šodien tiku parunāt ar vienu no saviem guru. ko es saprotu ar vārdu 'guru'? nu, tas ir tāds cilvēks, kurā var klausīties ilgi un dikti, no kura gribas sagrābties maksimāli daudz visādu gudrību, bet kurš nevienu pašu mirkli pats tev nebāž savu viedokli virsū. gatavā medusmaize! :] kur nu vēl tad, kad viņš divos vārdos raksturo mūsdienu pseidoārtistu centienus iekļauties pārējo pseidoārtistu barā (kas mani ik pa brīdim tik dikti sakaitina). postmodernisma nekādība! skaisti.
patiesībā sarunā bija vēl visādu absolūti lielisku vārdu par to, ka slepkavas taču arī mīl, ka izvēles ir bijušas pareizas, ka šķelšanās un pārdzīvošana ir dabiski procesi, ka jāskatās, jādara un jādalās viedokļos, ka saldumi ir ģeniāls izgudrojums, ka dredi pusmūžā ir gribēšana sagrābt jaunību aiz astes, jo 'tas jau ir laiks, kad nevis plāni slīd no rokām ārā, bet gan dzīve! dzīve slīd no rokām ārā'..
no kinostudijas izgāju smaidīga un mierīga, un pārliecinājusies par pāris iepriekš līdz galam neskaidrām lietām. viss tikai tagad sākas, mazulīt! :]
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru