prieks vairo spēkus. un pie tā arī jāpaliek. tāpēc pieņemsim, ka starp aprikozēm un persikiem nav pārāk liela atšķirība, lai sadusmotos uz visu pasauli. tāpēc pieņemsim, ka izlasītas un neatbildētas vēstules nav pārāk liels iemesls, lai sadusmotos uz visu pasauli. tāpēc pieņemsim, ka činkstēšana par to, cik viss slikti, un palīdzības nepieņemšana nav pārāk nopietns iemesls, lai sadusmotos uz visu pasauli. prieks vairo spēkus.
mazbūšanas sajūta pret visu nav nekas pārdabisks. bet pārdabiski ir tas, ka visu laiku tā kā gribas kaut ko darīt lietas labā, bet tā kā kaut kas patraucē. un tu vari sarakstīt uz lapas visu, kas jāizdara, sasmelties pats sevī baigo sparu tūlīt sākt visu darīt, un aizmirst visu gluži vienkārši virtuvē uz galda, lai varētu atkrist dīvānā un aizmigt. tāpēc es palikšu pie pārliecības, ka cilvēks nav un nevar būt vienpersonisks.
kas vēl tāds labs? rītvakar braukšu uz liepāju un sestdien, svētdien iešu skriet gar jūru. nu, protams, ja pati neizdomāšu 150 lieliskus iemeslus, kāpēc to varētu neizdarīt.
ras.
p.s. 12 stāsti jāizlabo, 17 stāsti jāuzraksta, 29 stāsti jāizlasa, piefiksējot, kas tajos ir labs, monologs jāuzraksta, dialogs jāuzraksta, step-by-step jāuzraksta, doķenei cilvēki jāsarunā, 'trio' jāizlasa un jāizanalizē, sienai kaut kas jāsaštuko.. gan jau, ka kaut ko aizmirsu. brīvlaiks ir labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru