pāpadipo!
ja godīgi - ļoti labs garastāvoklis :] pamodos Liepājā, gulēt iešu Salaspilī. pa dienu izbraucu cauri superzilām debesīm, superzaļām eglēm, smilškrāsas zālei, rudiem zariem, stirnām ar baltām ļipām, meža pīlēm, gulbjiem, saulei, vasaratmiņām.. vāā. visa mana gribēšana, kuru palikt zem nosaukuma 'gribupromnošejienes' ir izkususi pavasara saulītē. labāk nevar būt!! acīs Latvija, ausīs Lietuva, pirkstiņi tirpst no tā, cik silti! jūtos piederīga.
kas vēl? nu, jā, tipa jāraksta. tipa k-ko arī rakstu. un nevaru saprast, kāpēc mana klade ir tik pilna, ja paralēli visu laiku ir sajūta, ka ņifiga nav izdarīts. god, damn it, he. paradokss.
ā, jā! 5dienas zvans no Dārtas man lika aizdomāties par to, ka varbūūūūt tomēr der noticēt k-kam tik, tipa, nereālam kā sapņu vizualizēšanās. pāris nedēļas pētu bildes par vienu valsti, un - hau! - man piezvana un piedāvā lietas tieši tur. kabūūm!
viss. pievēršos 'sinopsītei'.. pieņemot, ka saprotu līdz galam, kas tas ir :]
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru