15.11.11

daiļpsiho.



man patīk būt uz vienas strīpas,
man patīk sakarības.

no darba burtiem paslēpjoties mācību burtos, radošos paturot nemitīgā tuvumā, pārdomas izberot burtos. burtu burvestības. lt un lv valodām reizēm ir tieši tik daudz savstarpējās sasaistes, cik man ir nepieciešams. taču vispār runa ir par to, ka LiepU mācību vajadzībām nointervēju vienu no saviem LKA guru. elektroniski gan, bet tikko lasīju lietas un skaļi smējos, teju vai apraudājos, palepojos, aizdomājos, saiedvesmojos. un, nē, negribu dalīties (vismaz ne pagaidām) konkrētībās! es gribu mazliet pakaifot. mani iedvesmo cilvēki, mani iedvesmo tas, kā strādā tavas / manas / šimšošā / viņu domas, mani iedvesmo poētiskā matemātika un citas muļķīgas lietas. man patīk apstāklis, ka mani var uzpirkt ar 'fēniksa' alu nakts vidū, bet fancy vakariņas paliks visam devītajā plānā. man patīk, ka bija jāpaiet tieši tik ilgam laikam, lai izlīdzinātos nobīdes, un tagad mēs atrastos uz viena viļņa. man patīk apziņa, ka man rūp, ka trausls kļūst vēl trauslāks, ka koola kņud uz mēles, ka novembra vidū kanālmalā zied mārpuķītes, ka šodien nejauši izspēru teikumu 'ja grib, tad var,' tik pārliecinoši, ka pati sabijos. man patīk pat tas, ka pēc mirkļa šitas vieglums var pārvelties grāvja otrā pusē, piespiežot pie zemes visu, kas nupat plivinājās gaisā. katrai sekundes simtdaļai sava nozīme. un mēs jebkurā gadījumā esam vienkārši evolūcijas process.

ras.
p.s. daiļrades psiholoģija ir ģeniāls lekcijas nosaukums, jo nekas cits kā daiļa psihošana tā daiļdarba psiho(zā?)loģiskā tapšana nav.
p.s.2 jā, labi, es aiziešu pie muguras ārsta.

10.11.11

gala vīns un dūmi.



tik tālu nu mēs būtu tikuši. kleita ir, vīns pie atvērta loga bija, dūmi arī. tagad ir sārti vaigi un kņudoņa pakrūtē. tad, re, kā tas notiek! iespējams, ka līdzīga sajūta ir vecākiem, kad viņi palaiž bērnu 1. 1.septembrī uz skolu. kā nu būt, ko nu darīt? patiesībā viss ir skaisti. adrenalīns un citas lietas jau tagad liek domāt par nākamajiem soļiem, lai no tā visa neatkāptos ne par cm. 

ни пуха ни пера!

ras.


p.s. un, ja runājam par 'bikts' pirmizrādi, he, tad tas bija cits gadījums, jo mani nomāca kursa darba negulētās naktis un visssliktinekonevaru.

08.11.11

enercija & emoģija.



par teātri, protams. un dzīvi mazliet. emociju gūt no enerģijas, enerģiju gūstot no emocijas. apburtais loks. tiešām, patiešām apburts! un tad tu tur tā loka vidū sēdi tāds apbūries, aburts un apbūris, un spīdi aiz pareizības un skaidrības. nu, tā pareizība un skaidrība ir tajā, ka ir skaidrs, ka esi pareizajā vietā. nāvīgi labi. un tad tu vari iet mājās ilgi un gari, jo ir skaidrs, ka laiks nekur nepazūd, tas vienkārši rit pareizi.

un tad atkal, sēžot vienā citā teātrī, mēģinājuma laikā sākām runāt par to, kāpēc cilvēks izvēlas apskaust citus par to, kas ir viņiem, nevis pats sevi par to, kas ir viņam! oij, un tad tur tā, un tad tur šitā, līdz atkal jau esi apbūries un tev savi cimdi šķiet skaistākie pasaulē. un tad tu saproti, starp kādiem cilvēkiem sēdi, saproti, ka ir vienojošais, ka ir virziens. un tad tu dzer alu bārā, un tur atkal ir kāds, kurš stāsta un klausās. un tad tu sēdi atkal citā teātrī, jo tur notiek citas skolas cita lekcija, un tev pretī ir cits cilvēks, kurš stāsta un klausās, bet mazliet citādi, taču tajā pašā laikā par to pašu, un .. jā, nejaušību nav. viss sakņojas gribā un darbībā. loģika un fizika visa pamatā :]

rīt ģenerālmēģis, parīt pirmizrāde un trīcoša kleita (nekādā gadījumā bikses), tad elpas atvilkšana, lai 5dien muktu uz Liepāju, kurā saošņāties (sašņaukties!) jūru un cilvēku, un pabūtu citā teātrī, un 7dien jau atpakaļ te, lai būtu turpinājums manam visam. lūk, tā.

begom, rebjatāā!!
ras.

p.s. tulkoju lugu. patīk. pat tulkot tad patīk! crazy, huh?
p.s. 2 - http://teatris.lv/lv/izrades/jauna-zale/gals#images - te tagad ir arī pāris bildes ieskatam!

30.10.11

111 + kakao.


ir. kaut kas ir. vienkārši ir un ir! ir. kaut kas. un nevis kaut kur, bet te. ir un viss. nav, bet ir! nu, jūs saprotat, par ko es runāju?

kopš 3dienas bizoju dramadarbnīcu ritenī. viens pasniedzējs uzmet visu lietu, viens režisors uzmet visu lietu, bet starp pārējiem valda k-kāda tāda.. beznosacījuma apziņa, ka tik, cik iedošu, tik arī saņemšu pretī, kā rezultātā 3 dienas no vietas dabūju absolūti kvalitatīvus spriedumus par un ap tēmu. ir! protams, ka viss varēja būt kārtīgāk un glītāk, un varbūt vēl k-kā nebūt, bet nezagsim sev pirmās reizes baili un lažiņas, he. ir. turklāt lt, lv un est ļaudis spēj rakstīt tik dažādi par tik līdzīgām un visiem saprotamām tēmām, ka.. oho.

šodien teju 5h no vietas runājos ar puišiem, kas ir iekš improvizācijas teātra tik dikti, ka viņiem vajag paplašināt skatījumu par lietām. un tas ir tik skaisti, kad tu redzi, ka cilvēks raksta k-ko nebūt pirmo reizi un pats par to visu iekšā smaida. nevis tā, ka ņirgājoties, bet smaida! jo jūtas mazliet atsviests atpakaļ laikā un kaut kā jauna apgūšanā. es arī. ir.

un tad vēl tas, un tad vēl šitas, un tad vēl tā, un tad vēl šitā, un vēl man ir kakao un 111. ieraksts šajā blogā. pieņemsim, ka tam par godu k-kas jāievēlas. lai ir, kas nav!

turās.
ras.

p.s. apsolu visai pasaulei, ka tuvāko dienu laikā pieslēgšos arī mācībām. superpoweeeers.

24.10.11

oOoOparadise.


sakārtots perimetrs iestāda dvēseļmieru. sēžu, klausos augstāk redzamajās skaņās un grūvējos. pati ar sevi. k-kā tā. patiesībā šī nedēļa būs baisi spraiga, bet esmu tikusi tik tālu, ka nav bail! liekas, ka viss ir gana tālu sakārtots, lai ar lietām būtu iespējams tikt galā. no kurienes šitā sajūta? nav ne jausmas. reizēm manī ieslēdzas visiem izdevīgais flegmātiķis, kurš var vāļāties pa grīdu un domāt par to, ka viss būs labi, nav ko ārdīties. patīk man tā.

+ visam tam mans jaunais šampūns liek matiem smaržot tā, kā smaržo vienas no manām mīļākajām vīriešu smaržām. jes! veikalā esot, cītīgi meklēju ar acīm un degunu, kur ir TAS, kurš tik labi smaržo, līdz attapu, ka pašas mati. prieks un laime, un cerības uz saldiem sapņiem. ha! joki, joki.

sakārtots perimetrs liek domāt meitenīgi. ak, piedodiet! ir labi.
ras.

p.s. un vēl lietas salabo brokastīs sasūtītas, tālu dzīvojošas mūzikas, stundu garas telefonsarunas (kas nemaz nešķiet stundu garas), kā arī teikums 'tu esi draugs ar detonatoru'.

+ arī kakao sagribēšana, tad sadusmošanās par to, ka gribas kakao, jo es tak to nesen jau pirku (ne sev), un tad sasmiešanās par to, ka man nāk dusmas par to, ka man gribas kakao, jo es nesen to pirku ne sev. šaurs lenķis, jā, piedodiet vēlreiz!

18.10.11

vupidū.




k-kā tā. kapital ef em besis mijas ar apziņu, ka viss ir sasodīti labi. lietas notiek, darbi birst kā no pārpilnības raga, ir ticība, ka šis tas no visa arī izdosies, rīt beidzot tiks pieslēgta apkure (ar dievpalīgu, madam la nauda, kuras tāpat īsti nav), vēderiņš pilns, šorīt redzēju mierīgāko jūru pasaulē, teātru dienesta ieejas kļūst par normu utt., BET .. man vajag to kādam pastāstīt! ievelties matracī, izpūst elpu, pamurmulēt, pakrist uz nerviem un atvainoties. vai man ir kam?! 'ku-kūū!' es nobļaujos savās četrās sienās. davai, atrodies, ja?

uzraksti man! es atbildēšu.
tavs misters klusums.


P.S.


http://teatris.lv/lv/izrades/jauna-zale/gals - k-kur tur ir norādīts arī, kur pirkt biļetes. mhm.

06.10.11

your robot heart is bleeding.


nekā jauna nav. daru. arī tagad. daru un domāju par to, ka pēc 4h riktēšos, lai brauktu uz savu mīļāko pilsētu pasaulē. nu, vismaz tas un vismaz tā. gribējās te baigi k-ko teikt, bet jēgas laikam īsti nav. tik vien kā novilkt laiku, kā paātrināt nākamās 4h..

mazliet tāds tā kā rūgtums un škrobe, mazliet tā kā dusmas, mazliet tā kā spīts. respektīvi, iekšās rOsols (man patīk ar O), kas atkal būs jāizgāž kāda neeksistējoša cilvēka dzīvē, kuru būs jāuzbur pašai no sevis. nu, vismaz tas un vismaz tā. 'uzraksti par vectēvu skapī - tas ir tavā stilā,' teica režisors. tas laikam kaut ko izsaka. un es nezinu, kamdēļ, bet gabalus ar / par vīr.dz. pārstāvjiem uzrakstīt vieglāk. sanāk kaut kā sirsnīgāk un patiesāk, un sakāpinātāk. lūk, kā lietas tiek kompensētas, he.

siltu segu!
ras.

p.s. joprojām patīk kleitas. joprojām roboti.