hellomoto, runčikaķitīģeri! pašpietiekamības pašapmāns. saceptas pankūciņas, šķiet, ka veselai armijai. vairs nav. ģenerāltīrīšana. līdz pusei. papēžkurpes, pavasarīgs mētelis un sev nopirktas tulpes. karafē uz grīdas. nē, nu, smuki! un tad vienā brīdī - bļīn, vajadzēja par to naudu labāk nopirkt alu un cigaretes. nē, nu, pīpēt ir slikti! tagad ir gan tulpes, gan alus, gan cigaretes. pārdevējs statjikā iedeva visam par godu vēl haļavno šokolādi. smējās. nē, nu, es jau arī! mazliet. kapišons galvā, viss afigenna. izdzēstas bildes kā katalizators - nomāktība veļas virsū. nē, nu, taisnība! atkal. un es nemaz nedusmojos, mani tikai mazliet viss kaitina. tas, ka lažoju lietas. lūk. nē, nu, pati vainīga!
āha, bet, jā, no rīta pastkastē atradās e-pasts, kas pamatīgi lika pārdomāt turpmākās dzīves plānus. gribēju sev baismīgi iestāstīt, ka viss jau skaidrs, viss izdomāts, bet, re! ne velna. ir miljons variantu, vajag tikai izlemties un darīt. nē, nu, es jau daru! tikai citreiz nevedas.
ko es ar visu šito gribēju teikt? neticu es pašpietiekamībai. emulatoriem arī ne.
ras.
3 komentāri:
es gan ticu. pašpietiekamībai. iespējams, vienīgais, kam ticu.
cheeRRRs
ir lietas, kuras no tevis būtu jāmācās :]
Emulatoriem es arī neticu. Ju nou.
Ierakstīt komentāru