par puiku.

mēs parasti satiekamies krustojumos. es eju pa ielu, iegrimusi savās domās un bardakā, apstājos pie kādas no visām tām miljonsmiljards sarkanajām gaismiņām, paceļu skatu un redzu, ka pretējā krustojuma pusē stāv viņš. skatās, pasmaida, izņem mūzikaustiņu, tad iedegas zaļā gaisma, un pusceļā mēs viens otram novēlam jauku dienu / sarunājam sazvanīties / pastāstam, ka no kokosrieksta vajag uztaisīt pīpīti u.c. svarīgas lietas.

reiz mēs bijām ballē. visi skaisti un svinīgi, spīdošām acīm, un tad ienāk telpā viņš, paķer mani aiz rokas un saka, ka variantu nav - man jāseko. mēs izejam no zāles un kāpjam uz augšējo stāvu, apstājamies pie mansarda loga, kuru viņš atver vaļā, tad viņš jau atrodas uz jumta un uzceļ mani uz tā. mēs sēžam tur augšā, stipri virs pārējiem, vēl virs mums ir miljonsmiljards zvaigznes, viņš man iedod mūzikaustiņu, skan moby un ir pilnīgi svarīgs miers.

šovakar viņš runāja par to, ka visums radīja cilvēku, lai tas aizietu nebūtībā, tad mazliet par savu mūzikaustiņu atkarību, tad mēs izlēmām, ka mums ir forši vārdi, kas vien jau ir vareni, tad viņš pačinkstēja par savām sirdssāpēm, es viņu mazliet sarāju un mazliet nomierināju, tad viņš man pateica, ka es esmu pastāvīgi garāmejoša, un pēkšņi no visiem miljonsmiljards pasaules cilvēkiem man salikās, ka viņš ir mans mazais, neizskaidrojami svarīgais draugs.

saldus sapņus, pīrādziņi!

ras.

make a wish.

a, ja nu?

reiz, parunājoties ar pāris prātīgiem cilvēkiem, nonācām pie secinājuma, ka dzīve ir tieši precīzi tāda pati, kā cilvēks, dzīvei ir iespējams paspiest uz jūtām, lai viņu pierunātu, redz, izvilkt tev no kastes tieši to rozā pantēru, kuru TEV visvairāk kārojas. un izvelk! izvelk.

īstie cilvēki nāk īstajā brīdī, īstās kļūdas tiek pieļautas īstajā vietā, īstie vārdi pateikti īstajā laikā, īstie sapņi nonāk īstajās rokās. visa pamatā ir darbības vārds, draudziņ.

ka-būm!

ras.

p.s. šīsdiennakts prieks - uzskriet virsū grāmatai, kuru gribas izlasīt vienā rāvienā.

paper romance.

kā jau k-kad iepriekš teicu - darbā smuki viss slīkst, tāpēc ieraksts būs pilnīgā nesakarā ar..

izlasīju tikko rakstu teritorija.lv par latviešu oriģināldramaturģiju. uz sarunu bija aicināts Gauja, Šņore un Grīnvalds. pēdējais konsekventi uz visiem jautājumiem atbildēja krievu valodā. neviļus manī rodas uzreiz visādas sazvērestības teorijas variācijas par to, kāpēc tā utt., nu, kas tā par pozu? nē, patiesi, mani sāk pārņemt pārliecība, ka daži ir ieņēmuši tādu pozu, ka - re! ne visi var būt dramaturgi, ne visi spēj dramaturgus saprast! kas gribēst, tie burtos un tulkos, un iebrauks, un nāks uz dramaturgu ģildes izrādēm, ununun.. aj, nu, bet, lūk, kur arī ir problēma! es varbūt lietas pārprotu, nesaprotu, uztveru nepareizi utt., bet, ja tu uztaisi tādu apbižoto skatu uz dzīvi, tad pārējie to tieši tā arī uztver un pieņem! subjektīvs viedoklis, protams. stulbākais, ka arī apbižotajiem ir sekotāji.

visādi citādi - Einšteins reiz sensenos laikos teica: "ja vēlies nodzīvot laimīgu mūžu, tev jāpieķeras mērķim, nevis cilvēkiem vai lietām."

un patiesībā man ļoti patīk krievu valoda, un patīk, ka es to protu. Vampilovs šovakar būs mans labākais draugs.

par dramaturģijas lietām vēl runājot, tā jokaini.. šķiet, ka katrs, kurš ir apsēdies pie dramas deķīša, to cenšas pa visām varītēm vilkt uz savu pusi, kliedzot skaļā balsī: "āā!! māāns!" tev palaimējas, ja palien zem tā deķa, klausies, ko pārējie klaigā, savāc to, kas tev ir vajadzīgs, darbojoties tālāk bez liekas brēkas.

viss turpina notikt.

ras.

p.s. tikko nospīdēja iespēja tikt uz ĢIT "kāpēc es mīlu krievus" ģenerālmēģinājumu. skaisti! jāatvelk elpa, jāpskatās, ko Kaugers satapinājis, jāatliek darāmais uz vēlāku laiku, jāuzvelk mugurā kāda kleita. jā.

filmas ar pēcgaršu ūcē dzīvnieki.

man citreiz ļoti patīk, ka līst, notek, aiztek, prom. galvā tik liela putra, kā laikam nekad īsti dzīvē nav bijis, mazi, divdimensionāli rūķīši cenšas sakārtot bardaku, kas radies manās smadzenēs. yo!

pirms pāris dienām sanāca noskatīties 'scott pilgrim vs the world' - jā! šajā filmā spēlē michael cera. filma kosmiska, bet kārtējo reizi ar pēcgaršu par gribēšanu bučoties (tas, kāpēc 'kārtējo reizi', tas nosaidrosies biš vēlāk). nopietni! viņš viņu kāro, viņa tā kā jā, tā kā nē.. m! turklāt, cik es vispār saprotu no filmu režijas, tad šitā filma, manā uztverē, bija inčīga. kadri forši salipināti kopā, attaisno ne pārāk reālistisko sižetu un, jā. sēdēju, skatījos, priecājos un jutos kā komiksā. reizēm aizšauties prom no realitātes ir skaisti.

scott pilgrim vs the world

eu, bet, davai, parunāsim vēl par filmām, kurās ir michael cera? nu, piemēram, 'juno' - komentāri patiesībā lieki. ja tā filma ir redzēta, visi uzreiz sapratīs, par ko un kāpēc ir runa! atkal bučoties gribēšanas pēcgarša. galvenais āķis, manuprāt, tajā, ka tēma ir + - izrunāta, skatītājiem tipa šķiet, ka viņi zina visu, kas filmā notiks, bet (!!) ņihujāā (sorry, gribējās lietot tieši šito vārdu), viss tiek salauzts un viss notiek NE tā, kā skatītājs gaida, ka notiks. nekādu klišeju! iesaku!

juno

kas vēl? 'youth in revolt'!! bom-ba! pēc noskatīšanās šausmīgi gribējās bučoties! turklāt ar visādām naivām tīneidžeru problēmām, sajūtām par to, cik lietas svarīgas, cik ļoti būs jānomirst, ja zudīs TAS cilvēks utt. ārprātīgi skaisti! filma man pat drusciņ atgādināja par to, ka franču valodā tomēr ir k-kas .. garšīgs, sauksim to tā. turklāt, kurš gan spētu, roku uz sirds liekot, teikt, ka viņā nav ne kritpatas ļaunuma? nemaz nemelo! filma attaisno manu fobiju par to, ka es esmu divdabis. vārdu sakot - oga.

youth in revolt

es varu vēl! 'nick and norah's infinite playlist' - bingo loto! skaisti. jājājā - noskatījos un gribējās bučoties. tā laikam ir viena no manas filmvērtēšanas skalas svarīgākajām iezīmēm. ja filma man liek k-ko gribēt, kad tā ir tikko noskatīta - ir labi. stāstiņš it kā nekāds pārlieku spēcīgais - meitene, kura ir baigā, pazīstamā džeka beibe, čalītis, kurš saķēries vienā riebīgā skuķī, geju draugi, kuri pa visām varītēm cenšas puikam palīdzēt, kas finālā arī izdodas! no otras puses - es vienmēr esmu bijusi PAR nesamudrītām lietām. patika!

nick and norah's infinite playlist

nu, un visam finālā es vēl noskatījos arī 'paper heart', jo apraksts viltīgs - filma ir it kā doķene, k-gan patiesībā no doķenes laikam tur diezgan tāls ceļš aizgājis prom. jebkurā gadījumā stāsts par meiteni, kura netic lovei, iekams nesatiek, jā, tieši tā - michael cera. gribēju redzēt, kāds tad viņš ir it kā ikdienā ar it kā meiteni, kas ir viņa. rezumē, kas nevienu īpaši nepārsteigs - man viņš patīk. viss.

paper heart

un vispār - es plānoju noskatīties visas filmas, kurās viņš ir. lūk, tā. ta-dā!

ras.

p.s.

vakar biju 'buru' 13. sezonas koncertā - ir maz lietu, kas tik dikti trūkst. kas vēl? prieks satikt savas mazpilsētas draugus, ar kuriem reizi pāris mēnešos pārmīts vārds garšo pēc šokolādes konfektes ar karamelizētu mandeli iekšā. ārprāts, cik daiļrunīgi! skrienu pie saviem burtiem, iekams daiļrunība nav aizgājusi atkal pačučēt.

sweet 18 .. uh!

patiesībā stāsts ir par to, ka es, pēc labi ilgas pīp-pauzes, vakar tiku pie 18. dzimšanas dienas svinību apmeklēšanas. ou, māāāi!! gigamegaultrakapitālkultūršoks, he, kā dēļ man nācās atcerēties pāris labi aizmirstas patiesības..

• 18. dzimšanas diena ir svinīgs pasākums, kurā visi, kam virs 30, grib runāt viegli nostaļģiskā intonācijā par to, kas gan ir noticis šo garo 18 gadu laikā, uzsaucot ik pa brīdim pa tostam, kamēr visi, kam ir zem 20, grib ātrāk noballēt šito lietu;
• dzimšanas dienas jubilārs par visu visvairāk vēlas, lai dzimšanas dienā neatrastos vecāki (ja atrodas, lai nerunā un nekustas);
• vecāki par visu visvairāk vēlas iekļauties viesu vidū (tāpēc iet dejot plača centrā, pilnā balsī aicinot pievienoties visus, kas sēž malā);
• piedzērušās 30 gadus vecas sievietes ir biedējošas, it īpaši, kad viņas sāk lamāties skaļi un necenzēti par to, ka mūzika, kas skan 18. dzimšanas dienas svinībās, nekur neder, piebilstos: 'nē, pagaidi, es neparsu nekādu 80. gadu mūziku, es prasu tādu dziesmu kā 'alors on dance', kas ir hīts, kas skan visos jauniešu klubos!' dooooh;
• paņemot cd no iepriekš raksturotās sievietes, lai to mīļā miera labad uzliktu spēlēt, ir jārēķinās, ka pirmās 4 cd dziesmas būs lv šlāgeri, kamēr visas pārējās - rus klubu grāvēji;
• 18 gadus veci puikas nežēlīgi lamājas, it īpaši 6:00 no rīta, kad beidzot ir iestājies klusums un visi grib gulēt;
• 18 gadus veciem puikiem nežēlīgi lamāties 6:00 no rīta šķiet vājprātīgi smieklīgi;
• no rīta, kad daži ir +- pamodušies, kā 18 gadus vecajiem, tā 30 gadus vecajām nav skaidrs, kāpēc tev nav sūdīgi, bet viņiem ir;
• i loooove my 22 :]

viss cits vairs neattiecas uz spriedelējumiem par saldajiem astoņpadsmit, tāpēc.. uzzvani, ja paliek garlaicīgi!

ras.