šausmīgi gribas pieprasīt pavasara naktis, atstāt ieslēgtu sajūtu, nepazaudēt zem kājām pamatu. varbūt tikai dažreiz, mazliet, brīvprātīgi, destruktīvi, cauri pilsētas sienām, līdz ielām, no kurām var redzēt saullēktu. tad nokrist gar zemi un nenormāli smieties par kaklā jūtamo kamolu.
un tā tu citur, un tā es te.
salūtu jums!
ras.
4 komentāri:
piedod, problēmas ar pareizrakstību... rakstu vēlreiz :>
forša dziesma :>
forša sajūta tika radīta. /pateicoties ierakstam/
p.s. vēljoprojām domāju par tām supersievietēm. nevarunevaru sevī nodefinēt.
Kaut gan...man bija vēstures skolotāja, kas pasniedza vēsturi,kultūras/ mākslas vēsturi, politiku. es ar viņu biju visur. visās mācībās, papildmācībās un tā tālak. Tik sasodīti gudra, ka gribējās sist ar kāju pret sienu. Jā! Tā ir supersieviete...katrai supersievietei drīkst būt pa vājībai? piemēram, neliela deva nacionālisma. eh.
kas gan tā par sievieti, ja viņai nav vismaz viena un pamatīga vājība? :] galvenais - prast to vājību pielietot supersievietes tapšanas procesā. nu, vismaz tā šķiet man! vismaz tā man gribas, lai tā man šķistu, lai tā varbūt pat izdotos. ajaj, naivum! laid mani vaļā, he.
forši, ja radās forša sajūta! tas rada foršu sajūtu man! un tā pa rinķi un pasauli, līdz vēl kādam atradīsies forša sajūta. patīk man šitāds pinpongs!
brīnišķīgi..tu aizmirsi piemetināt ķieģeļu virtenes un vecu sliežu rūsu! Valsts Elektro Fabrika iedur zāli zaļu un vēnas karsē, yeah!
Ierakstīt komentāru