kā gadījās, kā ne, piecas dienas es biju Pēterburgā. teātra festivālā Baltiskij Dom. tas bija kaut kas fantastisks un maģisks jau no sākta, sākta gala.
dienu pirms es izbraucu uz Pēterburgu, mani apciemoja poļu dramaturgmeitene, ar kuru iepazinos Spānijā un kura devās nu mājup tieši precīzi no Pēterburgas. viņa teica, lai tur es skatos arī zem kājām.
pirmajā vakarā, kad izlēmām no teātra doties uz mājām iešus, nevis ar metro, skatoties zem kājām, pamanīju uzrakstu, kas redzams bildē tur augstāk. smaidīju.
smaidīju arī tad, kad teātrī, kas izmēros apmēram tik liels kā visi LV teātri kopā ņemti, prasīju visiem, kas gāja man garām, kur man jāiet, jo apmaldīties teātrī bija norma. norma, kuru izlēmām piepildīt, bija apņemšanās vismaz vienu reizi iziet teātrim cauri, neapmaldoties. izdevās.
norma visur citur savukārt bija satikties. vispirms ar lietuviešu dramaturgmeiteni, ar kuru pagājšgad iepazināmies Jūrmalā. tad ar lērumu nepazīstamu ļaužu. tad ar puisi, kurš licejā mācījās klasi augstāk, jā, turklāt satikāmies mēs viesnīcas liftā.
liftos vispār notika ļoti daudz brīnumainu .. pasākumu! piemēram, satikšanās ar iepriekšminēto puisi. piemēram, kāda ārkārtīgi svarīga vīra (svarīgs viņš, jo 3 miesassargu ielenkumā) sasmīdināšana ar uzlīmi, kas piestiķēta mana datora apakšgalam. piemēram n-stundu ballīte ar LT draugiem. piemēram, Vācijas šveicieša un Francijas francūža pārsteigums ar puķēm, kurpju tīrītājiem un pelnu traukiem, jā, tieši precīzi liftā. manuprāt, viesnīcas personāls neteica par visu neko tik tamdēļ, ka nesaprata, kā īsti šādās situācijās jāreaģē..
'situācijas' šajā gadījumā ir iepriekšminētie pasākumi liftā, n-stundu runāšanās ar Somijas un Vācijas pasniedzējiem pīpētavā līdz 7iem rītā, kad visi kopīgi, zeķēm kājās, gājām ēst brokastis, biedējot ķīniešu diplomātus. 'situācijas' bija arī ballīte uz stalažām, kas bija izliktas viesnīcas iekšpagalmā remontdarbu dēļ. 'situācijas' bija arī klipa filmēšana viesnīcas gaiteņos, jo tā vienkārši vajadzēja.
vēl vajadzēja ēst voblas, pirkt 'Russkij stilj', spēlēt spēli, kuras pamatā ir dažādu stāstu stāstīšana un atbilstošas dziesmas uzlikšana jūtūbē. vēl vajadzēja brokastīs skatīties multeni par Čeburašku un Genu. vajadzēja izstaigāt pilsētu krustu šķērsu, bet tieši tik daudz, lai gribētos tajā atgriezties vēl un vēl. ko vajadzēja vēl? vēl vajadzēja pavisam nejauši satikt uz ielas divus latviešu puikas, ar kuriem pavadīt Pēterburgā pēdējo dienu, jo tā tam vienkārši vajadzēja būt.
nejaušību nav, ir tikai likumsakarības. tā kā, rāmi pār tiltu, draugs, tu nonāksi reiz, kur tev jānonāk. es ceru, ka nonākšu reiz atpakaļ tur, jo atvadas tur skan citādāk.
pirmajā vakarā, kad izlēmām no teātra doties uz mājām iešus, nevis ar metro, skatoties zem kājām, pamanīju uzrakstu, kas redzams bildē tur augstāk. smaidīju.
smaidīju arī tad, kad teātrī, kas izmēros apmēram tik liels kā visi LV teātri kopā ņemti, prasīju visiem, kas gāja man garām, kur man jāiet, jo apmaldīties teātrī bija norma. norma, kuru izlēmām piepildīt, bija apņemšanās vismaz vienu reizi iziet teātrim cauri, neapmaldoties. izdevās.
norma visur citur savukārt bija satikties. vispirms ar lietuviešu dramaturgmeiteni, ar kuru pagājšgad iepazināmies Jūrmalā. tad ar lērumu nepazīstamu ļaužu. tad ar puisi, kurš licejā mācījās klasi augstāk, jā, turklāt satikāmies mēs viesnīcas liftā.
liftos vispār notika ļoti daudz brīnumainu .. pasākumu! piemēram, satikšanās ar iepriekšminēto puisi. piemēram, kāda ārkārtīgi svarīga vīra (svarīgs viņš, jo 3 miesassargu ielenkumā) sasmīdināšana ar uzlīmi, kas piestiķēta mana datora apakšgalam. piemēram n-stundu ballīte ar LT draugiem. piemēram, Vācijas šveicieša un Francijas francūža pārsteigums ar puķēm, kurpju tīrītājiem un pelnu traukiem, jā, tieši precīzi liftā. manuprāt, viesnīcas personāls neteica par visu neko tik tamdēļ, ka nesaprata, kā īsti šādās situācijās jāreaģē..
'situācijas' šajā gadījumā ir iepriekšminētie pasākumi liftā, n-stundu runāšanās ar Somijas un Vācijas pasniedzējiem pīpētavā līdz 7iem rītā, kad visi kopīgi, zeķēm kājās, gājām ēst brokastis, biedējot ķīniešu diplomātus. 'situācijas' bija arī ballīte uz stalažām, kas bija izliktas viesnīcas iekšpagalmā remontdarbu dēļ. 'situācijas' bija arī klipa filmēšana viesnīcas gaiteņos, jo tā vienkārši vajadzēja.
vēl vajadzēja ēst voblas, pirkt 'Russkij stilj', spēlēt spēli, kuras pamatā ir dažādu stāstu stāstīšana un atbilstošas dziesmas uzlikšana jūtūbē. vēl vajadzēja brokastīs skatīties multeni par Čeburašku un Genu. vajadzēja izstaigāt pilsētu krustu šķērsu, bet tieši tik daudz, lai gribētos tajā atgriezties vēl un vēl. ko vajadzēja vēl? vēl vajadzēja pavisam nejauši satikt uz ielas divus latviešu puikas, ar kuriem pavadīt Pēterburgā pēdējo dienu, jo tā tam vienkārši vajadzēja būt.
nejaušību nav, ir tikai likumsakarības. tā kā, rāmi pār tiltu, draugs, tu nonāksi reiz, kur tev jānonāk. es ceru, ka nonākšu reiz atpakaļ tur, jo atvadas tur skan citādāk.
счастливо!
ras.
p.s.
S. Salauzi kādam sirdi arī tai Pēterburgā?
R. Tā Pēterburga salauza sirdi man!
S. Salauzi kādam sirdi arī tai Pēterburgā?
R. Tā Pēterburga salauza sirdi man!
p.s.2
jā, es gāju arī uz izrādēm, lugu lasījumiem, studentu darbu prezentācijām, diskusijām u.c. fantastiskām padarīšanām, bet par to citreiz. apsolos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru