vispirms jau - mans destruktīvisms nekur nav pazudis. nu, tas, kas uz lietām vērsts. es esmu samērā profesionāla šajā ziņā. nu, piemēram, notiek kaut kas nebūt, kas man ļoti nepatīk, un tad, lai nebūtu jālauž sev / kādam citam ekstremitātes, es, piemēram, aizmetu pa gaisu savus cimdus, paziņojot visai pasaulei, ka man nafig nevajag (2 neprātīgi mīļi pāri cimdu tā jau ir aizgājuši nebūtībā, 3. pāri cilvēkam izdevās glābt). vēl es, piemēram, izdzēšu pilnīgi visas bildes, kas man atrodas datorā, nesaglabājot nevienu, nekur. vēl es varu stundām pluinīt salvetes, celofāna maisiņus, avīzes, griezt ar šķērēm zīmuli tik ilgi, kamēr tas izskatās pēc skaidu čupiņas, varu sasist lampiņvirtenes, varu izmest miskastē jebko, kas, manuprāt, tajā mirklī man traucē dzīvot. manī valda nepieciešamība periodiski atbrīvoties no lietām, jo tad uz mirkli šķiet, ka ir vieglāk.
šodien gan aizmest prom man ir izdevies tikai laiku, kuru varēju pavadīt vērtīgāk, kā pavadīju. taču! nav nemaz tik traki, jo es nonācu pie ģeniāla secinājuma par to, ka stereotipi ir izdomāti, lai tevi, runcīt, aplauztu. pēdējā laikā ĻOTI bieži nonāku situācijās, kas man to ir pierādījušas. es bieži vien sadomāju visādas lietas par cilvēkiem, pirms vispār tos iepazīstu. viss sākas ar to, ka man ir cilvēks, kurš man rūp, kuru es zinu labi, kuru mīļoju, un tad pēkšņi viņam līdzās uzpeld cilvēks, kas, manuprāt, tikai un vienīgi jauc gaisu. es izžurkoju visu, ko vien varu izžurkot, saklausos viedokļos, baumās un citos pīrādziņos, un baigi būvēju spriedumu mūrus, līdz dzīve man piespēlē iespēju cilvēku vismaz mazdrusciņ iepazīt, kliedzot sejā: 'rasa, tu kļūdies!'
pasniedzējs. mans pirmais priekšstats - gejs, briesmīgs egoists, riebīgs pēc velna, nevienu nenovērtē, viss slikti. realitāte - jauks cilvēks, kuram rūp savējie (studenti)!
meitene1. mans pirmais priekšstats - stulba kaza, kas kniebj dibenos neīstajiem puišiem, turklāt neliekas mierā un turpina visādi bāzties virsū arī tad, kad viņai ir skaidri norādīts, ka šis nebūs viņas aramais lauciņš. realitāte - jauks cilvēks, kurš ir gatavs iesaistīties kopdarbos!
meitene2. mans pirmais priekšstats - ārprātīgi iedomīga māksliniece, kura vispār neko no dzīves nesaprot, kā tikai valkāšanos līdzi savam draugam, goroties rinķī apkārt skaistās drēbītēs. realitāte - jauks cilvēks ar ļoti labu gaumes izjūtu!
meitene3. mans pirmais priekšstats - ..esmu par gļēvu, lai to te tā uzrakstītu, tāpēc, lai paliek brīva vieta jūsu iztēlei, he. realitāte - jauks cilvēks, ar kuru man ir tiešām daudz kā kopīga!
kamēr stereotipi plīst šādā virzienā, nevis no pozitīvā uz negatīvo, viss ir skaisti, jā. kas tad mums te sanāk? nevajag lauzt rokas, kājas, plates, šķīvjus, spoguļus, svešus degunus ū. cē., bet gan iedomas par to, ka visi ir slikti un stulbi. jo nav!
lai bagāta nakts!
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru