un visi stāv ierindā, un smuki gaida, kas tad nu tagad būs, kas tad nu notiks. ja man būtu jāuzraksta saraksts ar to, kā man nav, es pati no brīnumiem nokristu gar zemi. za to man ir sāpošas mandeles. un fakts kā tāds - es parasti saslimstu, kad manī ir k-kāds diskomforts, vai arī, ja esmu 3h vārtījusies pa sniegu (kas šoreiz nav aktuāli). nu, nekas, nāks jauna nedēļa, nāks jauns padoms! palikšu pie šāda funktiera. galva reibst, temperatūra rāpjas pa trepītēm augšup, sasodīta būšana un viss nepareizi. jābrauc uz rīgu pabarot šinšiļi, jāsaņemas iztīrīt būris. lai vismaz viņiem viss forši un miers mājās. piens paliks vecs, putekļi krāsies, datora vads, klusi čūkstēdams uzspers gaisā dzirksteles un savu smirdīgo elektrodvēselīti. es tikmēr izgludināšu lindraciņus un rīt rāpšos uz skatuves, lai skaisti smaidītu. glāžainas acis un sārti vaigi - tas skatītājam der!
un nezināmu iemeslu dēļ, ausīs sāka džinkstēt vinnija pūka dziesmiņa, kurai finālā ir 'tidlī-bums'. nu, re.. kārtējo reizi pateicu neko! arī tā ir jāmāk.
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru