kā jau k-kad iepriekš teicu - darbā smuki viss slīkst, tāpēc ieraksts būs pilnīgā nesakarā ar..
izlasīju tikko rakstu teritorija.lv par latviešu oriģināldramaturģiju. uz sarunu bija aicināts Gauja, Šņore un Grīnvalds. pēdējais konsekventi uz visiem jautājumiem atbildēja krievu valodā. neviļus manī rodas uzreiz visādas sazvērestības teorijas variācijas par to, kāpēc tā utt., nu, kas tā par pozu? nē, patiesi, mani sāk pārņemt pārliecība, ka daži ir ieņēmuši tādu pozu, ka - re! ne visi var būt dramaturgi, ne visi spēj dramaturgus saprast! kas gribēst, tie burtos un tulkos, un iebrauks, un nāks uz dramaturgu ģildes izrādēm, ununun.. aj, nu, bet, lūk, kur arī ir problēma! es varbūt lietas pārprotu, nesaprotu, uztveru nepareizi utt., bet, ja tu uztaisi tādu apbižoto skatu uz dzīvi, tad pārējie to tieši tā arī uztver un pieņem! subjektīvs viedoklis, protams. stulbākais, ka arī apbižotajiem ir sekotāji.
visādi citādi - Einšteins reiz sensenos laikos teica: "ja vēlies nodzīvot laimīgu mūžu, tev jāpieķeras mērķim, nevis cilvēkiem vai lietām."
un patiesībā man ļoti patīk krievu valoda, un patīk, ka es to protu. Vampilovs šovakar būs mans labākais draugs.
par dramaturģijas lietām vēl runājot, tā jokaini.. šķiet, ka katrs, kurš ir apsēdies pie dramas deķīša, to cenšas pa visām varītēm vilkt uz savu pusi, kliedzot skaļā balsī: "āā!! māāns!" tev palaimējas, ja palien zem tā deķa, klausies, ko pārējie klaigā, savāc to, kas tev ir vajadzīgs, darbojoties tālāk bez liekas brēkas.
viss turpina notikt.
p.s. tikko nospīdēja iespēja tikt uz ĢIT "kāpēc es mīlu krievus" ģenerālmēģinājumu. skaisti! jāatvelk elpa, jāpskatās, ko Kaugers satapinājis, jāatliek darāmais uz vēlāku laiku, jāuzvelk mugurā kāda kleita. jā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru