav telefona, nav interneta, nav gribēšanas visus brīdināt par sevi, bet vienkārši būt pie attiecīgajām durvīm, apķert (jo pa retam drīkst), pateikt, ka man prieks pazīt, iedzert uz otra rēķina tēju un tad braukt tālāk. ta-dā. tāds normāls par sevi atgādināšanas reids! oн мне говорил это пьяный и глядя в глаза. tipa viltīgi.

tuvojas jaunais gads. ta-dā. tā runā, ka vecajā gadā der izdarīt līdz galam iesākto, lai gadu sāktu sakārtoti. nespīd. esmu ar to jau samierinājusies. денег - ноль, cекса - ноль, музыка сдохла - мальчик - ноль. ta-dā. turklāt plāni nākamajam gadam birst kā no pārpilnības raga. un, mans mīļais organism, piedod, bet tev nāksies tiem turēt līdzi, jo manas smadzenes tā grib. brīnišķīga saruna. ta-dā. agrāk bija vieglāk, jo man negribējās kārtību, tagad man to gribas pat tur, kur nav iespējams to atrast, jo viss ir sapurgāts ar spilgtām krāsām, muļķīgiem lēmumiem / negribēšanu lēmumus pieņemt, priekšstatiem, prototipiem un citām skaistām (un dažām patiešām skaistām) lietām. reizēm grūtais ar vieglo savstarpēji mijas tik strauji, ka rodas pārliecība - galva man reibst tieši no tā, ne no temperatūras, alkohola, zema asinsspiediena vai citām skaistām (un dažām patiešām skaistām, he) lietām. мимо дождей, фонарей, мимо снов и бессониц, быстрее, чтоб не опоздать и запомниться, жадно глотая улыбки людей.

nogriezt matus un noplēst tapetes. ta-dā.

ras.

nearnebez.

jūs esat cits citam pastāvīgi nepastāvīgi, mēs esam viens otram pastāvīgi nepastāvīgi, jo nekas nav tik pastāvīgs kā nepastāvīgais, tāpēc es pastāvēšu tev brīdi aiz muguras, lai tad aizietu prom, saglabājot nepastāvību, jo pastāvīgais kļūst garlaicīgs, ja tas nav nepastāvīgs, tu droši vien domā tāpat brīdī, kad man šķiet, ka esi pastāvīgs, bet izrādās, ka nepastāvīgs, turklāt tas notiek ārkārtīgi pastāvīgi.

unja | ajnu

unja | ajnu

unja | ajnu

cilvēkā viss notiek spoguļattēlā - viens rāda pa labi, otrs rāda pa kreisi, viens saka par, viens pret, viens piemiedz labo aci, otrs kreiso utt., u.tml., bet par spīti visam, abām manām spoguļpusēm nav bail. kaut kā baigi jocīgi.

paķēru maisus un izrevidēju te visu, katru lietu, pie kuras pieķēru sevi domājam: 'varbūt pēc kāda laika noderēs,' nafig maisā. traukus, zeķbikses, krāsas, krūšturus, bildes, žurnālus, dēļus, pakaramos, marinētu sēņu burkas utt. attīrīta telpa - attīrīts gaiss - attīrītas domas. būs labi. neatkarīgi no pastāvīgā vai nepastāvīgā.

ras.

p.s. nevaru tomēr saprast, kas uzvar 'pastāvīgi nepastāvīgais' vai 'nepastāvīgi pastāvīgais'.