superglū.

mani ir apsēdis nemiers, un tomēr, par spīti tam, man nupat, nupat izdevās noķert aiz pakaļkājas sajēgu. ir tā, ka viss nostājas briesmīgi jauki pa vietām, kad top skaidrs - ar mani viss ir kārtībā, es neesmu vairs iesprūdusi laikā pirms 7 gadiem, es kustos uz priekšu, turklāt man pat mazliet izdodas! lūk, no kā man šobrīd ir eiforija, kuru man labprāt gribētos pielipināt jums visiem. kaifs par to, ka pa ceļam ieskrējienam parādās apstākļi, kas citreiz gadās cilvēkveidīgi, kas ļauj tev atjēgties par to, cik maz vajag, lai justos labi. vajag saprašanu, ka viss būs un notiks, un jau ir procesā uz priekšu! kamēr es te sēžu un rakstu šito vai to, viss jau notiek - vajdzīgie vadi tuvojas cits citam, lai saslēgtos un rezultētos.

ir taču skaisti 2012. gada janvārī plānot 2013. gada janvāri!

ir taču skaisti mocīties ar bezmiegu, jo jāmācās līdz 5iem, jācenšas cīnīties ar sapņošanu vaļējām acīm līdz 7iem, jāiekrīt nesakarīgā miegā, jāceļas augšā, jāaizbizo līdz darbam, jāturpina viss velt uz priekšu.

ir taču skaisti, ka rīt Dirty Deal'ā būs jauno dramaturgu lasījumi, kuros piedalīsies superhārdkorīga kompānija!

ir taču skaisti no ne reizi nevilktas kleitas satjūnēt plānotāja vāku tā, lai pašai prieks.

ir taču skaisti domāt, ka tas un šitas ir neizdarāmi un neiespējami, lai pēcāk pats sev un visiem citiem pierādītu pretējo.
ir taču skaisti nezināt, kas notiks rīt.

ai, vecīt! viss ir smuki. vienkārši dari.

ras.

p.s. plānotājs, kuru nopirku LT maximā, jo tas vienkārši bija mīļvalodā. tagad tam mugurā mana kleita.