that feels so rough.

mazliet par beidzamā laika iespaidiem un secinājumiem:

• patīk filma Fucking Åmål, jo tur ir labi tīneidžeri, un viņi joprojām spēj iekarot manu sirdi tā, ka maz neliekas. Iespējams, ka jāsāk no kā tāda bīties, bet man negribas. Tāpēc es teikšu, ka man patīk filma Hævnen ! es pat varētu pielikt iepriekšējā teikuma beigās 2 izsaukuma zīmes, lai pievērstu jūsu uzmanību tam, ka man tā filma tiešām, tiešām patīk. sajūtu saradīja tādu, ka, vai. gan no tīneidžeru puses, kas bija organiski un attaisnoti līdz pēdējai kripatai, gan no vecāku - bērnu attiecību puses, gan no vispārzināmiem faktiem un apstākļiem par to, ka viens mūsu lēmums, solis un rīcība var radīt baigas lietas. un šajā brīdī es atceros filmu De grønne slagtere, kas vispār bija kaut kas sasodīti nesaprotams un labs, un visiem svinīgi paziņoju, ka man ļoti patīk skandināvu kino;
• patīk grāmata High Fidelity, jo valoda tajā ripo kā pa diedziņu, turklāt daudzus lapu stūrus bija vērts ielocīt, lai dienās, kad .. lidlauks pārāk tāls, varētu papriecāties par labiem citātiem. pašlaik lasu grāmatu A Tiny Bit Marvellous, kura liek ķiķināt tai līdzi teju katrā pāršķirtajā lapā. un, jā, šajā grāmatā ir divi superīgi tīneidžeri. lūk, un tā kā pavisam nesen es te jūsmoju arī par grāmatu One Day, tagad es visiem svinīgi paziņoju, ka man ļoti patīk britu literatūra;
• patīk garšīgi paēst. un sakarā ar to, ka mūžīgi mūžos esmu bijusi sladkaješka, šovakar ņēmu un uztaisīju banānu-karameļu mousse, kas gan manā variantā pagaidām saldējas ledusskapī, pamatīgā māla bļodā, nevis mazā pickucītī ir uzlikts uz milzu šķīvja, bet garšu, mīlīši, tas nemaina, jo tā lieta garšo sasodīti ADORABLE (recepti var nožurkot te). tamdēļ es visiem svinīgi paziņoju, ka man ļoti patīk franču virtuve (un dažreiz arī valoda, un mūzika, un filmas).

visādi citādi - šodien samērā veiksmīgi pabraukājos ar 2riteni. lai gan pirmajā piemājas krustojumā ierāvu tam spieķos tašiņu, gandrīz pārveļoties pāri ritentiņa stūrei, viens čē-pē visa ceļa garumā manā gadījumā ir uzvara. un tad es vēl papeldējos savā mīļākajā dīķī pasaulē, un tad aizgāju izšurīt mazpilsētas bodes, un patulkoju, ununun.. sakarā ar to, ka ir 1:23, varu teikt, ka rīt sākas augusts, bet man mazliet kārojas septembri.

jauku nakti!

ras.

p.s. ja par dziesmu, tad tā te atrodas, jo man patīk. varat nemēģināt no tās izzīst drūmo zemtekstu, jo tāda šoreiz te nav. viss ir vienkārši un samērā lieliski.

serait-ce possible alors?

on me dit, que le destin se moque bien de nous,

qu' il ne nous donne rien, et qu' il nous promet tout,

paraît que le bonheur est à portée de main,

alors on tend la main et on se retrouve fou.

pourtant quelqu' un m' a dit, que..

lūk, šādu skaņu, šādu vārdu, šādu apstākļu sakritību labad ir vērts solīt sev un visai pasaulei, ka es nākamgad darīšu visu tā, lai franču valoda uz manas mēles atgūtu sparu. ir reizes, kad prieks un saviļņojums tirpst kaut kur starp lāpstiņām, jo dzīve kā vājprātīgs akrobāts uz zīda diega met kūleņus kaut kur augstu virs bezdibeņa. ak, ikdienišķā adrenalīna deva, kas paslēpusies jautājumā 'ko nu?'.. aizver acis un ļaujies kūlenim.

lai tirpst!

ras.

so wait a minute.. what?!

gadu gaitā radies rūdījums, paškritikas pietiekamība miesās, vai vēl kāds cits iemesls, taču vieglāk ir uztvert 'tu esi dīvaina, bet tādā labā nozīmē' komplimentu, 'tev ir skaistas krūtis' vietā. taču ļauži cenšas, un komplimenti pasaka bezgalīgi daudz gan par tā sacītāju, gan par saņēmēju. par vērtībām, uztveri, viedokļiem, zemūdens akmeņiem u.c. brīnumiem. jebkurā gadījumā, pēdējā laikā kaut kā pastiprināti sanāk dzirdēt visādus .. + - komplimentus:

• 'mēs jau neizvēlamies ķermeni, kāds mums tiek dots! [..] taču personība tev ir baigi laba.'
• 'man tik drausmīgi fiziski patīk meitene X !! un tad es domāju, kāpēc viņai nevar būt tāds raksturs, kāds ir tev?'
• 'es to nedomāju sliktā nozīmē, bet tu izskaties kaut kā slāviski..'
• 'tu saproti, ka j-lo, beyonce un citas viņām līdzīgās maksā miljonus, lai vispirms dabūtu un tad apdrošinātu tādu dibenu, kāds ir tev?'
• 'tavas kājas ir absolūti ekvivalentas tavai personībai!'
• 'jau atkal saruna ar tevi izraisa mirkļa laimi un globālu depresiju.'
• 'un tu pat saproti, ko es ar savām pāris šūnām domāju!'
• 'kāpēc es ar tevi runāju?! no tevis vajadzētu turēties pa gabalu. tu esi bīstama.'
• 'eu, bet tu taču esi traka! nē, tu tiešām, tiešām esi traka.'
• '[..] jo tu visiem patīc. jo tu esi no liceja.'

taču visu laiku visbiežāk saņemtais UN mans top kompliments ir 'man patīk, kā tu dusmojies'. un, neskatoties uz to, šoreiz es nekādus konklūženus te nevilkšu ārā, jo dusmoties man negribas, turklāt manai pašapziņai ir koka kāja.

ko labu tev ir nācies dzirdēt par sevi?

ras.

p.s. vakar biju uz filmu 'super 8', un tie, kas zina, ka man nepatīk fantastika ('5.elements', 'misfits' un 'scott pilgrim vs the world' neskaitās), nemūžam neticēs, ka man patika šitā filma! no otras puses - bērni un tīneidžeri, kā rādās, spēj izglābt jebko, ja tiem ir iedoti labi dialogi. un šoreiz bija. absolūti skaisti.

charles: drugs are so bad!

metafizika.

cik agrāk viss tomēr notika .. burvīgi. attālums bija grūtāk pārvarams visās iespējamajās jomās - pasta baloži mira badā, zirgi nospārdīja jājējus, kāds kādu nodūra un sievietes svārki vienmēr bija par garu. tagad viegli - iegūglē visu, ko vajag, ko nevajag, pāris digitālos teikumos pasaki, kas sakāms, aizlido kaut uz pasaules malu un tiec zem jebkuriem brunčiem. nopūta. patiesībā - ko es te vispār pīkstu. pašai šobrīd mazliet prieks par to, ka šis tas zibenīgi ir uzzināts, šis tas ir uzrakstīts, šur tur varētu satikties.. taču, re! man laikam no visa mazliet bail, tāpēc es labprāt visu ieliktu ilgstošākas varbūtības rokās, burtus uzticot balodim. balodim!

patiesībā pie visa vainīgs ir treileris, jo ilgstoša laika pavadīšana, traucoties pa bāņiem, ir kaitīga veselīgai domāšanai. bija baismīgi labi! manā kontā ir pat pāris vērtīgas atziņas:

• bezjēdzīgi milzīgajā Polijā, kurai parasti ātrāk gribas tikt cauri, ir vismaz viena ļoti jauka pilsēta - Elbląg ;
• Holandē, par spīti tam, ka tā man neasociējas ar visādiem sarkano lukturu kvartāliem un pīpēšanas priekiem, gribas atgriezties, jo tur treilerparkos ir neskaitāmi daudz zaķu + Groningen ir absolūti lieliska (jā, drīkstat meklēt pilsētlīdzības, neaizmirstot arī Liepāju, kā arī apstākli, ka tās visas ir studentu pilsētas);
• aizbraukt uz nekurieni un ballēties ar vietējiem, pakļaujoties viņu noteikumiem - lūk, tā ir kultūras garša! omfg, jā, biju tur, klausījos to, starp tiem, dejojot tā, un par spīti kultūršokam un publikas līdzībai ar ŠO, visa finālā spīdēju no priekiem par visu redzēto un piedzīvoto;
• ja man bērnībā būtu bijusi koka mājiņa iekš čerešņas, kuras zari līkst pie zemes no ogu lieluma un salduma, es joprojām dzīvotu tanī koka mājiņā;
• man ir tirkīzzilas raganu kurpītes, kas noteikti kaut ko labu pasaka par manu dvēseles stāvokli;
• turpmāk centīšos izvairīties no kompānijas, kas sevī ietver vairāk par vienu igauni :]
• redzēju veselu ganāmpulku ar zilajām, sapņu govīm;
• braucu pāri neskaitāmiem tiltiem pirmo reizi;
• pūtu pa gaisu katru skropstu, kuru man atrada uz vaiga.

un tagad, savelkot visu kopā, jā, Šķēlei (fizikas skolotāja iekš RFL) bija taisnība - kolīdz tu smadzeņu atvilktnē ieliec kaut ko jaunu, kaut kas no visa vecā izlido ārā, paliekot novārtā. iespaidi ir salasīti, nevajadzīgais nogrūsts bēniņos, imaginārās koķetēšanas vēstules nosūtītas, izlasītas, atbildētas, kas zina, iespējams, domas kaut kur jau materializētas! tamdēļ es saņemos un uzrakstu pāris digitālus burtus, lai tos tev nosūtītu un tad mirkli pagaidītu, lai saprastu, cik gari ir tavi.. brunči. vnk ģeniālas līdzības, he.

čuči!

ras.

p.s. http://kroders.lv/fermata/