ārkārtīgi skaists 2012. gada pirmās dienas rīts. ārkārtīgi patīkamas jaunā gada žagas pakrūtē, kas liek izelpot mirguļus un brīnīties, no kurienes manī kas tāds, pašai laikam gan visus iemeslus skaidri nojaušot. vecgada pēdējā diennakts lika slēpties šallē, lai tajā ievīstītais, bezgala muļķīgais smaids nebiedētu pārējos sabiedriskā transporta pasažierus, he. neizdevās, viņi smaidīja līdzi. vecgada pēdējā diennakts lika kādai smaržai aizķerties kaut kur degungalā, lai tā strādātu kā atgādinātājs, ka der pacīnīties pēc kārojamā. vecgada pēdējā diennakts lika mieram nogulties uz pleciem divu roku smagumā, lai uzburtu absolūti taustāmu tik ļoti nejēdzīgi aizmirsto 'kuš, kuš'. izrādās, ka var joprojām tā smuki, tā mierīgi, tā vienkārši un nepārspīlēti, bez liekiem solījumiem un zaptes liešanas ausīs. joprojām var tā, ka nemanāmais liek trīcēt pasaulei, un man vienkārši gribas skaļi ķiķināt aiz prieka par to, ka jaunais gads sākas ar tik vērtīgiem atgādinājumiem par lietu. brīnišķīgi!
kas un kā notiks tālāk - lūkosim, taču motivācijas pamati zināmām izmaiņām ir ielieti gruntīgi.
atiet, zuzīt!
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru