oh, biutiful insomnia.

manī nekad nav bijis ne miņas no cīruļa. es esmu pūce. un tomēr, patiešām ir naktis, kurās no sirds gribas aiziet gulēt laicīgi. visa tik daudz, ka tu ierušinies migā, starp segām un spilveniem, un.. atjēdzies, ka skaties pulkstenī 5:13 no rīta, jo tā arī nav izdevies aizmigt. un tad pēkšņi tu iekrīti raustīgā miegā, kas ilgst līdz 8:58 (un tā nebūt nenotiek pirmo rītu vien), atver acis, ieraugi, ka visi griesti ir diskobumbas mirguļos, aiz loga zilas debesis, tu pasmaidi, sagaidi, kad 9:00 nozvanīs modinātājs, un izdomā, ka nav vērts vēl pāris stundas kompensēt to, kas netika izgulēts naktī, tāpēc rausies augšā, staipies, žāvājies, atceries nosapņoto..

es vakar biju uz filmu 'biutiful'. man patika! pēdējā laikā mani vilina mistika gaumīgās devās. tas, ja izdodas, piešķir filmai trīcekli. tas ir, nevis filmai, bet skatītājam drīzāk. nu, vismaz man viennozīmīgi. mana seansa laikā no auditorijas izgāja 5 cilvēki. visas piecas bija dūdas špiļkās, ar pūkainiem kapišoniem. un, lai! ja filmas nosaukums kaut kā nebūt sasaucas ar skaistumu, ja tajā spēlē Javier Bardem (kas, dažuprāt, ir ūberskaistulis), tad tas nenozīmē, ka filma būs viegla un pūkaina kā.. kapišoni. skatieties filmu! 2,5h pagāja nemanot.

..pie manas istabas griestiem lidinājās naktstauriņi, es nenormāli raudāju, jo divus stāvus zemāk, uz savas istabas palodzes gulēja kails cilvēks, pie kura klāt tikt es nevarēju, kamēr viņu bija ielenkuši paparaci. tad es ar cirvi atlauzu vaļā durvis un skrēju lejup, visus aizdzinu prom, izņemot vienu mazu bērnu, kuru uzmanīgi izcēlu uz ielas ārā pa logu, un tad.. un tad es šausmīgi zvērīgi uzkritu virsū kailajam cilvēkam, dusmās par to, ka viņš savu kailumu visiem tik vienkārši un smaidīgi dāļā. taču viņš turpināja smaidīt, un man pār vaigiem pārstāja ritēt asaras. lūk. tik vienkārši mēdz būt sapņi.

un tagad jāsaņemas izlasīt tās 6 vēstules, kas sakrājušās pastkastē. tas nebūt nebūs vienkārši, taču skaisti gan. jauku dienu!

ras.

die, mutherfu*ker.

par dienām (un nevis rītiem), kad gribas pamosties tā!

un neatrauties nost pārsteigumā, he..

man vakar paziņoja, ka es esmu nežēlīga. es esot, redz, kā lauva, kas nogalina antilopi, tad to mazliet pakožļā, līdz finālā atstāj to dāsni hiēnām. izbeidziet, neticu es šitiem visiem džungļu likumiem. /smīns./ vēl es esot kā grāmata, no kuras būtu jāizplēš ārā pāris nodaļas, lai to varētu lasīt tālāk. bet, kas tad tā dara?! tu, mans dārgais draugs, nedrīksti raut ārā lapas no tā, ko es tik cītīgi esmu saziepējusi un savārījusi! es pro-tes-tē-ju! /smīns./ aj, kāda gan starpība.

šodien daudz un dikti dabūju zvanīt pa telefonu. uz skolām. daudzām un dikti. un, česnoje slova, nav nemaz visi un viss šeit tik melns un žultains, kā daži grib sazīmēt. ja no 29 cilvēkiem (telefoniskiem) tikai 2 ir īgni, tad, manuprāt, dzīve IR rožu dārzs. un man uz palodzes ir ananāss.. yo.

telefonzvani. tik daudz variāciju!

• zvana telefons, tu ieraugi zvanītājvārdu, saviebies, piespied 'klusums' un ignorē;
• zvana telefons, tu ieraugi zvanītājvārdu, pacel klausuli un koķeti sāc atbildēt uz jautājumiem, kad saruna beidzas, tu turpini tizli smieties, līdz piezvani kādam, lai pastāstītu, kas tev tikko zvanīja;
• zvana telefons, tu ieraugi zvanītājvārdu un atbildi kaut ko tik tizlu kā: "vasīlijs būs mājās ap sešiem!" (vēlams kaut kādā akcentā), lai tad turpinātu runāt par ļoti šaura lenķa tēmām;
• zvana telefons, tu ieraugi zvanītājvārdu un atbildi uz zvanu maksimāli nopietni, nosvērti un decenti, dusmojoties uz sevi pēc sarunas, ja viss nav izdevies godam;
• zvana telefons, tu ieraugi zvanītājvārdu un sāc spiegt, pirms esi atbildējis uz zvanu, jo tieši TIK ļoti tu priecājies, ka par tevi kāds pēc miljons gadiem ir atcerējies;
• zvana telefons.. ā, nē, ne velna - zvani tu, mirkli klusē, bikli pasaki sakāmo, nomet klausuli un tad vēl stundām ilgi domā, vai atbildētāja intonācija bija ieinteresēta / garlaikota / miegaina / dusmīga / taujājoša / vienaldzīga utt., u.tml.

man tāda aizdoma, ka esmu ārpus uztveršanas zonas.

ras.

p.s. patiesībā, ja nebūtu pasējusi savas prasmes, šis ieraksts būtu tapis skaidrā franču valodā.. parce qu' aujourd'hui j'adore la langue

française.

p.s.2 izskatās, ka 'ugunsgrēku' tomēr skatās dāāāāudz ļaužu.

folle de toi.. surtout quand tu pars.

lai ar pārējo tiek galā gūgles transleiteris :]

taču, ja mazliet garāk, tad.. jādara šausmīgi daudz kas, taču es esmu ieraususies starp spilveniem un jūtos kā bērnībā, kad pēlēs spēlējos ar vecmammas auskariem. tur varēja pazust / pazaudēt un atrast / atrasties vienlaicīgi. tagad ir līdzīgi. kaut kā. varbūt pie vainas tas audekls, kas balts stāv istabas stūrī, varbūt grūvēšanās muļķīgas meiteņmūzikas pavadījumā, varbūt zilais palags, varbūt lampa, varbūt plāna vidū noliktā vēstule, kas nekad neceļos pa pastu.

pavasaris tuvojas!

ras.

banana republic.

mēs dzīvojam vienā mazmazītiņā valstī, tāpēc ņemsim un taisīsim bērnus, pa vidu padziedāsim par to, cik viss slikti, tad pastāstīsim vienu stāstu iz bērnības, iziesim uz dialogu ar skatītāju, paspēlēsimies skečos, jo visi taču zina - tas teātrī strādā (pēc dažiem ļoti labiem paraugiem spriežot), un turpināsim cerēt, ka patiks, ka nāks, pirks, runās. beigās viens nošausies, jo, kā rādās, izbeigušies prezervatīvi, kurus pūst un lidināt publikā. jānošaujas būtu visiem. jā, es biju uz 'čīkstošais klusums' un sasodīti vīlos, jo cilvēks, kura rokās ir nonācis materiāls ar nosaukumu 'goračije estonskije parņi' nav pat iedomājies attapties, ka konkrētais dramaturģiskais materiāls ir tapis improvizācijas izrādes rezultātā. davai, lai improvizācija paliek improvizācijai! ja tu gribi no tās izspiest k-ko labu, MAINI VISU! aj, nu, bēdīgi. un pat tik daudz nav izdarīts, kā pieminēts resurss, no kura ņemts iespaids (lasi -VISS pamats) šai izrādei! bet, protams, kāpēc gan to darīt. dzīvojam pampāļos, te neviens neko nav lasījis, neko nezina. ja lugu (kas tapa pierakstīta reālajā laikā, eksperimenta ietvaros, tāpēc, lai igauņi turpina dzīvot bez pārmetumiem) lasīt bija garlaicīgi, tad.. aj, bet, ko tur daudz - ejiet un skatieties. Vimba ir lielisks, ar to būs gana. es jau arī ņemu un piekasos visam kā tāda iesīkstējusi ome, kura tik vien spēj, kā nolamāt jauniešus, kas nepalaiž viņu apsēsties tramvajā. viss ir forši, forši, forši.

tā k-kā. vakarvakarā noskatījos 'love and other drugs'. kad gribas kādu .. nosacītu romkomu, tad šī ir īstā filma. iesaku. turklāt filma ir daudz jēdzīgāka par treileri. un tad es tā, filmas un pāris citu sakritību rezultātā, sāku domāt par tiem rītiem, kas pienāk pēc tam, kad tu aizmiedz ar domu: 'ā, fak! un kā, pie velna, mēs rīt atvadīsimies?' vai arī vienkārši aizmiedz, jo nespēj vairs domāt. nu, dulliem tak jābūt tiem rītiem, ne? jau iepriekš tu zini, cik dulliem, un zini, ka nevarēsi saprast, vai brokastis piedāvāt / prasīt, vai k-ko vēlāk rakstīt, nerakstīt, teikt, neteikt, eu, a acīs vispār skatīties? un tomēr, ja paspēj izvairīties no moraļņikiem, tad tas process, manuprāt, būtu pat baudāms. lūk.. katrā gadījumā būtu daudz interesantāk paskatīt / paklausīt stāstus par šādiem rītiem, kā.... jā, tieši tā :]

man ir apaļš matracis.

ras.

i'm a lady.

PAR superbeibēm. tas ir kā likums, kad k-kas man šur tur saiet grīstē, es sāku jūtūbē viņas k-kādā autopilotā, beznosacījuma refleksa rezultātā meklēt un pētīt, un apbrīnot. man tādas ir jau vairākas. un, lai k-kā mazdruksu pateiktos viņām par palīdzību, he, atķeksēšu viņas šeit. tāātad:

Santogold,

kuras īstais uzvārds ir White.. cik paradoksāli;

M.I.A,

kuru patiesībā viņu sauc மாதங்கி 'மாயா' அருள்பிரகாசம்;

Uffie,

kura starp manām superbeibēm ir visjaunākā;

Sia,

kurai pārsteidzošā sakarā bijusi sadarbība ar Aguiler'as kundzīti;

Robyn,

kuras lirika parasti vājprātā sakrīt ar piedzīvoto;

Milla Jovovich,

uz kuru es esmu paspējusi pabūt pat greizsirdīga, he;

Annie,

kurai ir tāda pati kleita, kā M.I.A'i.. turklāt tā kleita tīk arī man.

un patiesībā nav jau tā, ka ar šito sarakstiņu viss aprobežojas, nē, ir vēl visādas dāmas, kas mani aizrauj un iedvesmo, un liek pīkstēt par to, ka es arī gribu tā un šitā, un vēl visk-kā, bet šīs ir top of the pop. mierīgi visam apakšā varat vilkt muzikālās gaumes paralēles un citus brīnumus. piemēram, skatuves tēlus, nestandarta paskatus un spēju saglabāt sevi tā, ka visiem citiem bail paliek. ļauju, jo, ja godīgi apspriežos ar sevi, tas laikam arī ir tas, kas pavelk mani viņās tik ļoti. lūk. drīkstat dalīties ar mani arī savās superbeibēs, apsolos nepiesavināties :]

kas vēl tāds jauks un skaists? gribas pielādēt koferi un braukt pie šinšiļiem, izdarīt sev uzdotos darbus, un nedēļas nogalē mierīgu sirdi aizmukt uz pilsētu, kurā piedzimis vējš. gribas uzdot jautājumus un saņemt atbildes, un saprast, vai patiešām ir tā, ka nav apnicis visu laiku rīkoties pēc viena un tā paša parauga un ticības. gribas pirmreizīgumu mazliet. un pāris dienas atpakaļ man tapa skaidrs, ka to mierīgi var dabūt gatavu, jo, tas varbūt skanēs mazliet smieklīgi, bet arī 2.reizi tu vēl nekad neesi piedzīvojis, un diez vai piedzīvosi vēl kādreiz. lūk, cik skaista patiesība un sajūtu tīrība. jā, vakar mani kāds nosauca par vienkāršu patiesību spļaujošu mašīnu, un.. man tas pat patika, jo nospiedteuntaduztoruporaikonu :]

lūk. saule un zilas debesis iedvesmo. viss.

ras.

p.s. ibio, tā pēdējā saitīte nestrādā. nu, bet, ja ir iekāriens zināt, ko es ar to iepriekš biju domājusi, tad ierakstiet gūgles transleitera latviešu valodas sadaļā 'man patīk roboti', pārtulkojiet uz angļu valodu un tad piespiediet ruporikonu. kabūm.

cтоять смирна vol.2

sarāju sevi par purpināšanu. katru dienu ņemšu un apēdīšu pa vienai tāda, mazai un sarkanai, un viss nostāsies vietās. jo patiesībā jau.. ir visas iespējas, lai tā notiktu. lūk. vairāk neko neteikšu un turpināšu ēst dzērvenes pūdercukurā.

mīliet.

ras.

cтоять смирна!

un visi stāv ierindā, un smuki gaida, kas tad nu tagad būs, kas tad nu notiks. ja man būtu jāuzraksta saraksts ar to, kā man nav, es pati no brīnumiem nokristu gar zemi. za to man ir sāpošas mandeles. un fakts kā tāds - es parasti saslimstu, kad manī ir k-kāds diskomforts, vai arī, ja esmu 3h vārtījusies pa sniegu (kas šoreiz nav aktuāli). nu, nekas, nāks jauna nedēļa, nāks jauns padoms! palikšu pie šāda funktiera. galva reibst, temperatūra rāpjas pa trepītēm augšup, sasodīta būšana un viss nepareizi. jābrauc uz rīgu pabarot šinšiļi, jāsaņemas iztīrīt būris. lai vismaz viņiem viss forši un miers mājās. piens paliks vecs, putekļi krāsies, datora vads, klusi čūkstēdams uzspers gaisā dzirksteles un savu smirdīgo elektrodvēselīti. es tikmēr izgludināšu lindraciņus un rīt rāpšos uz skatuves, lai skaisti smaidītu. glāžainas acis un sārti vaigi - tas skatītājam der!

un nezināmu iemeslu dēļ, ausīs sāka džinkstēt vinnija pūka dziesmiņa, kurai finālā ir 'tidlī-bums'. nu, re.. kārtējo reizi pateicu neko! arī tā ir jāmāk.

ras.