gribēju savu kārtējo blabla ierakstu sākt ar vārdiem par to, ka savā nākamajā siera kūkā likšu iekšā nektarīnus, nevis persikus vai aprikozes, jo, sasodīts, es tikko nolopsēju 3. šīsdienas nektarīnu, kas bija tieši tik pat labs, cik abi iepriekšējie. salds un graužams - man nepatīk, ka tek. nu, jā, bet mišungu te jau pašos pamatos, tātad, uztaisīja tas, ka atradu jaunu siera kūkas recepti. ar mellenēm. mm! un, ja vēl pa vidam sakrāmētu ķiršus..
un vispār es gribēju teikt, ka esmu pārliecinājusies par to, ka savu bakalaura darba tēmu esmu izvēlējusies absolūti pareizi, jo man ir ko teikt par tēmu, kad, piemēram, ārlaulības meita tēvu uzaicina draugiem.lv (ha!), bet viņš to tur neapstiprina, tādējādi iznīcinot visas iespējamās, mm.. nu, ne ta cerības, bet kaut ko uz to pusi, par to, ka viņš varētu gribēt reiz ar to savu en'to bērnu iepazīties. viss izrādās ir tikai pienākuma pildīšana un labās slavas (hāā!) spodrināšana. nu, okēj! paldies lielais, tas nozīmē, ka mani nekas vairs nevar atturēt no viņa turpmākas bezsirdsapziņas izmantošanas. patiesībā tas vēl nav viss, kas man ir sakāms par to, ka cilvēki paši visas lietas otram padara vienkāršākas.
izrādās, ka ar vārdiem "fuck it" var tīri smuki tikt vaļā no.. jebkā. nu, okēj! ka fuck it, tad fuck it! un mani sirdsapziņas pārmetumi arī par šito brīnumu iet pagulēt. vai arī, lūdzu, biš padomāsim par vārdu izvēli, ja tas nebija domāts tik šerpi, cik šerpi tas izklausījās man. turklāt cita adresāta tam visam gluži vienkārši nevarēja būt.
kas vēl? nu, jā, vēl arī tas, ka mani joprojām interesē konteksts, kāds jāpiemeklē, lai cilvēkam no malas pastāstītu visādas absolūti ar viņu nesaistītas lietas. and guess what? tas manu sirdsapziņu pabaro ar arbūzu! paldies jums, cilvēki, jūs visi esat bezgala jauki, jo ar saviem darbiem manus darbus attaisnojat jau iepriekš. ta-dā! turklāt neaizmirstiet, ka rīcību iespējams paredzēt uz priekšu, ja to no malas vēro :]
vuj, es tikko atkal attapu, cik esmu aizspriedumaina un snobiska, he, turklāt es te runāju par savām īpaši personiskajām, tātad īpaši nenozīmīgajām, nevis lielajām rājamlietām! sabijos. vairāk neko šovakar te nerakstīšu, tik vien kā -
mēs to dzersim, nekā neatzīmēdami. tātad, tas nekādu nelaimi nenesīs.
/Ē.M.Remarks/
man patiesībā jārūpējas tikai par kombināciju, kurā mani auskari atrastos īstajā tīklā.
ras.
3 komentāri:
šerpi domāts nebija noteikti - tik tāds rakstīšanas stils. ļoti atvainojos, ja likās kā savādāk. no nekā vaļā ticis arī neesmu, ja nu vienīgi no melu pēcgaršas. un savu sirdsapziņu nevajadzēja modināt in first place. un jā - sorre par senci. savējam arī neizdevās neko uzrakstīt - pat epastu nesameklēju, bet zvanīt vēl raustos.
nu, lābi, neba nu es tik dikti dusmojos, vai k-kā tā, es vnk sāku rakstīt par visādām lietām, kuras viegli sakaitina, tamdēļ tā arī sanāca. moš man arī ir k-kāds nervu defekts, he.
nu es domāju, ka parkinsonisms, tas nav, bet nu drošiem jābūt...
Ierakstīt komentāru