kad biju maza un pūkaina, 'labrīt' vietā mammai prasīju, kas būs brokastīs, šorīt 'labrīt' vietā es smējos par cilvēku, kurš, izmeties apenītēs, gulēja uz jogas paklājiņa, saritinājies embrijpozā. ak, pasaule, netici manām ceturtdienām! brokastīm iztērējām nevajadzīgi daudz naudiņas, un tad pabarojām arī dvēselītes, aizejot uz 'true grit'. smuki! šis tas, manuprāt, bija drusku par daudz, bet es sēdēju sarkanajā benķī un kaifoju par to, kā aktieri tajā bildē runā. foršas izteiksmes un intonācijas. mutes foršas! un dažādas.
šobrīd man ir slinkums pat vienkārši domāt, taču pēc pāris stundām jāriktējas uz teātri. polārkaķis laks melnu pienu, lūk, kas notiks! un man patīk tie nogaidīšanas dueļi, kuros izdodas uzvarēt, jo, pie joda, mana nepacietība ir viens ļoti grūti pieveicams agregāts, taču rītdien es drīkstēšu šaut pirmā. skaisti, skaisti, skaisti.
un nu - lai visas manas ēdienreizes tiek pasludinātas par brokastīm! labu apetīti.
ras.
p.s. šai dziesmai izmisīgi nepieciešams klips, un mēs zinām, kas tajā tiks rādīts. ou, jē.
2 komentāri:
haha (: es vēljoprojām ceļos ar domu, kas brokastīs? baigi,baigi...kā dienu sāksi, tā nobeigsi [brutāli], ja man ir brīvs rīts, tad tam jābūt pa smuko. Ar garšīgu dzērienu, paēdienu, grāmatu/ avīzi (:
ūjē.teātris. apskaužami, lai jauki! (:
paldies par apskaudienu! :] gan jau vēlāk te k-ko nobēršu par to, kā man izrāde būs gājusi pie sirds.
un, jā! lēnie rīti ir kaut kas vājprātīgi skaists un īpašs, un.. man šķiet, ka es tikko apņēmos sevi piespiest vairs nenogulēt to skaistumu tik bieži, cik bieži sanāk šobrīd. ir uzdevums! :]
Ierakstīt komentāru