24

aizgulējos, neko neizdarīju. saēdos kūku. paņēmu sms kredītu. izprintēju materiālus eksāmenam. samaksāju tramvaja kontrolei piečuku. gandrīz apraudājos. nosalu. nokārtoju eksāmenu skolā1. samaksāju par skolu2. pārēdos. nopirku datorsomu bez roktura. sakašķējos. apraudājos. saņēmu gūzmu norādījumu. neko neizdarīju. saēdos aukstas kotletes. gaidīju, bet nesagaidīju. izlēju gultā ūdeni.

vienmēr laipni!

ar cieņu,

tava 24. dzimšanas diena

ras.

p.s. nu, psc, cik daudzsološi!

pierādījuma simulācija.

--

vakar, pateicoties tam, ka teātris vienmēr uzvar pienākuma apziņu, sanāca noskatīties vienu tiešām labu izrādi. visvairāk aizķerošais teikums bija: 'Tev vienkārši vajadzēja man uzticēties,' un tad iestājās klusums. 'pierādījums'. smuki, smuki, smuki. Kažociņa, Klēvere, Kļavinskis un Skanis - visi bija vietā un laikā, un pārliecinoši, noticēt liekoši. vienkārši labi. aizejiet, palūkojiet!

arī Bodrijāra 'simulakri un simulācija' patika. daudzi absurdi teikumi, kas ierakti svešvārdos, un tomēr sasodīti interesanti, kā visam, kas notiek, var noņemt nost jēgu, he. 'kad Dievs nomira, tad vēl bija Nīče,' lūk, tā.

un tad vēl tas mūžīgais 'spice girls' krekls. burvīgi!

vispār dīvaini pēdējā laikā. bet, ja kas - uzzvaniet! priecāšos.

ras.

paved - aizved - daved

es reiz kādu pazinu tik labi, ka mīlēju. es reiz kādu pazinu tik slikti, ka mīlēju. kāds mani pazina tik labi, lai nemīlētu. kaut gan vēlās vakara stundās (vēlās, kad vēlas visvairāk un no sirds) domāju, ka pazina tik slikti, lai nemīlētu. asns. pienene. pūkas vēlāk. un vēlreiz. un no sākuma. un atkal. un neapnīk nekad.

/A. Zariņa/

gribas teikt, ka viss remdeni, bet nav! gribas teikt, ka nekas nenotiek, bet notiek! gribas teikt, ka viss slikti, bet nav! gribas teikt, ka viss vienalga, bet nav! gribas teikt, ka nekas neinteresē, bet interesē!  gribas teikt, ka neko nesaprotu, bet saprotu! laikam. varbūt. nezinu. mēs runājamies un atskaitāmies, un neskaišamies, un neuzprasāmies. interesanti. es visu laiku cenšos izskaitļot iemeslus un brīžus, kad, kāpēc, kas salūza vai salīmējās, un man nekādi, nu, nekādi tas neizdodas. vārdu sakot - šodiena apēdusi visus manus spēkus, gribas atvērt durvis un paklaigāt. nokratīt nost no pleciem sesijas, paķert pildspalvu un rakstīt.

nē, es neatgriežos. es nekad neesmu bijusi aizgājusi.

ras.

beznozīmīgi fakti.

• jāmācās.
• ja man būtu tāds turnteibls (skat.att.1), no rītiem būtu vieglāk pamosties, jo tas ir tik sasodīti ekselenti - izvelties no gultas, lai uzliktu skanēt kādu no pasaulē mīļākajām platēm.

att.1

• ja man būtu tādas klavieres (skat.att.2), es sazagtos no mammas mājām nošu kaudzes un spēlētu, kamēr .. zaļš gar acīm mestos.

att.2

• nogriezu matus.
• jāraksta teātru lietas, bet šobrīd atturos no tā, jo jāmācās, tipa, sirdsapziņu mierinu.
• dzimšanas dienā mammai paprasīju maku (skat.pielikums1).

Mamma. Ko man tev uzdāvināt dzimšanas dienā?

Rasa. Maku.

Mamma. O, to es varu. Kādu?

Rasa. Nu, parastu maku.

Mamma. Nu, kādu?

Rasa. Jēziņ, nu, vienkāršu maku!

Mamma. Kāds ir vienkāršs maks?

Rasa. Pilns!

Mamma. Es nopietni jautāju.

Rasa. Nu, es gribu tādu.. Vienkārši inčīgu maku! Ne pārāk lielu, ne pārāk mazu. Zini, šitos garos? Tādu ne, resnu arī ne. Lakādas arī noteikti ne. Spīguļus arī nevajag. Puķes arī negribu. Ja nu vienīgi maziņas, bet nekādas rozes. Melnu noteikti negribu. Brūnu arī ne. Auduma negribu. Un šitās mākslīgās čūskādas, leopardādas rakstus - nekādā gadījumā. Kaut kādas tur sprādzes arī nevajag. Rūtainu arī ne, vai ar uzrakstiem - fū, nē. Oranžu arī negribu, ar rimbuļiem arī ne. Nu, kaut kā tā!

Mamma. Pērc pati.

pielikums1

• iešu uz šito -BAZINGA!
• vakar biju diskusijās par radošo personu statusu. priecājos par to, ka Latvijas kultūras jomā darbojas patiešām intelektuāli cilvēki! bēdājos par to, ka līdz ar to politikai nekas dižs vairs pāri nav palicis. diskusija beidzās ar kultūras ministres verdiktu: "daudzi nenokārtoti jautājumi".. satriecoša konkrētība.
• nemācos.

ras.

pikts skats.

un, ja Tev uznāk sāpe, raksti! es profesionāli māku apieties ar elastīgajām saitēm. par spīti tam, ka taureņi galvā, ka vēderā ieperinājušies kovārņi. viss kaut kā mazliet nepareizi, viss buksē uz vietas un kaitina. nu, ne viss, bet daļa. turklāt Tava daļa, ne mana! jēziņ. tik daudz darāmā, bet garlaicīgi. kur loģika un sakarības? tikai krist sev uz nerviem protu nemainīgi. tāpat kā krist no riteņa, krist uz ledus, uz līdzenas vietas, pa trepēm (skolas, autobusu, stacijas), krist apātijā, sapņos un dīvainās iztēles bildēs. ārprātīgi apnicīgi. pie visa vainīga tā tumsa, kas aiz loga. sauli gribu! tagad.

ras.

superglū.

mani ir apsēdis nemiers, un tomēr, par spīti tam, man nupat, nupat izdevās noķert aiz pakaļkājas sajēgu. ir tā, ka viss nostājas briesmīgi jauki pa vietām, kad top skaidrs - ar mani viss ir kārtībā, es neesmu vairs iesprūdusi laikā pirms 7 gadiem, es kustos uz priekšu, turklāt man pat mazliet izdodas! lūk, no kā man šobrīd ir eiforija, kuru man labprāt gribētos pielipināt jums visiem. kaifs par to, ka pa ceļam ieskrējienam parādās apstākļi, kas citreiz gadās cilvēkveidīgi, kas ļauj tev atjēgties par to, cik maz vajag, lai justos labi. vajag saprašanu, ka viss būs un notiks, un jau ir procesā uz priekšu! kamēr es te sēžu un rakstu šito vai to, viss jau notiek - vajdzīgie vadi tuvojas cits citam, lai saslēgtos un rezultētos.

ir taču skaisti 2012. gada janvārī plānot 2013. gada janvāri!

ir taču skaisti mocīties ar bezmiegu, jo jāmācās līdz 5iem, jācenšas cīnīties ar sapņošanu vaļējām acīm līdz 7iem, jāiekrīt nesakarīgā miegā, jāceļas augšā, jāaizbizo līdz darbam, jāturpina viss velt uz priekšu.

ir taču skaisti, ka rīt Dirty Deal'ā būs jauno dramaturgu lasījumi, kuros piedalīsies superhārdkorīga kompānija!

ir taču skaisti no ne reizi nevilktas kleitas satjūnēt plānotāja vāku tā, lai pašai prieks.

ir taču skaisti domāt, ka tas un šitas ir neizdarāmi un neiespējami, lai pēcāk pats sev un visiem citiem pierādītu pretējo.
ir taču skaisti nezināt, kas notiks rīt.

ai, vecīt! viss ir smuki. vienkārši dari.

ras.

p.s. plānotājs, kuru nopirku LT maximā, jo tas vienkārši bija mīļvalodā. tagad tam mugurā mana kleita.

jaunā gada žagas.

ārkārtīgi skaists 2012. gada pirmās dienas rīts. ārkārtīgi patīkamas jaunā gada žagas pakrūtē, kas liek izelpot mirguļus un brīnīties, no kurienes manī kas tāds, pašai laikam gan visus iemeslus skaidri nojaušot. vecgada pēdējā diennakts lika slēpties šallē, lai tajā ievīstītais, bezgala muļķīgais smaids nebiedētu pārējos sabiedriskā transporta pasažierus, he. neizdevās, viņi smaidīja līdzi. vecgada pēdējā diennakts lika kādai smaržai aizķerties kaut kur degungalā, lai tā strādātu kā atgādinātājs, ka der pacīnīties pēc kārojamā. vecgada pēdējā diennakts lika mieram nogulties uz pleciem divu roku smagumā, lai uzburtu absolūti taustāmu tik ļoti nejēdzīgi aizmirsto 'kuš, kuš'. izrādās, ka var joprojām tā smuki, tā mierīgi, tā vienkārši un nepārspīlēti, bez liekiem solījumiem un zaptes liešanas ausīs. joprojām var tā, ka nemanāmais liek trīcēt pasaulei, un man vienkārši gribas skaļi ķiķināt aiz prieka par to, ka jaunais gads sākas ar tik vērtīgiem atgādinājumiem par lietu. brīnišķīgi!

kas un kā notiks tālāk - lūkosim, taču motivācijas pamati zināmām izmaiņām ir ielieti gruntīgi.

atiet, zuzīt!

ras.