17.02.11

oh, biutiful insomnia.



manī nekad nav bijis ne miņas no cīruļa. es esmu pūce. un tomēr, patiešām ir naktis, kurās no sirds gribas aiziet gulēt laicīgi. visa tik daudz, ka tu ierušinies migā, starp segām un spilveniem, un.. atjēdzies, ka skaties pulkstenī 5:13 no rīta, jo tā arī nav izdevies aizmigt. un tad pēkšņi tu iekrīti raustīgā miegā, kas ilgst līdz 8:58 (un tā nebūt nenotiek pirmo rītu vien), atver acis, ieraugi, ka visi griesti ir diskobumbas mirguļos, aiz loga zilas debesis, tu pasmaidi, sagaidi, kad 9:00 nozvanīs modinātājs, un izdomā, ka nav vērts vēl pāris stundas kompensēt to, kas netika izgulēts naktī, tāpēc rausies augšā, staipies, žāvājies, atceries nosapņoto..

es vakar biju uz filmu 'biutiful'. man patika! pēdējā laikā mani vilina mistika gaumīgās devās. tas, ja izdodas, piešķir filmai trīcekli. tas ir, nevis filmai, bet skatītājam drīzāk. nu, vismaz man viennozīmīgi. mana seansa laikā no auditorijas izgāja 5 cilvēki. visas piecas bija dūdas špiļkās, ar pūkainiem kapišoniem. un, lai! ja filmas nosaukums kaut kā nebūt sasaucas ar skaistumu, ja tajā spēlē Javier Bardem (kas, dažuprāt, ir ūberskaistulis), tad tas nenozīmē, ka filma būs viegla un pūkaina kā.. kapišoni. skatieties filmu! 2,5h pagāja nemanot.

..pie manas istabas griestiem lidinājās naktstauriņi, es nenormāli raudāju, jo divus stāvus zemāk, uz savas istabas palodzes gulēja kails cilvēks, pie kura klāt tikt es nevarēju, kamēr viņu bija ielenkuši paparaci. tad es ar cirvi atlauzu vaļā durvis un skrēju lejup, visus aizdzinu prom, izņemot vienu mazu bērnu, kuru uzmanīgi izcēlu uz ielas ārā pa logu, un tad.. un tad es šausmīgi zvērīgi uzkritu virsū kailajam cilvēkam, dusmās par to, ka viņš savu kailumu visiem tik vienkārši un smaidīgi dāļā. taču viņš turpināja smaidīt, un man pār vaigiem pārstāja ritēt asaras. lūk. tik vienkārši mēdz būt sapņi.

un tagad jāsaņemas izlasīt tās 6 vēstules, kas sakrājušās pastkastē. tas nebūt nebūs vienkārši, taču skaisti gan. jauku dienu!
ras.

Nav komentāru: