gribu tik daudz ķiršu, lai tajos varētu brīvi ieņurkot. par ķiršiem vispār nekas nevar būt labāks. tā vismaz man šķiet tieši precīzi šobrīd :]
patiesībā gribas parakstīt par rāšanos. skolā tevi rāj nonstopā (arī e-pastos), mājās tevi sarāj, dejošanā tevi sarāj, tu pats kādu (daudzus) sarāj. varbūt tad, ja es beigšu rāties, un to enerģiju, ko iztērēju rājoties, sūtīšu citur, mani rās mazāk? hm.
šodien ir diena, kad es pamanu atakal nevajadzīgas un mazas lietas. profilbildi. sarunu. noinformēšanu. krenķi. apskatīšanos. kāpēc?! stop it, raskin. vienkārši - beidz pievērst lietām tik lielu uzmanību. jēgas tāpat nav.
un izrādās, ka raugu pārdod arī tabletēs, kamēr es, ar spilgti zaļu sejas krāsu, cenšos to dranķību norīt svaigā veidā, izšķīdinātu ūdenī! ha!
pieklauvēju telefonam, tas vientuļi novibrē, pasaka man, ka ir +- puspieci, ka nekas nav izdarīts. šinšiļi ņerkst blakus - dzīvība. forši. gribu ķiršus. gribu, lai beidzot iestājas miers. tā vispār kaut kad notiek?! varbūt nemiers ir tieši tāpēc, ka es nezinu, ko īsti gribu. esmu nestabila jau pašos pamatos. e-pasts no asoc. prof. un nežēlīgi gara vēstulie no spānijas. viss ir līdzsvarā! tipa. atkal sanāca k-kāda bezsakarīga muldēšana. soorī :]
'bikts' mani biedē.
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru