katram savu atkarību. lai var paņemt, pakūļāt to rokās un papriecāties. atkarību no kolas, no kemikāļiem, no virtuālām dillēm, no ēst gatavošanas, no attiecībām, no narvesen uzlīmēm, no iemīlēšānās, no burtiem, no filmām, no vasarīgiem vakariem, no papīra dzērvīšu taisīšanas, no dejošanas, no .. patiesībā gan jau pilnīgi katrai lietai, kas ir uz šīs pasaules, ir vismaz viens sekotājs.
šonakt biju laba pret savu muguru - pagulēju uz dvieļiem. citādāk tā nolādētā krakšķēšana paliek pārāk uzkrītoša. ņemšu un vienā brīdī sadrupšu tā, ka vējš mani aizpūtīs pa pieskari un .. eu, bet varbūt tad es redzēšu beidzot visu to, ko vēl gribas ieraudzīt! nu, Indiju, na primer. atradu skropstu, ievēlējos, aizpūtu.
nekad nevarēšu saprast, kur pārtrūkst robeža starp 'esnekadtānedarītu' un 'estačunekosliktunedaru'. bet viņa ņem un pārtrūkst. un pēkšņi tu saproti, ka visi tavi gadiem sludinātie principi ir izkusuši! tik ļoti vienkārši.
šodien braukšu uz Liepāju :] forši. uz pilsētu, kurā luksofori pārstāj strādāt +- septiņos vakarā, bet dzīvība neapstājas. kur līdz jūrai ir piecu minūšu gājiens, no kurām 2.5 minūtes jāiet cauri parkam. kur tev nevienam nekas nav jāpierāda, jo visi priecājas vienkārši par to, ka tu tur esi. kur ir satriecošākie skārņi (bērnībā sapņoju, ka tad, kad būšu liela, strādāšu skārņos, gaļas paviljonā :] man joprojām patīk klapēt karbonādes) pasaulē. kur pa ielu izmētātas fosforizējošas notiņas. nu, jā. vārdsakot - Liepāja ir labi.
sī jū leiter, aligeitor!
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru