02.03.11

you have to let me in.


badadaaddadaddadaaaaaaa bada da ba da da!
ras.

28.02.11

kriminālhronika.

pirms kāda laika svinīgi apsolījos pati sev, ka uzrakstīšu reiz te k-ko par saviem mīļākajiem multeņraksturiem. pēdējo dienu darbi mani ir piespieduši to izdarīt tagad, turklāt savirpinot visu kopā ar stāstiņu par vietējām kriminālajām autoritātēm. buroties cauri bezgalīgu papīru kaudzēm par un ap to, kā cilvēki cits citu apzog un galina, nākas pārsteigumā salekties no tā, kādas tik iesaukas kriminālās autoritātes sev neiemanto. manas asociācijas ar dažiem viņu vārdiem ir, he.. samērā neadekvātas viņu rīcībām un cietumos pavadītajiem gadiem. un tā kā māte gūgle zina visu vislabāk, pakonsultējos arī ar to. lūk, kas mums sanāca:
  • gena - man uzreiz saistās ar krokodilīti no 'čeburaškas', kurš mūždien spēlē akordeonu un mazliet skumst, bet māte gūgle piedāvā arī - lūk, kādu variantu;
  • karabaška - man likās, ka te arī varētu atrast apakšā kādu slāvu multenīti, taču zem šī vārda patiesībā slēpjas kaut kas tāāds;
  • kalabok - jājā, gluži kā tajā krievu pasaciņā par rausīti;
  • kisa - man arī likās, ka te iespēja ir viena, mincīt, runcīt, tīģerīt, bet patiesība ir mazliet sarežģītāka;
  • mandarīns - beidzot, kāds tiešām sliktais (!!), vai arī ne gluži.
nu, un tev nešķiet, ka viņi ir pārskatījušies reiz muļtjikus? man šķiet. un tad es tā sēdēju un sabijos, jēziņ, ja nu man arī reiz ir jākļūst par kriminālo autoritāti! nu, jo multenes taču man patīk! kā tad man sevi saukt?! nonācu pie variantiem:
  • rhino (no multenes 'bolt') - kāmis, kurš dzīvo savā stikla bumbā, bīdamies pieskarties šai netīrajai pasaulei. taču viņā ir tāds cīnītāja potenciāls, ka bail! gatavs iet uzbrukumā pat kaķim, braši kliedzot: 'diiiiie!'
  • toothless (no multenes 'how to train your dragon') - ārkārtīgi miermīlīgs radījums, kurš stāv un krīt par savējiem, reizēm šo to pa ceļam nejauši nosvilinot. un viņš lido!
  • scrat (no multenes 'ice age') - nekas viņu neatturēs no tā, ka zīle jānotur sev, viss pārējais, maigi sakot, pie kājas!
  • mort (no multenes 'madagascar') - viņu izrīko visi pēc savas sirds patikas, un viņš klausa uz vārda, smuki smaida un lēkā, neļaujot nevienam nojaust, ka patiesībā šo mazo, pūkaino kunkulīti varētu mierīgi saukt par big trouble.

  • ezītis miglā (no multenes 'ezītis miglā') - viņš gāja pie drauga, drusku apmaldījās miglā, drusku sabijās, ļoti prātīgi beigās secinot: 'psihopāts!'
ak, vai.. šis blograksts varētu būt bezgalīgs, jo man ir vēl varianti - minion, dug, chicken joe unvēlunvēlunvēl! jā, man ir viss potenciāls reiz tulkot k-ko nebūt pašai par sevi. ha! lai gan iesaukas izvēli izdarīt nebūt nebūs viegli.

ar rožainām domām par nākotni,
ras.

p.s. fak, es nupat sapratu, ka šodien izbeidzas februāris, ka rīt sākas tas, ko sauc par 'marta sākumu', ka man bail no kkf mājas lapas un 22. datuma. ta-dā!

šodien nesanāk aizvērties.


vispirms jau - mans destruktīvisms nekur nav pazudis. nu, tas, kas uz lietām vērsts. es esmu samērā profesionāla šajā ziņā. nu, piemēram, notiek kaut kas nebūt, kas man ļoti nepatīk, un tad, lai nebūtu jālauž sev / kādam citam ekstremitātes, es, piemēram, aizmetu pa gaisu savus cimdus, paziņojot visai pasaulei, ka man nafig nevajag (2 neprātīgi mīļi pāri cimdu tā jau ir aizgājuši nebūtībā, 3. pāri cilvēkam izdevās glābt). vēl es, piemēram, izdzēšu pilnīgi visas bildes, kas man atrodas datorā, nesaglabājot nevienu, nekur. vēl es varu stundām pluinīt salvetes, celofāna maisiņus, avīzes, griezt ar šķērēm zīmuli tik ilgi, kamēr tas izskatās pēc skaidu čupiņas, varu sasist lampiņvirtenes, varu izmest miskastē jebko, kas, manuprāt, tajā mirklī man traucē dzīvot. manī valda nepieciešamība periodiski atbrīvoties no lietām, jo tad uz mirkli šķiet, ka ir vieglāk.

šodien gan aizmest prom man ir izdevies tikai laiku, kuru varēju pavadīt vērtīgāk, kā pavadīju. taču! nav nemaz tik traki, jo es nonācu pie ģeniāla secinājuma par to, ka stereotipi ir izdomāti, lai tevi, runcīt, aplauztu. pēdējā laikā ĻOTI bieži nonāku situācijās, kas man to ir pierādījušas. es bieži vien sadomāju visādas lietas par cilvēkiem, pirms vispār tos iepazīstu. viss sākas ar to, ka man ir cilvēks, kurš man rūp, kuru es zinu labi, kuru mīļoju, un tad pēkšņi viņam līdzās uzpeld cilvēks, kas, manuprāt, tikai un vienīgi jauc gaisu. es izžurkoju visu, ko vien varu izžurkot, saklausos viedokļos, baumās un citos pīrādziņos, un baigi būvēju spriedumu mūrus, līdz dzīve man piespēlē iespēju cilvēku vismaz mazdrusciņ iepazīt, kliedzot sejā: 'rasa, tu kļūdies!'
pasniedzējs. mans pirmais priekšstats - gejs, briesmīgs egoists, riebīgs pēc velna, nevienu nenovērtē, viss slikti. realitāte - jauks cilvēks, kuram rūp savējie (studenti)!
meitene1. mans pirmais priekšstats - stulba kaza, kas kniebj dibenos neīstajiem puišiem, turklāt neliekas mierā un turpina visādi bāzties virsū arī tad, kad viņai ir skaidri norādīts, ka šis nebūs viņas aramais lauciņš. realitāte - jauks cilvēks, kurš ir gatavs iesaistīties kopdarbos!
meitene2. mans pirmais priekšstats - ārprātīgi iedomīga māksliniece, kura vispār neko no dzīves nesaprot, kā tikai valkāšanos līdzi savam draugam, goroties rinķī apkārt skaistās drēbītēs. realitāte - jauks cilvēks ar ļoti labu gaumes izjūtu!
meitene3. mans pirmais priekšstats - ..esmu par gļēvu, lai to te tā uzrakstītu, tāpēc, lai paliek brīva vieta jūsu iztēlei, he. realitāte - jauks cilvēks, ar kuru man ir tiešām daudz kā kopīga!

kamēr stereotipi plīst šādā virzienā, nevis no pozitīvā uz negatīvo, viss ir skaisti, jā. kas tad mums te sanāk? nevajag lauzt rokas, kājas, plates, šķīvjus, spoguļus, svešus degunus ū. cē., bet gan iedomas par to, ka visi ir slikti un stulbi. jo nav!

lai bagāta nakts!
ras.

27.02.11

danse avec moi!


un, nē, nav nekā skaistāka šai pasaulē par deju. par dejotāju. es vienmēr murgoju kaut ko par to, ka man nepatīk fanātisms, ka tas nav veselīgi utt., bet, ja tā česna paskatās uz visu no malas - es pati esmu fanāts. ikviens, kas ir iekritis dejas murčkulī, ir un paliks fanāts līdz kapa malai. tā ir kaut kāda pilnīgi neprātīga kaislība! dejas dēļ daži raud, gandē veselību, nervus, sagremo pārmetumus, maina kolektīvus, lamājas, neguļ, pārguļ, he, izvēlas dzīvesbiedrus, pārstāj sarunāties, gludina bezgalīgi milzīgus brunčus u.c. zvēriņus, nododot šo slimību nākamajām paaudzēm (tas reiz ir fakts - mani bērni dejos). es mīlu taisnas muguras un nostieptus pirkstgalus, mīlu skatīties, kā viņi viņas uzlūko ar apbrīnu, kā viņas viņus - ar cieņu, un viss tā mazliet viltīgi, mazliet koķeti, mazlietmazliet.. jo visiem ir skaidrs, ka pēc koncerta būs balle, un ballē atkal dejas, dejas, dejas! līdz ģībienam un sāpošiem kauliem, un izmežģītām acīm, cenšoties paskatīties uz otru TĀ kaut kāā. ak! bezgalīgi skaisti.

esmu PAR mūziku, pie kuras gribas dejot.
esmu PAR cilvēkiem, kuriem gribas dejot.
esmu PAR vietām, kur var dejot (un nav tādu vietu, kur nevar).
esmu PAR draudzību, kas atrodas dejojot.
esmu PAR to, ka jāraušas kājās un jāpadejo.

dance avec moi!
ras.

25.02.11

what do you want for breakfast?


kad biju maza un pūkaina, 'labrīt' vietā mammai prasīju, kas būs brokastīs, šorīt 'labrīt' vietā es smējos par cilvēku, kurš, izmeties apenītēs, gulēja uz jogas paklājiņa, saritinājies embrijpozā. ak, pasaule, netici manām ceturtdienām! brokastīm iztērējām nevajadzīgi daudz naudiņas, un tad pabarojām arī dvēselītes, aizejot uz 'true grit'. smuki! šis tas, manuprāt, bija drusku par daudz, bet es sēdēju sarkanajā benķī un kaifoju par to, kā aktieri tajā bildē runā. foršas izteiksmes un intonācijas. mutes foršas! un dažādas.

šobrīd man ir slinkums pat vienkārši domāt, taču pēc pāris stundām jāriktējas uz teātri. polārkaķis laks melnu pienu, lūk, kas notiks! un man patīk tie nogaidīšanas dueļi, kuros izdodas uzvarēt, jo, pie joda, mana nepacietība ir viens ļoti grūti pieveicams agregāts, taču rītdien es drīkstēšu šaut pirmā. skaisti, skaisti, skaisti.

un nu - lai visas manas ēdienreizes tiek pasludinātas par brokastīm! labu apetīti.
ras.

p.s. šai dziesmai izmisīgi nepieciešams klips, un mēs zinām, kas tajā tiks rādīts. ou, jē.

20.02.11

all of this 'n' all of that.


šausmīgi gribas pieprasīt pavasara naktis, atstāt ieslēgtu sajūtu, nepazaudēt zem kājām pamatu. varbūt tikai dažreiz, mazliet, brīvprātīgi, destruktīvi, cauri pilsētas sienām, līdz ielām, no kurām var redzēt saullēktu. tad nokrist gar zemi un nenormāli smieties par kaklā jūtamo kamolu.
un tā tu citur, un tā es te.

salūtu jums!
ras.

19.02.11

blow it up.


paņem neko un uztaisi k-ko. tas ir tas, ko es daru. nu, vismaz cenšos darīt. un es nerunāju par krūšturu piepūšanu un dibenpolsteru lietošanu, bet gan par rakstīšanas prieciņiem. jau sen ir noskaidrojies, ka mums (man) nav dvēseles, un pirmais, kas nāk prātā, dzirdot, ka iekš forumcinemas ir nošauts cilvēks (turklāt pēc 'black swan' noskatīšanās!), ir nevis 'akvaicikžēl', bet gan 'fak, kruta situācija'. gluži tāpat kā tad, kad nomira Mārtiņš Freimanis (RIP), vispirms palika žēl Intas, jo viņai tamdēļ bija jāpārlabo 'ugunsgrēka' scenārijs. taču ir situācijas, kad arī mums (man) krūtīs k-kas sāk kņudēt, un pasaule sāk laistīties rozā mirguļos. tas ir tad, kad sanāk noskatīties kādu filmu / izrādi, kuru pie labākās gribas nesanāks aizmirst.

'kisses' - nu, bet pilnīgi kaitinoši vienkārša filmiņa, ar sirdi plosošām beigām. skaisti! loģiski, neuzbāzīgi, ticami. pusaudži un bučošanās, vilinošais un bīstamais, kedas ar lampiņām pazolēs, sajūta par to, ka stāstam būs aizkadra turpinājums. ļoti jauki.

'exit through the gift shop' - labākā doķene, kādu man nācies redzēt. tu gaidi kaut ko vienu, taču viss beidzas pilnīgi citādāk. tur ir fanātisms un mazmazītiņā robeža starp ģēniju un atpalikušo, tur ir labi zināmi streetart tēli, mākslas jēdziena neizskaidrojamība un .. totāls brainwash! if you know, what i mean. skaisti!

lūk. aģitācija skatīties filmas, kas patīk man, he, ir notikusi, tagad varu turpināt draudzēties ar saviem burtiem divvientulībā.
ras.

p.s. I'M A WRITER. I THINK, I TAPE, I DRINK. /californication/