pirmdiena.

ir dienas, kuras sākas tik nesatricināmi mierīgi, ka prieks. es pamostos, aiztenterēju uz virtuvi pēc kakao, iepilinu acīs pilienus, kas parasti notek gar vaigiem tik dikti, ka es nesaprotu, kāda no tām zālēm jēga, ieslēdzu kompjūteri, uzlieku brilles, atveru savu kalendāriņu un apātiski tajā blenžu, jo man nav skaidrs, kopš kura brīža manos pienākumos ietilpst sanāksmju apmeklēšana, ārzemnieku koordinēšana, cilvēku intervēšana, mēģinājumi, izrādes, izstādes utt., neaizmirstot, protams, tulkošanu un drāmu kā tādu. un es skatos, un dzeru kakao, un man patīk! jo raibi kalendāri apstiprina to, ka viss notiek.

visādi citādi arī viss ir skaisti. šādu tādu burtu spiesta, es šobrīd pastiprināti interesējos par pašnāvnieciski noskaņotiem ļaudīm. es pati nekad neesmu baigi aizrāvusies ar domu sevi nobeigt nost, jo man patīk dzīvot, bet internets ir viena vērtīga lieta. tu vari atrast veidus, kā, vari atrast pašnāvību vēstuļu piemērus, vari atrast dziesmas, filmas, seriālus, dies' pas', arī bildes (uz tām es neskatos), līdz priekšstats par visu top kaut kāds tāds teju vai skaidrs! un, kas to būtu domājis, ka es reiz spēšu uz pašnāvībām lūkoties kā uz materiālu darbam. ha! dramaturģijas cinismu tiražējošais spēks.

lai nu kā, man ir interesanti, un pa vidu visam ir sanācis redzēt / lasīt visu ko. dalos. filma 'chatroom' - nu, zini, tā ir, kā ir. man patika forma. raksturi mazliet palikuši visam otrajā plānā, bet varbūt tad, ja kāds vēlreiz censtos ar šādu pašu formu iznest līdzīgu ideju - būtu labi. līdzīgi arī ar filmu 'trust' - doma ta inčīga, bet jēgas nekādas, jo viss paliek tādā kaut kādā spriedelējumā par to, ka, jā, re, kā mums te notiek pasaulē - tas, kuru tu uzskati par labu, izrādās pedofils, kurš sačakarē mazai, naivai meitenei visu dzīvi. slikti, ajajaj. respektīvi - nepatika. pa vidu visam ir baigi interesanti palasīt visu ko par 'club 27' biedriem, viņu miršanām, starp kurām ir gan pašnāvības, gan slepkavības, utt., bet tas ir ārpus filmu kategorijas, kaut gan.. kaut kādu šīzi par to, kā visiem 'club 27' biedriem iet pa mākoņiem, būtu interesanti apskatīt! jebkurā gadījumā, mana visu laiku mīļākā pašnāvību filma joprojām ir 'the virgin suicides', un tā tam būs palikt. komentāri lieki, ja gribēsiet - noskatīsieties! taču pa lielam dzīve ir skaista, pie kā palikšu arī es, un to pierāda filma 'wristcutters: a love story', kas jānoskatās, neko vairāk par to nestāstīšu. un vēl viens superlielisks atklājums, kas liek dzīvot un dzīvošanu arī mīlēt, ir seriāls 'wilfred'. lūk. un labākā pašnāvību dziesma ir kosheen 'slip & slide' (suicide). un absolūti lieliska ir grāmata 'pirmskaitļu vientulība', kas ir šitā čaļa šitā grāmata, no kuras viens citāts, lai jums arī tiek, jo tas, manuprāt, ir absolūti dievīgs, ja to saslēdz kopā ar grāmatas nosaukumu un tās sižetu. tātad:

pirmskaitļi dalās tikai ar vienu un paši ar sevi.

baudi dzīvi, minci!

ras.

p.s. garšo plūmes, gribas turp, patīk skaņas un gaismiņas.