selfdestruction.

greizsirdība ir tizli. kur nu vēl nepamatota. tipa, jā, ok, kūl - tu cepies, značit k-kas tur ir, ļeļeļe, bet .. bāā. kill bill. uzliku uz acīm SAVAS aviatorbrilles, kuras nekad dzīvē nevienam nedošu (ha!) un izdzēsos no feisbuka, lai viss būtu līdzsvarā. tur var būt tikai viens cilvēks no diviem, he. tāds likums.

k-kur plaušās sēž pavasarklepus. svēta lieta! toties 9os no rīta ar kājām iet pāri salu tiltam, kad saule smuki spīd, tev joprojām drusku reibst galva un garastāvoklis ir labs - forši :] vēl nenormāli laba lieta ir balkons 6.stāvā. lielpilsētā. un pilnīgi liekas, ka tu esi k-kāds tūrists. k-kur .. dajebkur. baigi labi. un pretējās mājas logi paliek oranžāki un oranžāki. un no sākuma bail, bet tad, kad jau viss vairāk vai mazāk vienalga, tad arī augstums ir draugs. balkoni vispār kicks. pa dienu, vakarā, naktī, četros, sešpadsmitos - so whatever. vecajā mājā mums bija terase. 6.stāvā. es sēdēju tai uz malas un kūļāju kājas nekurienē. 'un, ja tu nokristu lejā, es tevi pat uz šaufeles nevarētu saslaucīt!' ka-put.

tikko sāka likties, ka 22 gadi ir nodzīvoti jēdzīgi, jo es māku aizvērties un nerunāt, kad viss var izvērsties par baigo kašķi. bet visā visumā - viss taču ir skaisti. enerģijas ir vairāk kā saprašanas, smaidīšana ir tavs otrs vārds, tev taču viss ir kārtībā, tev viss sanāk, viss izdodas, viss ir AFIGENNA.

gribu uz lt pie brālēniem. viss.

ras.