vienkārši negribu, lai izjūta, pēcgarša un dziesmas pazūd.
ras.
29.10.12
14.10.12
pilsēta, kurā atgriezties.
kā gadījās, kā ne, piecas dienas es biju Pēterburgā. teātra festivālā Baltiskij Dom. tas bija kaut kas fantastisks un maģisks jau no sākta, sākta gala.
dienu pirms es izbraucu uz Pēterburgu, mani apciemoja poļu dramaturgmeitene, ar kuru iepazinos Spānijā un kura devās nu mājup tieši precīzi no Pēterburgas. viņa teica, lai tur es skatos arī zem kājām.
pirmajā vakarā, kad izlēmām no teātra doties uz mājām iešus, nevis ar metro, skatoties zem kājām, pamanīju uzrakstu, kas redzams bildē tur augstāk. smaidīju.
smaidīju arī tad, kad teātrī, kas izmēros apmēram tik liels kā visi LV teātri kopā ņemti, prasīju visiem, kas gāja man garām, kur man jāiet, jo apmaldīties teātrī bija norma. norma, kuru izlēmām piepildīt, bija apņemšanās vismaz vienu reizi iziet teātrim cauri, neapmaldoties. izdevās.
norma visur citur savukārt bija satikties. vispirms ar lietuviešu dramaturgmeiteni, ar kuru pagājšgad iepazināmies Jūrmalā. tad ar lērumu nepazīstamu ļaužu. tad ar puisi, kurš licejā mācījās klasi augstāk, jā, turklāt satikāmies mēs viesnīcas liftā.
liftos vispār notika ļoti daudz brīnumainu .. pasākumu! piemēram, satikšanās ar iepriekšminēto puisi. piemēram, kāda ārkārtīgi svarīga vīra (svarīgs viņš, jo 3 miesassargu ielenkumā) sasmīdināšana ar uzlīmi, kas piestiķēta mana datora apakšgalam. piemēram n-stundu ballīte ar LT draugiem. piemēram, Vācijas šveicieša un Francijas francūža pārsteigums ar puķēm, kurpju tīrītājiem un pelnu traukiem, jā, tieši precīzi liftā. manuprāt, viesnīcas personāls neteica par visu neko tik tamdēļ, ka nesaprata, kā īsti šādās situācijās jāreaģē..
'situācijas' šajā gadījumā ir iepriekšminētie pasākumi liftā, n-stundu runāšanās ar Somijas un Vācijas pasniedzējiem pīpētavā līdz 7iem rītā, kad visi kopīgi, zeķēm kājās, gājām ēst brokastis, biedējot ķīniešu diplomātus. 'situācijas' bija arī ballīte uz stalažām, kas bija izliktas viesnīcas iekšpagalmā remontdarbu dēļ. 'situācijas' bija arī klipa filmēšana viesnīcas gaiteņos, jo tā vienkārši vajadzēja.
vēl vajadzēja ēst voblas, pirkt 'Russkij stilj', spēlēt spēli, kuras pamatā ir dažādu stāstu stāstīšana un atbilstošas dziesmas uzlikšana jūtūbē. vēl vajadzēja brokastīs skatīties multeni par Čeburašku un Genu. vajadzēja izstaigāt pilsētu krustu šķērsu, bet tieši tik daudz, lai gribētos tajā atgriezties vēl un vēl. ko vajadzēja vēl? vēl vajadzēja pavisam nejauši satikt uz ielas divus latviešu puikas, ar kuriem pavadīt Pēterburgā pēdējo dienu, jo tā tam vienkārši vajadzēja būt.
nejaušību nav, ir tikai likumsakarības. tā kā, rāmi pār tiltu, draugs, tu nonāksi reiz, kur tev jānonāk. es ceru, ka nonākšu reiz atpakaļ tur, jo atvadas tur skan citādāk.
pirmajā vakarā, kad izlēmām no teātra doties uz mājām iešus, nevis ar metro, skatoties zem kājām, pamanīju uzrakstu, kas redzams bildē tur augstāk. smaidīju.
smaidīju arī tad, kad teātrī, kas izmēros apmēram tik liels kā visi LV teātri kopā ņemti, prasīju visiem, kas gāja man garām, kur man jāiet, jo apmaldīties teātrī bija norma. norma, kuru izlēmām piepildīt, bija apņemšanās vismaz vienu reizi iziet teātrim cauri, neapmaldoties. izdevās.
norma visur citur savukārt bija satikties. vispirms ar lietuviešu dramaturgmeiteni, ar kuru pagājšgad iepazināmies Jūrmalā. tad ar lērumu nepazīstamu ļaužu. tad ar puisi, kurš licejā mācījās klasi augstāk, jā, turklāt satikāmies mēs viesnīcas liftā.
liftos vispār notika ļoti daudz brīnumainu .. pasākumu! piemēram, satikšanās ar iepriekšminēto puisi. piemēram, kāda ārkārtīgi svarīga vīra (svarīgs viņš, jo 3 miesassargu ielenkumā) sasmīdināšana ar uzlīmi, kas piestiķēta mana datora apakšgalam. piemēram n-stundu ballīte ar LT draugiem. piemēram, Vācijas šveicieša un Francijas francūža pārsteigums ar puķēm, kurpju tīrītājiem un pelnu traukiem, jā, tieši precīzi liftā. manuprāt, viesnīcas personāls neteica par visu neko tik tamdēļ, ka nesaprata, kā īsti šādās situācijās jāreaģē..
'situācijas' šajā gadījumā ir iepriekšminētie pasākumi liftā, n-stundu runāšanās ar Somijas un Vācijas pasniedzējiem pīpētavā līdz 7iem rītā, kad visi kopīgi, zeķēm kājās, gājām ēst brokastis, biedējot ķīniešu diplomātus. 'situācijas' bija arī ballīte uz stalažām, kas bija izliktas viesnīcas iekšpagalmā remontdarbu dēļ. 'situācijas' bija arī klipa filmēšana viesnīcas gaiteņos, jo tā vienkārši vajadzēja.
vēl vajadzēja ēst voblas, pirkt 'Russkij stilj', spēlēt spēli, kuras pamatā ir dažādu stāstu stāstīšana un atbilstošas dziesmas uzlikšana jūtūbē. vēl vajadzēja brokastīs skatīties multeni par Čeburašku un Genu. vajadzēja izstaigāt pilsētu krustu šķērsu, bet tieši tik daudz, lai gribētos tajā atgriezties vēl un vēl. ko vajadzēja vēl? vēl vajadzēja pavisam nejauši satikt uz ielas divus latviešu puikas, ar kuriem pavadīt Pēterburgā pēdējo dienu, jo tā tam vienkārši vajadzēja būt.
nejaušību nav, ir tikai likumsakarības. tā kā, rāmi pār tiltu, draugs, tu nonāksi reiz, kur tev jānonāk. es ceru, ka nonākšu reiz atpakaļ tur, jo atvadas tur skan citādāk.
счастливо!
ras.
p.s.
S. Salauzi kādam sirdi arī tai Pēterburgā?
R. Tā Pēterburga salauza sirdi man!
S. Salauzi kādam sirdi arī tai Pēterburgā?
R. Tā Pēterburga salauza sirdi man!
p.s.2
jā, es gāju arī uz izrādēm, lugu lasījumiem, studentu darbu prezentācijām, diskusijām u.c. fantastiskām padarīšanām, bet par to citreiz. apsolos.
01.10.12
spoguļi.
neko diži daudz rakstīt nevēlos, tik vien to, ka vadi patiešām saslēdzas. doma nebeidzas brīdī, kad tā tiek skaļi izteikta, nē, tajā brīdī tā tikai sākas!
šodien, pēc 4h mēģinājuma, kas kārtējo reizi bija paslīdējis garām nemanot, devos mājās. vispirms grāmatnīcai pagāju garām, tad atgriezos un iegāju iekšā. izcilāju visas iespējamās grāmatas. japāņu stāstus, lietuviešu romānus, Šekspīra ludziņas oriģinālvalodā, oriģinālvalodā 'Meistaru un Margaritu'.. nav. vienkārši nav! gāju visam apkārt vēl vienu apli. šausmu stāstu grāmatas, mākslas vēsture, Grāss, lubenes.. nav. kas nav? es taču neko nemeklēju! kā var nebūt tā, kā nav?! kā es varu meklēt to, ko nemeklēju?! un tad es ieraugu - starp diviem plauktiem, aizkritusi aiz visām citām grāmatām stāv maziņa un necila Pjatigorska 'Kādas šķērsielas filosofija'. un es saprotu, ka ir. pilnīgi mistiski! pēdējā laikā, daudz domājot par Krieviju un krievisko, par reliģiju, jā, arī par filosofiju, par visu un neko.. manās rokās nonāk tieši šī grāmatiņa. ko es ar to gribēju sacīt? jābūt pret sevi godīgam. jo pat, ja to neapzināmies, mēs meklējam sev aktuālo, līdz ar to - ar mums notiek mums aktuālais! tik jāļaujas. godīgi jāļaujas. še tev maģija!
patiesībā baigi gribas runāties un klausīties, un klausīties, un runāties.
ras.
+ jā, tas ir noticis, es piekrītu, ka man vajag LIELU darba galdu. tādu, kas ir gar visu sienu. man vajag GARU galdu, pie kura stāv vismaz 4 dažādi krēsli, lai es varu ik pēc brīža mainīt savu atrašanās vietu un pozu un neatslābt uz darīšanu. vēl labāk! ja man reiz būs, nē, KAD man būs mana darbistaba, mans galds būs vismaz gar divām istabas sienām. vai arī, nē! man gar divām istabas sienām būs dažādi galdi. cits pie cita, rindiņā. un pie katra galda citādāks krēsls. lūk, tad es varēšu izvērsties un priecāties. dīvāniņš arī būs.. viss, nevaru sagaidīt, kad tikšu pie saviem galdiem [:
+ jā, tas ir noticis, es piekrītu, ka man vajag LIELU darba galdu. tādu, kas ir gar visu sienu. man vajag GARU galdu, pie kura stāv vismaz 4 dažādi krēsli, lai es varu ik pēc brīža mainīt savu atrašanās vietu un pozu un neatslābt uz darīšanu. vēl labāk! ja man reiz būs, nē, KAD man būs mana darbistaba, mans galds būs vismaz gar divām istabas sienām. vai arī, nē! man gar divām istabas sienām būs dažādi galdi. cits pie cita, rindiņā. un pie katra galda citādāks krēsls. lūk, tad es varēšu izvērsties un priecāties. dīvāniņš arī būs.. viss, nevaru sagaidīt, kad tikšu pie saviem galdiem [:
Abonēt:
Ziņas (Atom)