un tālāk.. jā, bezgalīgi liels prieks par to, ko mācos. mācos racionalitāti, mācos uztvert, saprast, sagremot, nevainot. un, goda vārds, ir daudz vieglāk. daudz, daudz. lai slava dramaturģijai, he. smiekls. īss. rīcības iemesli skaidri. varbūt tikai mazliet žēl tā, kurš nav pelnījis visā tikt iejaukts un iesaistīts, jo.. nav pelnījis. uz Ķīnu turp un atpakaļ, ja gadījumā kas. jebkas. patiesībā jau es kaut kad rakstīju šeit par to, cik noslēpumi ir relatīvi. joprojām pati sev piekrītu.
vēl man gribas parunāt par šito - man patīk uzzināt, nejautājot. man patīk vasaras lietus. tās lielās, resnās piles, kedu žļurkstēšana un saule vienā piegājienā. man patīk rokas. man patīk baltas zeķītes un t-krekli īstajā izmērā. un džinsas. man patīk vasarraibumi. man patīk ēst cukuru. man patīk zīmējot atslēgt smadzenes (kaut gan vienlaicīgi ir iespējams smadzenes zīmējot tieši pieslēgt vajadzīgajam). man patīk spēlēt klavieres, kad citi nedzird. man patīk kleitas. man patīk garāmgājējiem ilgi skatīties acīs un gaidīt -viņi pasmaidīs, vai novērsīsies. man patīk kartupeļus sapļeckāt kopā ar mērci. man patīk vīnogām novilkt miziņu un tad apēst pašu ogu. man patīk domās iekārtot vēl neeksistējošas telpas. man patīk izžurkot lietas. man patīk, ja pamana, ka kaut kas ir vai nav tā. man patīk tas, kas ar mani notiek. man patīk atšķirīgi cilvēku priekšstati un atšķirīgas viņu iespējas piekļūt lietām.
un pa vidu visam mani joprojām nepalaiž vaļā domas par un ap multenēm, par iztēlē jau uzšūto izlaiduma kleitu, par to, kas notiks pēc gada. pagaidām viss beizā miglā tīts. ir uzdevums sākt to dūmaku kliedēt. tā, gan.
ras.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru