un es apēstu visas pasaules vīnogas, lai tikai tev vairs nebūtu vīna, ko dzert.
ko tik nenākas atcerēties, kad apstākļi piespiež apsēsties pie lielās 'reiz bija' vāceles. ārprāts, he. kāds reiz cēlās nez cikos no rīta, lai lielpislētas tunelī (kuram es ik dienas gāju reiz cauri, braucot uz skolu) uzpūstu stencilu ar modjo :] kāds reiz rakstīja, ka ar puikām gribēja uzspridzināt gāzes balonu, bet tas laikam esot bijis par vecu. kāds reiz zvanīja, lai pastāstītu, ka ēriks ir tētis. atcerēties lietas ir forši. kamēr tās nesāk dedzināt caurumu paklājā, kas uzklāts pa virsu vecajiem grīdas dēļiem, kurus visiem negribas rādīt. kurus pašai negribas redzēt! jā.
viss. laiks 'positivus ab' (lūk, arī svilstošās atmiņas, gr) epizožu plānam.
ras.
p.s. ja lietas gribas salabot, tad ir jālabo. un, jo ātrāk, jo labāk. tavas kedas nemainīs lietas būtību, jo es tāpat vislabāk gribētu redzēt tevi basām kājām. fuj, k-kāds melanholisks sviests.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru